Lielās lietavas rada bažas par sējumiem

2021. gada 28. maijs 00:00

1324

Ir diezgan traģiski – tā lietus radītos apstākļus raksturo Tirzas pagasta “Lejas Zosēnu” saimnieks Jānis Jēgers. Viņš piedzīvo to pašu, ko daudzi citi lauksaimnieki mūsu novadā, kuru ikdienas nodarbe ir saistīta ar lauku darbiem un sēju. Panikai vēl neļaujas griķu audzētāji. Rankas pagasta “Ķelmēnu” saimnieks Juris Paulovičs cer apsēt līdz jūnija vidum.

Visi “Dzirksteles” aptaujātie lauksaimnieki atzīst – lai arī darba grafiks ir stingrs un darbi jādara viens pēc otra, laikapstākļus mēs pasūtīt neviens nevaram. Piemēram, pērnā gada maijā daba mūs pārsteidza un uz koši ziedošajiem rapšiem bija visai bieza sniega kārta.
Darbs dzen darbu

“Lauki tiešām ir slapji, un ir sējumi, kuri ir sapuvuši. Tieši kādas trīs dienas pēc sējas bija pirmais stiprais lietus, skatos – auzas un miežu grauds tagad pilnībā sapuvis. Vasarāji būs švaki,” noraizējies ir J.Jēgers.

Viņš paguvis apmēram 60 hektāros iesēt auzas un aptuveni 25 hektāros miežus. “Nesētu tīrumu man nav. Vēl ir zālāji, bet tos var vēl jūnijā sēt, tāpēc tik traki nav. Tomēr paši darbi nekavējas, jo nāk jau nākamie vietā, tāpēc būtu labi, ja tagad nāktu siltums un tiktu padarīti tekošie darbi,” saka J.Jēgers.

Viņš stāsta, ka šomēnes lietus dēļ Tirzas upe jau divreiz tikusi ārā no krastiem. Viņš riskējis un tajās palienes vietās sasējis ziemājus. “Parasti pie normāla pavasara pali ir tikai vienreiz – martā, un pēc tam viss var augt. Tagad kvieši divos tīrumos ir zem ūdens. Tāda nu mums tā lauksaimniecība ir, pasūtīt laiku nevaram. Dzirdēju laika ziņās, ka vēl 2005.gada pavasaris mums esot bijis ar līdzīgām lietavām. Mums toreiz tas bija saimniekošanas sākums, apjomi bija nelieli. Plēvi jau uz lauka neuzliksi, jumtu necelsi. Tomēr cerība ir, jo ir pavasaris, nav kā 2017.gada rudenī, kad tieši pirms novākšanas viss tā pielija, ka uz lauka uzbraukt nevarēja. Tomēr ceram, ka gan jau nebūs šogad viss tik traki, kaut kas iekrāts no pagājušā gada, būs jāpārskata rezerves,” saka J.Jēgers.

Jāņa sieva Agnese Jēgere atzīmē, ka, protams, iepriecinoši ir tas, ka zāle aug, tomēr bažas ir, vai to varēs pienācīgi novākt. Līdzīgi kā lauki šobrīd smago tehniku netur, tā arī zālāju tīrumi smago svaru netur. “Lejas Zosēnos” šobrīd ir arī 130 slaucamās govis un tikpat teles. Šo jomu lietus arī ir pārsteidzis, jo tika plānota jumta maiņa. “Lopus jau tas neietekmē, bet mūs gan, jo bijām ieplānojuši veco jumtu uz jaunu nomainīt, tas ir noņemts, un nu līst iekšā lietus,” stāsta A.Jēgere.

Laikapstākļus nepasūtīsi

Jābrauc ar airu laivu – tā pašlaik situāciju “Dzirkstelei” ataino Rankas zemnieku saimniecības “Kalnakaļvi” īpašnieks Jānis Kļaviņš. Lietus jau otro nedēļu ir apturējis simtprocentīgi visus darbus.

“Nav jau pirmais gads šāds, un Latvijai nekas ekskluzīvs, reizi desmit gados viens gads tāds tiešām būs. Atceros, ka pirms kādiem desmit gadiem šāda laika dēļ nevarēju griķus iesēt. Toreiz sējām tos 20.jūnijā un traktors mani no bedrēm vilka ārā, lai es nenogrimtu. Bet, lai cik dīvaini tas būtu, toreiz izauga labākie griķi, kādi vien bijuši. Tāds ir lauksaimniecības bizness. Tā ir loterija, kas nolikta zem klajas debess. Es uz tīruma jau knapi varēju izbraukt pirms šiem lietiem. Varat iedomāties, kas tagad tur darās! Visu nepaspēju iesēt, palika kādi simts hektāri neapsēti,” atklāj J.Kļaviņš.

Kopā viņš pārvalda gandrīz 650 hektārus, no kuriem apmēram 450 hektāri ir paredzēti graudaugiem. “Uzsvars mums ir uz rudziem, kas domāti “Ķelmēnu” maizei. Šogad slikti pārziemojuši arī ziemas rudzi, un vasaras rudzi vēl stāv neiesēti,” stāsta saimnieks.
Vēl “Kalnakaļvu” tīrumos tiek sētas arī auzas un lopbarība, kā arī lielās platībās sarkanais āboliņš augsnes pielabošanas nolūkos. J.Kļaviņš skaidro, ka tā ir bioloģiskās lauksaimniecības īpatnība un viņš strādā pēc principa – ne vairāk kā trīs ražas piecos gados.
Griķus vēl var paspēt iesēt

“Laikapstākļus, tāpat kā radus, izvēlēties un pasūtīt nevar,” ar nelielu humoru uz lietus bagātajām maija nedēļām cenšas paskatīties bioloģiskās zemnieku saimniecības “Ķelmēni” īpašnieks Juris Paulovičs. Viņš atzīst, ka pagaidām liela bēdu stāsta nav, ir tikai cerības stars, ka līdz Jāņiem paspēs iesēt plānotos griķus. Vēl saimniecībā tiek audzēti vasaras un ziemas rudzi, mazliet kvieši un zirņauzas.
“Griķus parasti sēj nākošos pēc labības – tas ir tad, kad beigušās salnas, jo griķi baidās no aukstuma. Griķiem vajadzīgs siltums un mitrums normas robežās. Laikapstākļus jau grūti pasūtīt. Droši tos var sēt līdz kādam 10.jūnijam. Mēs parasti arī ap 20.maiju sākam art zemi griķiem un ap 25.maiju katru gadu bijām sākuši jau sēt. Tagad ceram, ka pēc nedēļas zeme būs tik mitra, lai to varētu izdarīt veiksmīgi savos aptuveni 100 hektāros. Vietu panikai mēs vēl neredzam. Protams, citiem diemžēl labība slīkst, bet cerēsim, ka kaut kas izaugs,” saka J.Paulovičs.

Lauksaimnieks atceras, ka īpaši lietains gads bijis 90.gadu beigās. Tad arī bijis pats sākums saimniekošanai. Viņš skaidro, ka griķi ir kaprīza kultūra, un, piemēram, pagājušais gads nav bijis tas labākais ražai. “Bet griķi mums ir ļoti vajadzīgi, jo, kā jau bioloģiskajā lauksaimniecībā, tie uzlabo augsni. Pamatā realizējam tos pārtikā, visu laiku mums visi griķi bijuši pārdoti,” stāsta J.Paulovičs.

Uztraucas par skābbarību

Lizuma pagasta zemnieku saimniecībā “Velēna” pēdējā mirklī tika sasēta vēl kukurūza. Saimniecībā ir gandrīz 365 hektāri, no kuriem sējumi ir 70 hektāru platībā. Saimniecības īpašnieks Ilmārs Apsītis atzīst, ka gandrīz visus iecerētos graudaugus paspējuši iesēt pirms divām nedēļām.

“Tik kartupeļus vēl visus neesam paguvuši. Vēl mums ir mieži, auzas. Mums pie Gaujas ir vairāk smilšaina augsne, bet tur, kur ir mālaināks, tur, protams, ir diezgan applūdis,” stāsta I.Apsītis. Viņš atzīst, ka pašlaik uztrauc zāles pļaušana, jo zāle saaugusi, bet, iespējams, nevarēs izbraukāt lauku un sagatavot skābbarību. “Viss, kas tagad ir vajadzīgs, – lai lietus mitējas un ir siltums,” viņš saka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielās lietavas rada bažas par sējumiem

Kategorijas