Dārzā – puķu bagātība

2021. gada 25. maijs 00:00

886

Gulbenietes Silvijas Škapares skaisti iekopto dārzu jau var pamanīt pa gabalu. Šobrīd tas priecē ar dažādiem krāsu toņiem, jo bagātīgi zied tulpes – dzeltenas, rozā, baltas, sarkanas. Tās piesaista uzmanību. Ieejot Silvijas pagalmā, var tikai priecāties par viņas audzēto puķu bagātību.

Silvijas dārzs ziedos ir jau no agra pavasara un līdz pat rudens salnām. Agrā pavasarī viņas dārzu jau sāk rotāt sniegpulkstenītes. Pēc laika savus pumpurus ver vaļā dažādu krāsu hiacintes, narcises un tulpes. Dārzā rasta vieta arī rozā lauztajai sirdij, sauktai arī par sirdspuķi. “Iestādīju arī balto lauzto sirsniņu, bet tā pazuda, tagad dārzā zied rozā. Ir arī sarkanas lauztās sirsniņas,” stāsta Silvija.

Slikti pārziemoja rozes un delfīnijas

Vairs nav ļoti ilgi jāgaida, kad pumpurus vērs arī smaržīgās peonijas. Ziedēs īrisi – brūndzelteni, balti un ceriņu krāsā. Nāks flokšu laiks. Tie zied ilgi un reibinoši smaržo, īpaši smaržīgas, kā novērojusi Silvija, ir tieši vecās flokšu šķirnes. Dārzs nav iedomājams arī bez dārza karalienēm rozēm. Tās gan esot slikti pārziemojušas. “Kas nepatika, nezinu. Slikti pārziemoja arī delfīnijas, kuras man ir gaiši zilā, tumši zilā, lillā un baltā krāsā. Kad zied, to vārpas ir tik skaistas un lielas!” priecājas Silvija.

Savā dārzā viņa vienmēr iestāda arī vasaras dālijas. Viņai ir arī zilās kurpītes un smaržīgās matiolas.

Reizēm viņa savā dārzā rod vietu arī celozijām jeb gaiļa sekstei. Tās zied līdz salnām. Protams, ir arī mārtiņrozes. “Puķes man patīk, bet ar tām ir tā – ko man ūdensžurkas atstāj, tās man zied. Lilijas, kuras man bija dažādu krāsu, ir pagalam. Un ar ūdensžurkām nevar neko izdarīt. Viņas dzīvo grāvī, izrok alas un atnāk. Sarkano tulpju man bija visā lielā dobe – cik atstāja, tik tagad zied.”

Nedzird lakstīgalas un dzeguzes

Ja maijs mūs būtu vairāk lutinājis ar sauli un siltumu, tad Silvijas dārzs ziedētu vēl krāšņāk. Arī kastaņa, kas aug pie Silvijas mājas, jau būtu ziedos. “Interesanti – ievas zied kā trakas un jau nobirst, skaisti smaržo, bet lakstīgalas nedzird. Ļoti minimāli tās kādā vakarā “iečīkstas”. Bet ir bijis tā, ka no lakstīgalu dziesmām nevar gulēt, kad logs mājai atstāts vaļā, jo dzied ļoti skaļi. Arī dzeguzes kūkoja, bet šogad dzirdēju iekūkojamies tikai vienu reizi, un tas bija 9.maijā. Mūs mēdz apciemot arī stirnas un zaķi. Zaķis ir palaidnis, jo pavasarī, kad zemenes sāk saņemties, viņš apēd to vidus. Stirniņas apgrauž ābelītes. Skaisti ir tad, kad sazied ceriņi, bet šogad izskatās, ka nebūs kupla ziedēšana. Man ir sastādīti biezie ceriņi, bet izskatās, ka nekā diža no ziedēšanas nebūs,” saka Silvija.

Viņa priecājas, ka Gulbene kļūst arvien skaistāka ziedu ziņā. “Reizēm ar vīru speciāli izbraucam pilsētu paskatīties. Rotācijas aplis vienmēr ir skaists, jo tur padomāts par apstādījumiem. Bērzu un Brīvības ielu krustojums arī ir pārdomāts un skaists,” ievērojusi Silvija.

Lai sevi pasargātu un justos drošāk

Silvija visu mūžu ir nostrādājusi par ātrās palīdzības feldšeri. Viņa ir pārliecināta, ka ir jāvakcinējas pret Covid-19. “Klausos ziņas un dzirdu, ka Latvijā tik daudzi mirst no Covid-19. Katru dienu ziņo par mirušajiem,” saka Silvija.

Viņa atminas savus darba gadus: “Bija gripas laiki, un cilvēki slimoja ar smagiem plaušu karsoņiem, arī mira vecāki cilvēki. Mums bija daudz izsaukumu gripas laikā, bet tāds netika dzirdēts, ka tik ļoti aizietu mūžībā. Es sāku strādāt no septiņdesmitā gada. Toreiz laukos vakaros, naktīs, svētkos, svētdienās tikai “ātrie” braucām, jo nebija tādu ģimenes ārstu. Ambulances bija, bet sestdienās, svētdienās, svētkos bija brīvs, tad tikai bija “ātrie”,” stāsta Silvija.

Runājot par vakcināciju, Silvija liek aizdomāties: “Kā tad mēs tikām vaļā no bakām? Kā no tuberkulozes? Un poliomielīts? Lai sevi pasargātu un būtu drošāk, es esmu vakcinējusies pret Covid-19, arī mani bērni ir. Vismaz, ja arī saslimsim, lai ir vieglāk.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dārzā – puķu bagātība

Kategorijas