Veselība un mundrums nav meklējams tikai aptiekā

2021. gada 25. maijs 00:00

492

Veselība un mundrums nav meklējams tikai aptiekā

Jau gandrīz divdesmit gadus Latvijas aptiekās ir pieejamas “Dr. Tereško tējas”. Savulaik ārsts Artūrs Tereško ir pabeidzis arī Krievijas Ārstniecības augu un garšvielu izpētes institūta fitoterapijas koledžu, bet akupunktūru mācījies pie profesora Nikolajeva, ieguvis akupunktūras speciālista sertifikātu. Viņš dzīvo un strādā Cēsīs, viņam ir privātprakse fitoterapijā un akupunktūrā.

Ar zāļu tējām ārsts nesola izārstēt visu. Viņš skaidro, ka katrs augs sastāv no daudzām vielām un vienā augā var būt pat simt dažādu ķīmisko savienojumu. Katram augam ir sava nozīme, un katrs cilvēks nevar dzert visu pēc kārtas. Piemēram, āboliņa tēju var dzert katru dienu, savukārt, ja divus vai trīs mēnešus piparmētru tēju dzer katru dienu, garastāvoklis kļūst nospiests, jo piparmētra uzlabo garastāvokli, ja to nedzer ilgstoši, bet vēlāk iedarbība ir pretēja.

– Kā stiprināt organisma imunitāti, mazināt pavasara nogurumu?
– Visticamāk, pavasarī organismam ir vitamīnu trūkums. Asins analīzēs var noteikt D vitamīna līmeni, parasti tas gandrīz visiem ir ļoti zems. To var paaugstināt ne tikai ar aptiekas preparātiem, lai gan, ja tas ir kritiski zems, tad tie jālieto. D vitamīnu satur piena produkti, sviests, kurā ir A un D vitamīns, olas dzeltenums, arī aknas un treknās zivis – lasis, forele, siļķe, arī skumbrija. Trūkst arī C vitamīna, kas ir visos zaļajos augos, un tajos ir arī B grupas vitamīni.
Starp citu, viena no C vitamīna trūkuma pazīmēm ir asiņojošas smaganas, pat zobu kustēšanās. Var vienkārši salasīt gārsu, sasmalcināt, pievienot eļļu vai krējumu un apēst. Labi der arī nātres – tās arī jāsasmalcina, jāaplej ar verdošu ūdeni, lai nekož mutē, divas minūtes jāpatur un šķidrums jānolej, un var dzert. Jaunajām nātrītēm var lietot arī kātiņus. Var salasīt arī mazās gaiļbiksīšu lapiņas, kuras tikko dīgst ārā, arī ugunspuķes sarkanos dzinumus, kuri jau kādu sprīdi pastiepušies. Ugunspuķes dzinumi ir saldi, pat ļoti garšīgi, un tos var ēst tāpat, nav jāvāra. Jo mazāk zaļos augus apstrādājam, jo tie ir veselīgāki. Minētie augi ir ne tikai C vitamīna avots, tajos ir arī mikroelementi, minerālvielas, tajos var smelties kalciju un dzelzi. Lakači ir bagāti ar dzelzi un cinku. Minētās vielas ir arī lakšos, bet tie ir aizsargājamie augi. Jāteic, ka viss, kas ir zaļš, vairo asinis, ja ir mazasinība – zaļais pigments hlorofils, kas ir zaļajos augos, maz atšķiras no cilvēka asins sarkanā pigmenta hemoglobīna. Hemoglobīnā molekulai vidū ir dzelzs, bet zaļajiem augiem – magnijs, un zaļie augi palīdz cilvēkam “būvēt” savus asinsķermenīšus.
Pavasarī ir arī dažādi pumpuriņi – tos var ēst. Ir pat fitoterapijas nozare gemmoterapija. Pumpurus liek medū, cukura sīrupā, arī spirtā. Katram pumpuram ir sava nozīme. Piemēram, bērza pumpuri attīra organismu, stimulē nieru darbību, ceriņu pumpuri noder locītavām, pret temperatūru, imunitātei. Upeņu pumpuri noder kaulu slimībām, pret osteoporozi un artrītu. Lazdu pumpuri ir asinsvadiem un tromboembolijas profilaksei, līdzīgi kā kastaņu pumpuri, kuri ir pret vēnu iekaisumu. Pareizi pagatavot pumpurus gemmoterapijai ir mazliet sarežģīti, bet tos var vienkārši arī ēst – četrus, piecus dienā. Imunitātei var nograuzt arī kādu priedes pumpuru, tajos esošās ēteriskās eļļas mitrinās arī elpceļus, veicinās visu netīrumu izvadīšanu no tiem. Indīgi ir tikai viena kociņa pumpuri – zalktenes, bet tā nav bieži sastopama.

– Varbūt var sagatavot ne tikai žāvētus augus, bet arī kādas citas rezerves?
– Pavasarī varam sagādāt arī dažādas miziņas. Kārkla mizu vajag izžāvēt un turēt mājās rezervei, jo tajā ir salicilāti, kas samazina temperatūru, neļauj veidot trombus. Pētījumi apliecina, ka Covid-19 izraisa mazo asinsvadu – kapilāru iekaisumu un trombozi, bet kapilāri ir tie, kas aptver plaušu alveolas, kur notiek gāzu apmaiņa – skābeklis iekšā, ogļskābā gāze ārā. Tādēļ ir vajadzīgi antiagreganti un antikoagulanti, kas neļauj salipt kapilāriem un veidoties smagai slimības gaitai. Tam ir domāti recepšu medikamenti, bet domāju, ka, jau slimības sākumā lietojot kārkla mizas novārījumu, būtu lielākas izredzes nenokļūt reanimācijā. Vajadzīgi kādi 10-15 grami kārkla mizas, aplej ar ūdeni, uzvāra un vāra 10-12 minūtes. Novārījums ir tumšs, to izdzer dienas laikā, un tas atbilst aptuveni 0,5 gramiem aspirīna. Atšķirībā no medikamenta aspirīna novārījums neizraisa blakusparādības, jo satur miecvielas, kas izklāj kuņģa gļotādu un aizsargā no salicilskābes agresīvās iedarbības, bet neļauj salipt trombocītiem un eritrocītiem.
Pret aizcietējumiem labi der krūkļa miza. Apses miza noder pret hormonāliem traucējumiem, fibromiomām, mastopātiju, bet vīriešiem pret prostatas adenomu. Bārbeles miza noder pret dažādiem iekaisumiem – gan ārējiem, gan iekšķīgiem. Interesanti, ka novārījums arī tonizē gludo muskulatūru.
Dabā varam ņemt arī dažādus ziedus. Māllēpju ziedus vajag vākt katru dienu, kamēr tās zied, un to tēja noder, ja ir klepus, bronhīts, tā veicina atklepošanu. Lakaču ziedošie laksti arī veicina plaušu iekaisuma ārstēšanu un asins atjaunošanos. Savukārt pienenes noder aknu darbības stimulācijai. Der gan ziedi, gan lapas, gan sakne. Saknes vairāk veicina žults veidošanos, bet lapas un ziedi palīdz to izvadīt, padara žulti šķidrāku, lai neveidojas žultsakmeņi. Tiesa, pienene ir rūgta, bet rūgtumu var samazināt, ieliekot lapas uz kādu laiku sālsūdenī. Vēl interesants paņēmiens ir pārklāt vietu, kurā zied pienenes, ar melnu plēvi, tad pēc laika tās kļūst baltas, bet rūgtums ir samazinājies.

– Zālītes, ziedus, pumpuriņus un miziņas nevar vākt pilsētas centrā vai blakus ceļam.
– Jā, tā ir. Mums taču ir plaši lauki, ar divriteni 15-20 minūtes, un jau esi pļavā vai mežā. Ir jāatgādina arī, ka cilvēkam vajag kustēties, staigāt. Japānas un Korejas pētījumi liecina, ka cilvēkam, katru dienu divas stundas atrodoties mežā, it sevišķi priežu vai egļu, vai ziedošā pļavā, – visur, kur gaisā izdalās fitoncīdi, imūnšūnu daudzums palielinās par 14 procentiem. Imūnšūnas ir tās, kuras “apēd” dažādus mikrobus un vīrusus, neielaižot tos organismā. Esam izveidojuši savu preparātu sēriju ar betulīnu – bērza tāss ekstraktu. Ir pētījumi, ka betulīns traucē vīrusam vairoties un ieiet šūnā. Labs dabas produkts ir bērza čaga jeb melnā piepe. Čagu lieto onkoloģijā, tā arī kavē dažādu vīrusu un baktēriju vairošanos. Ja gatavo pats, tad čagu noņem no bērza, sasmalcina, samaļ, izžāvē. Ņem tējkaroti čagas uz glāzi 50-60 grādus karsta ūdens, karstāku nevajag, lai čagas polisaharīdi neiet bojā, un izdzer kā kafiju.

– Vai pirms šo dabas vielu lietošanas vajag konsultēties ar ārstu?
– Ar dabas vielām ir ļoti grūti sev nodarīt pāri – diez vai iespējams lietot tik daudz zaļo augu, lai vitamīnu daudzums pārsniegtu normu.
Ja cilvēks ļoti pārcentīsies un apēdīs pārāk daudz zaļumu, organisms protestēs, to izstums, būs caureja. Ja cenšas, vienmēr var kaut ko pārspīlēt. Ziniet, ir tāds vecs teiciens: arī baznīcā, Dievu lūdzot, pieri var apdauzīt. Cilvēki mēdz pārspīlēt. Kaut vai tas stāsts par diviem litriem ūdens, kas obligāti katram dienā jāizdzer. Manuprāt, tas nav jādara, nav par katru cenu jācenšas izdzert ne mazāk par tiem diviem litriem, ja organisms tam pretojas. Ir jāmācās savā organismā ieklausīties. Ja pārspīlē ar ūdens dzeršanu un tad vēl sāli vispār nelieto, tad faktiski organisms tiek kapitāli izskalots, no tā izskalo arī magniju, kalciju, kāliju, un rezultāts pēc kāda laiciņa būs visai bēdīgs. Līdzīgi ir ar kafiju – tā uzmundrina, uzlabo garastāvokli, domāšanu, paātrina organisma autofāgiju jeb šūnu tīrīšanos, bet tā arī paaugstina asinsspiedienu, izraisa sirdsdarbības traucējumus, bezmiegu, stresu. Visām lietām un parādībām ir gaišā un tumšā puse. Ir jāievēro līdzsvars.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Veselība un mundrums nav meklējams tikai aptiekā

Kategorijas