Ministrs: ceru, ka cilvēki novērtēs izaugsmes iespējas armijā

2021. gada 28. maijs 00:00

206

Ministrs: ceru, ka cilvēki novērtēs izaugsmes iespējas armijā

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks šomēnes apmeklēja Stāmerienā izvietoto Zemessardzes 25. kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotu. Tur viņu sastapa arī “Dzirkstele” un uzklausīja gan ministra vērtējumu par rotas attīstību, gan uzzināja par tālākajiem plāniem novadā.
Ministrs uzsver, ka šodienas sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, kādi vērojami pasaulē, katram iedzīvotājam un institūcijai jāapzinās sava loma un attieksme arī pret bruņotajiem spēkiem.

“Mums ir jāsaprot, kas mūs sagaida un ko mēs negribam, lai mūs sagaida, kā arī ko mēs visi kopā varam darīt. Tas attiecas gan uz politisko, gan diplomātisko darbu ar mūsu sabiedrotajiem, gan arī ikdienā veicamo darbu, lai stiprinātu bruņotos spēkus. Dialogs ir pastāvējis vienmēr, bet es uzsveru, ka ir jābūt arī abpusējai sadarbībai. Mums ir jāsaprot, ka armija ir sabiedrības sastāvdaļa. Tā ir aizsardzības profesionālā daļa, ieskaitot zemessargus, un tad nāk visa pārējā sabiedrība. Tai ir jāsaprot, ka drošība nav kaut kas tāds, ko mums kāds atnāks un vienkārši ieliks rokās. Mums katram par to ir jāparūpējas,” uzsver ministrs.

– Kādu lomu saredzat valsts aizsardzības mācības ieviešanā?
– Gan caur to, gan visaptverošo valsts aizsardzību mēs varam ieraudzīt vislielāko ietekmi. Valsts aizsardzības mācības progress ir ļoti straujš. Šobrīd ir jau vairāk nekā 70 skolu, kuras to jau īsteno brīvprātīgi. Aicinu arī Gulbenes novadā izmantot šo iespēju un pēc iespējas ātrāk pieteikties brīvprātīgi, jo tad būs vieglāk pielāgoties 2024.gadā, kad šī mācība būs jau obligāta. Kamēr šī mācības programma vēl šobrīd ir brīvprātīga, mums ir laiks to padarīt arvien labāku un katru gadu pilnveidot. Mēs regulāri prasām brīvprātīgajiem, kas viņiem paticis un ko vēl vēlētos. Protams, liels darbs ir ar instruktoriem un pasniedzējiem. Attīstīsim sadarbību ar reģionālajām augstskolām, jo ar vienu skolu Rīgā, kas viņus sagatavo, būs par maz. Tas nozīmē, ka varbūt Rēzekne, Daugavpils vai Valmiera arī būs vietas, kur varēs sagatavot valsts aizsardzības mācības instruktorus. Svarīgas būs arī vasaras nometnes šajā mācību priekšmetā. Nometnes būs paredzētas brīvprātīgas valsts aizsardzības mācības skolēniem, kuri gribēs padziļināti apgūt priekšmetu. Divus gadus pēc kārtas vasarā varēs doties uz nometni un apgūt papildu iemaņas, skolēni pēc tām būs kaut kas līdzīgs rezerves karavīriem. Šīs nometnes jau notiek tām skolām, kuras pieteikušās kā brīvprātīgās. Šobrīd paredzam, ka pēc 2024.gada šo gribētāju skaits būs krietni izaudzis visā valstī. Tāpēc ir jāattīsta vietas, kur Zemessardzes bataljoni un brigādes varēs uzņemt skolēnus un apmācīt.

– Kā vērtējat paveikto Stāmerienā?
– Vērtēju ļoti labi. Biju te, šķiet, pirms pusgada un tagad redzu straujo progresu. Rekrutēšanas process iet pēc plāna, un tas nozīmē, ka veidojas rota. Otrs ir remonts, kur ir izdarītas daudzas lietas, arī ārā redzam, ka ir sakārtota infrastruktūra un izveidota auto novietne. Gribētu uzrunāt kādus uzņēmējus vai pašvaldību par iespēju sponsorēt jaunajā sporta zālē kādu trenažieri. Vietējā rota noteikti būtu pateicīga, un tas būtu draudzīgs žests no pilsoniskās sabiedrības, jo ne vienmēr visam ir jābūt par naudu. Šobrīd, protams, visi ceram, ka ātrāk tiksim vaļā no Covid-19, un tad varēsim pastiprināt mācību procesu. Ceru uz turpmāko labo sadarbību arī ar jauno Gulbenes vadību, kas būs.

– Kādi ir tālākie plāni Gulbenes novadā?
– Tie ir jau zināmi. Mēs Stāmerienā uzturēsimies tik ilgi, kamēr attīstīsim vietu Galgauskā. Tur tad arī plānota nopietnāka darbība. Bāzes celtniecība un izveide, protams, prasīs daudz laika, un tas tik ātri vēl nenotiks. Ar palikšanu Stāmerienā varam rēķināties uz kādiem pieciem gadiem noteikti. Par profesionālā bataljona izveidi domāt vēl ir par agru, jo vispirms jātiek galā ar rotu. Armijas un Aizsardzības ministrijas domāšana no civilās atšķiras ar to, ka mēs nebūvējam gaisa mākoņus un vīzijas par to, ko nevaram izdarīt. Darām vien to, ko šobrīd varam.

– Kā vērtējat finansiālo nodrošinājumu Zemessardzei šobrīd?
– Tas pašlaik ir apmierinošs. Protams, mums vienmēr ir jāuztraucas par nākamajiem budžetiem. Mūžīgi jau nebūs arī šie Covid-19 atbalsti, sabiedrībai pēc iespējas ātrāk būs jāatgriežas normālajā ikdienā. Ja kritīsies budžets aizsardzības nozarei, tad tas var nobremzēt ne tikai mūsu attīstību, bet arī Latvijas ekonomikas attīstību. Esam jau ieguldījuši daudz sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem, ja pārstās nākt pasūtījumi, tas atstās tūlītēju iespaidu. Šai sadarbībai, kas ir arī ekonomiku veicinoša, tehnoloģiskajām lietām ir jābūt vienmēr ar augstu pievienoto vērtību. Tas attiecas arī uz mašīnbūvi un remontiem. Lai varētu, piemēram, remontēt somu bruņumašīnas, mums nepieciešami jaunieši ar atbilstošu izglītību, kas šīs modernās mašīnas varēs remontēt. Arī karavīri mums ir vajadzīgi zinoši un ar izglītību. Ceru, ka arvien vairāk cilvēki novērtēs armijas inovatīvo lomu un izaugsmes iespējas tajā.

– Kāds ir jūsu īpašais vēstījums Gulbenes novada iedzīvotājiem?
– Viena no nepieciešamībām, kas attiecas uz redzēto infrastruktūrā, noteikti ir maģistrālā ceļa sakārtošana cauri Gulbenei. Tas nenotiek tikai Gulbenē, bet arī citviet ir vērojama šī nevalstiskā pieeja. Ja ir maģistrāle, kas iet cauri pilsētai un pa to pārvietojas daudz transporta, piemēram, posms Tallina-Rīga, skaidrs, ka nevaram uzskatīt, ka Salacgrīvas tilts ir pašvaldības jautājums. Tu nevari izbraukt līdz Gulbenei pa autostrādi un tad, iebraucot pašā pilsētā, mētāties pa līkumiem, un tad atkal, no tās izbraucot, turpināt mierīgi ceļu pa autostrādi. Tas, manuprāt, vienkārši ir jāiekļauj kā saimnieciski politisks darbs, kas ir jāizdara. Priecājos, ka jums novadā ir arī uzņēmēji, kas sadarbojas ar mums. Ja agrāk es teicu, ka mūsu aizsardzības nozare ir kļuvusi par tādu mazo “ārlietu ministriju”, tad tagad papildus tam arī esam mazā “ekonomikas ministrija”. Arvien vairāk ir uzņēmēju, kas izpilda mūsu pasūtījumus un ražo, piemēram, vai nu kaut ko ieročiem, vai apģērbam, kas vajadzīgs karavīriem. Mēs viņiem palīdzam gan ar grantiem, gan ar eksporta iespējām, gan reklamējam viņus citās valstīs. Reizēm darbojamies kā Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, jo, ja, piemēram, noslēdzam līgumu ar Somiju par bruņumašīnām, tad somi investēs 70 miljonus Latvijas tautsaimniecībā tikai tādēļ, ka ar viņiem sadarbojamies. Es uzskatu, ka tas viss lielā mērā attiecas arī uz Gulbenes novadu. Ir iespēja palīdzēt armijai, un armija palīdzēs jums.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ministrs: ceru, ka cilvēki novērtēs izaugsmes iespējas armijā

Kategorijas