“Jaunā Vienotība” vēlēšanām sevi piesaka ar pretenzijām

2021. gada 28. maijs 00:00

1532

“Jaunā Vienotība” vēlēšanām sevi piesaka ar pretenzijām

Premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” (JV) šajās Gulbenes novada domes vēlēšanās piedāvā gados visjaunāko deputātu kandidātu sarakstu. Viņu vidējais vecums ir mazāks par 40 gadiem.

Starp kandidātiem ir divi vidusskolēni. 14 cilvēki no JV saraksta agrāk nav bijuši saistīti ar šo partiju vai tās priekštecēm “Vienotību” vai “Sabiedrība citai politikai”, kā arī nekad nav kandidējuši vēlēšanās.

Tāds ir, piemēram, novadā un Latvijā labi pazīstamais mūziķis Grigorijs Gorodko (ar radošo pseidonīmu Gregs), viņš JV sarakstā kandidē ar 9. kārtas numuru. “Dzirkstelei” viņš saka – nāk politikā ar vēlmi darīt, nevis solīt, un problēmu risināšanu neatstāt uz vēlāku laiku. Pēc šāda principa G.Gorodko, kā uzsver pats, ir veidojis savu radošo mūziķa karjeru. Tāpat viņš gribētu izmēģināt sevi realizēt vietēja politikā, “kur mūzika un izklaide ir tikai otrajā vietā, priekšplānā ir iedzīvotāju labklājības nodrošināšana, kas ietver daudz dažādu jomu un risināmu jautājumu”.

Sarakstā – divi SIA “Gulbenes nami” speciālisti

JV kandidātu sarakstā desmit kandidātu ir darba ņēmēji dažādos uzņēmumos. Sarakstā gandrīz nav pašvaldības iestādēs strādājošo, izņemot vienu skolotāju. Toties sarakstā ir divi pašvaldības kapitālsabiedrībās strādājošie.

Ar 2. kārtas numuru startē Linda Strazdiņa – SIA “Gulbenes nami” projektu vadītāja un stratēģiskās vadības procesa vadītāja. Viņa ir kandidējusi arī 2009.gada novada domes vēlēšanās no partijas “Sabiedrība citai politikai” saraksta. No JV saraksta tagad kandidē arī SIA “Gulbenes nami” Ūdenssaimniecības nodaļas vadītājs Vlijandrs Andževs. “Dzirkstelei” L.Strazdiņa saka – novada domes sastāvā būtu noderīgi cilvēki, kuri ir kompetenti un izglītoti komunālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā, kas skar visus iedzīvotājus. Viņa vēlas dalīties ar savām zināšanām un pielietot tās. V.Andževs laikrakstam pauž – strādā uzņēmumā, kas veic pašvaldības uzticētās funkcijas. Līdz ar to viņš labi pārzina šo jomu un to, kas nepieciešams iedzīvotājiem un ar kādām problēmām viņi saskaras.

JV saraksta priekšgalā ir Intars Liepiņš, kurš ir saglabājis uzticību savai partijai 12 gadu garumā, kaut ir aizmukuši agrākie “Vienotības” vietējie līderi - Andis Caunītis un Ivars Kupčs, kuri tagad kandidē no citām partijām, Arnis Šķēls, kurš vairs nekandidē. I.Liepiņš “Dzirkstelei” saka – šādu politiķu staigāšanu pa partijām viņš uzskata par “shēmu”, kuras mērķis bija politiski “nolaist asinis” un tobrīd dabūt no amata projām novada domes priekšsēdētāju Andri Vējiņu, lai viņa vietā krēslā iesēdinātu Normundu Audzišu. Pārgrupējās vairāku partiju deputāti, arī “Vienotībā”. Tas ir izraisījis diskomforta sajūtu, un šajās vēlēšanās vairs nestartē esošā sasaukuma deputātes Ilze Mezīte un Ieva Grīnšteine, kuras novada domē bija ievēlētas no “Vienotības” saraksta.

I.Liepiņš uzsver – JV šajās novada domes vēlēšanās startē ar jaunu komandu, ar politikā sevi vēl nepieteikušiem cilvēkiem. Tomēr JV sarakstā ir trīs tādi deputātu kandidāti, ar kuriem I.Liepiņš vienā komandā bijis jau agrāk. Par sevi viņš saka – nepiekrīt, ja tiek dēvēts par “skandalozu deputātu”. “Ja pašvaldībā redzu neloģisku situāciju vai rīcību, es nevaru to tā vienkārši pieņemt. Es tad esmu “pret”. Un tam nav nekāda sakara ar skandāliem. Novada pašvaldības 12 gadi ir pierādījuši, ka esam gājuši uz priekšu klupdami un krizdami,” saka I.Liepiņš.

Ar 13. kārtas numuru JV deputātu kandidātu sarakstā startē Visvaldis Ozoliņš – Valsts meža dienesta mežzinis. “Vienotību” viņš ir pārstāvējis arī 2013.gada novada domes vēlēšanās.

Ar 14. kārtas numuru startē Ģirts Kokars, SIA “KarLux” (nodarbojas ar mazumtirdzniecību un mežizstrādi) valdes loceklis. 2009.gada novada domes vēlēšanās Ģ.Kokars startēja no partijas “Sabiedrība citai politikai”. “Dzirkstelei” viņš saka – jaunajiem ir jānāk vietējā politikā, lai atjaunotu pašvaldības saikni ar sabiedrību, jo šobrīd tā ir vāja. To Ģ.Kokars saka gan kā iedzīvotājs, gan kā mazais uzņēmējs. Esot sajūta, ka līdz šim pašvaldība vairāk ir izcēlusi tieši lielos uzņēmējus. Piemēram, nekad Ģ.Kokars nav bijis aicināts uz novada uzņēmēju ballēm. Viņš pieļauj, ka arī daudzi citi mazie uzņēmēji teiktu to pašu. Ģ.Kokars uzskata – pašvaldībai vēl daudz vairāk ir jāpiestrādā pie novada autoceļu sakārtošanas, pie tā, lai Gulbenē cilvēkiem būtu iespējams par saprātīgām izmaksām pieslēgt savas ģimenes mājas pie centrālā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas.

Uzskata – šā sasaukuma partijas “sasmērējušās”

“Velētājiem nevajadzētu tik daudz skatīties uz partijām, bet uz cilvēkiem partiju deputātu kandidātu sarakstos. Spēcīgām personībām novadā partija no augšas savus noteikumus diktēt nespēj. Uzskatu, ka šajā sasaukumā visas partijas ir “sasmērējušās” un faktiski starp tām nav lielas atšķirības. Visas partijas ir pievīlušas vēlētājus,” saka I.Liepiņš.

Esošajā sasaukumā šķīrās viņa un kolēģa A.Caunīša ceļi vietējā politikā. Tas bijis laikā, kad notika krēslu pārdale novada domes vadībā un agrāk uz rezervistu soliņa sēdējušais A.Caunītis ieguva priekšsēdētāja vietnieka amatu. Teorētiski tas liecināja par pievienošanos koalīcijai.

“Bet kur tad palika mūsu solījumi vēlētajiem? “Vienotības” 2017.gada priekšvēlēšanu programmā bija rakstīts: “Rūpēsimies par sākumskolas izglītības pieejamību maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai.” Bet 2013.gada priekšvēlēšanu programmā solījām: “Izstrādāsim un ieviesīsim atbalsta sistēmu novada “mazajām” skolām.” Bet deputātu vairākums nobalsoja par Stāmerienas un Galgauskas pamatskolas, kā arī K.Valdemāra sākumskola slēgšanu 2019.gadā. Es balsoju pret skolu slēgšanu,” stāsta I.Liepiņš.

Ar kritisku aci viņš vērtē arī šajā sasaukumā veikto pašvaldības iestāžu reorganizāciju”, tajā skaitā pārmaiņas administrācijā. “Pagastos viss ir samazināts un ir fokusēts uz centru – Gulbeni. Tas ir gan komunālās saimniecības un pakalpojumu jomā, gan, piemēram, sporta un kultūras nozares pārvadē. Priekšnieku kļuvis vairāk, darītāju laukos – mazāk. Notiek ekonomija, palielinot darba slodzi viszemāk atalgotajiem un samazinot darītāju skaitu. Tie ir bijuši kardināli novada domes lēmumi,” saka I.Liepiņš. Viņš uzskata – centralizācijas ideja kā tāda novada pašvaldībā ir izgāzusies, tā ir noplicinājusi laukus. Tāpēc tagad jaunā sasaukuma deputātiem vajadzētu analizēt šo pieredzi, atzīt kļūdas un labot tās.

“Citādi domājošie” – tā I.Liepiņš dēvē JV deputātu kandidātu sarakstu, ko piedāvā gaidāmajām novada domes vēlēšanām.
L.Strazdiņa šajā sakarā saka: “Paskatoties apkārt, kas notiek šodien un ko domā vēlētājs, pārņem izmisums. Lielākā daļa iedzīvotāju domā neiet uz vēlēšanām, jo ir vīlušies tagadējā valdībā un neredz nākotni. Nav uzticības. Ikdiena paiet, strādājot, lai izdzīvotu un nenonāktu parādu jūgā. Vecie ļaudis skaita katru kapeiciņu. Vairumam tautas nav aktuāli grandiozie sporta un kultūras projekti, aktuāli ir nodrošināt ģimeni un izbraukt avārijas stāvokļa ceļus, neiekļūstot ceļu satiksmes negadījumā. Cilvēka prasības šodien nav pārāk augstas. Nav tagad jāskatās uz kaut ko lielu, vajag izdarīt vismaz to pašu mazumiņu un godam paveikt iesākto.” L.Strazdiņa uzsver, ka “pašvaldības budžets katru gadu tiek pielāgots izpildvaras vajadzībām un pašvaldības aparāta nodrošināšanai”.

L.Strazdiņas redzējums – deputātam jādzird iedzīvotāji, jāiesaistās viņu iniciatīvās un par savu vēlētāju interesēm jāspēj arī “uzsist kulaku uz galda”. Viņas pārliecība – iedzīvotājiem vienmēr ir jāstāsta patiesība, nedrīkst neko noklusēt, kā tas šajā sasaukumā bijis ar Jaungulbenes “Sila” pārdošanu, kad iedzīvotāji par notiekošo uzzināja, kad process vairs nebija apturams.

Jaunajam sasaukumam atstāts “mantojums”

Daudzi vissmagākie jautājumi ir atstāti risināšanai jaunajā sasaukumā – saka I.Liepiņš. Piemēram, par vienotā centralizētās ūdensapgādes tarifa ieviešanu. Viņa uzskats – nedrīkst aizbildināties, ka visu noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmums. “Tā ir problēmas nomešana no novada domes pleciem. Pašvaldība var dažādi ietekmēt tarifa samazināšanu, un tas ir jādara. Var izmantot jaunās tehnoloģijas, dotācijas, garantēt aizdevuma ņemšanu SIA “Gulbenes nami”. Ja domes vadība pasaka – kā būs, tā būs, es to uzskatu par peldēšanu pa straumei,” saka I.Liepiņš.

Viņš domā, ka iedzīvotājiem izdevīgi risinājumi ir jāmeklē arī brīdim, kad pilsētā beigsies siltumapgādes līgums ar SIA “Bioeninvest”. “Uzskatu, ka ir jādod iespējas konkurēt, lai izvēlētos iedzīvotājiem izdevīgāko risinājumu. Tādā veidā var samazināt siltuma cenu. Piedāvāju jaunu risinājumu meklēt ne tikai Gulbenē, bet arī Lejasciemā. Izdevīgāki varianti ir. Tikai mēs nezin kāpēc nelaižam iekšā novadā uzņēmējus, kuri piedāvā labākos risinājumus. Iedzīvotāji no tā cieš. Mēs mākslīgi radām barjeras, kuru varētu nebūt,” saka I.Liepiņš. To pašu viņš saka par ilgstoši nepamierinošo pašvaldības sadarbību ar uzņēmējiem, jo redzams, ka pret visiem nav vienādas attieksmes.

“Pašvaldībā trūkst nostājas, trūkst stingras rokas. Un tad nav brīnums, ka mums ir bēdīga pieredze ar publiskajiem iepirkumiem un bēdīgo risinājumu, piemēram, Baložu ielas rekonstrukcijā Gulbenē. Un pašvaldība, iespējams, nepietiekami prasmīgo juristu dēļ vēl arī samaksāja lielu naudu par šajā ielā nepadarīto darbu. Es personīgi nemaksātu nevienu centu,” viņš prāto.

I.Liepiņš bilst, ka bieži, realizējot lielus pašvaldības projektus, iedzīvotājiem pēc tam ir pamatotas pretenzijas par veikto darbu kvalitāti. Šobrīd pilsētā lietavu laiks aktualizē vienu tādu problēmu. “Tur, kur agrāk Gulbenē privātmāju pagrabos nekad nekrājās ūdens, tagad pēc lietus tas notiek. Un tādas problēmas ir privātmājām, kuras atrodas rekonstruēto ielu tuvumā. Vai to var nosaukt par kvalitatīvi paveiktu darbu? Iznāk, ka pašvaldība nevis palīdz iedzīvotājiem, bet kaitē,” viņš saka.

I.Liepiņš dalās savās nākotnes vīzijās par to, ko gribētu redzēt Gulbenē un novadā. “Kārļa Ulmaņa laikā Latvijā darbojās sīksaimniecības. Un tas mūsu apstākļiem labs risinājums ir bijis vienmēr. Tādā veidā katra ģimene pati sevi pabaro. Netika zaudēts darba tikums, un Latvija plauka. Tagad mēs novadā to esam izskauduši, cieņā ir lielsaimniecības, kuras es dēvētu par monstriem. Vai tā ir labi?” spriež I.Liepiņš. Viņš uzskata – pašvaldībai jāpopularizē sīksaimniecību atdzimšana.

Vēl viens sapnis I.Liepiņam ir par slimnīcas atdzimšanu Gulbenē. Viņš neslēpj – agrākajā vietā tas vairs nav iespējams, taču pašvaldība var mudināt veidot konkurenci slimnīcu apvienībai. “Kāpēc gan pilsētas centrā nevarētu būt veselības centrs ar slimnieku gultām, pieejamiem speciālistiem, valsts kvotām?” vaicā I.Liepiņš. Viņaprāt, viss ir iespējams, ir tikai jāuzdrošinās.

Daži solījumi “Jaunās Vienotības” priekšvēlēšanu programmā 2021.gadā

● Pieprasīsim LR Satiksmes ministrijai paredzēt finansējumu Gulbenes novada ceļu infrastruktūras sakārtošanai atbilstoši mūsdienu prasībām.
● Izstrādāsim un ieviesīsim caurskatāmu personālvadības politiku pašvaldības administrācijā, balstoties uz ekonomiski pamatotiem rādītājiem.
● Aktīvi iesaistīsimies ūdens, kanalizācijas, siltumapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas problēmu risināšanā, panākot, ka novada iedzīvotājiem pakalpojumu izmaksas samazinās.
● Atbalstīsim novada jauniešu nodarbinātību vasaras brīvlaikā ar pašvaldības apmaksātām darba vietām.
● Atbalstīsim jauna Gulbenes pašvaldības dzīvojamā fonda būvniecību.
● Iniciēsim tirgus izveidi Gulbenes pilsētā.
● Atbalstīsim novada amatiermākslas kolektīvu darbību.
● Nepieciešams stiprināt pagastu nozīmīgumu novada attīstībā, nevis samazināt to funkcijas un pašnoteikšanos.

Daži solījumi no “Vienotības” priekšvēlēšanu programmas 2017.gadā
● Stiprināsim saikni uzņēmējiem ar novada domi.
● Palielināsim pašvaldības finansējuma daļu izglītības programmu īstenošanai.
● Saglabāsim iespēju tiešās tirdzniecības attīstībai novadā starp ražotāju un patērētāju.
● Atbalstīsim finansiāli talantīgākos skolēnus un pedagogus par izcilību, panākumiem mācību un ārpusstundu darbā.
● Veicināsim aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu pieejamību visām iedzīvotāju grupām.
● Veicināsim novada tūrisma un vides objektu atpazīstamību.
● Plānosim finanšu līdzekļus brīvpusdienu nodrošināšanai skolēniem līdz 12. klasei.
● Sniegsim atbalstu jaunajiem ģimenes ārstiem pēctecības nodrošināšanai ģimenes ārstu prakšu vietās, iespēju robežās saglabāsim esošos feldšerpunktus.

Intars Liepiņš -

1.numurs “Jaunās Vienotības” (JV) deputātu kandidātu sarakstā, gatavojoties Gulbenes novada domes vēlēšanām. Viņš ir minētās partijas biedrs. Ir deputāts Gulbenes novada domē esošajā sasaukumā. Strādā paša dibinātajā SIA “Marwex”, kas nodarbojas ar metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu – liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Kopš 2010.gada I.Liepiņš ir Zemessardzē – liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija.

Viņa ienākumi pagājušajā gadā bija 20 353,10 eiro pirms nodokļu nomaksas. Uz ienākumu deklarācijas iesniegšanas brīdi viņš bija izsniedzis aizdevumu 30 000 eiro.

I.Liepiņš ir bijis Gulbenes novada domes deputāts visus līdzšinējos trīs sasaukumus. Šo 12 gadu laikā viņš nav mainījis partijas piederību. 2009.gadā I.Liepiņš kandidēja no partijas “Sabiedrība citai politikai” ar 1. kārtas numuru un tika ievēlēts. Tā kā 2011.gadā šī partija pievienojās “Vienotībai”, arī Gulbenes novadā notika šāda apvienošanās. 2013.gada vēlēšanās I.Liepiņš jau kandidēja “Vienotības” sarakstā, kur bija ar 3. kārtas numuru un tika ievēlēts. 2017. gada vēlēšanās tāpat viņš startēja no “Vienotības” saraksta ar 3. kārtas numuru un tika ievēlēts novada domē. Kā zināms, 2018.gadā “Vienotība” ir iekļāvusies partiju apvienībā “Jaunā Vienotība”, ko tagad pārstāv I.Liepiņš.

Deputāta karjeras sākumā 2009.gadā I.Liepiņš īsu brīdi strādāja pašvaldības administrācijā - attīstības un īpašumu nodaļā veica uzņēmēju konsultanta pienākumus. “Amats man tika iedots, lai es atbalstu vadošo eliti. Tomēr es nebiju atbalstošs,” komentē I.Liepiņš. Pēc pārbaudes laika darbs viņam tika uzteikts, un amats tika likvidēts, jo pašvaldībā uzskatīja, ka tāds nav nepieciešams.
2012.gada 27.jūnijā I.Liepiņš bija vienīgais novada domes deputāts, kurš balsoja pret to, lai SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” kontrolpakete nonāktu privātās rokās.

No 2010.gada līdz 2015.gadam I.Liepiņš novada pašvaldībā ir bijis iepirkumu komisijas priekšsēdētājs – liecina VID publiskotā informācija. Tad novada domes sēdē Nikolaja Stepanova vadībā tika nolemts, ka turpmāk iepirkumu komisijā darbosies tikai izpildvaras pārstāvji. Tādā veidā I.Liepiņš pameta komisiju, jo kuluāros jau sen bija izskanēja – deputāts traucē komisijai strādāt, ir piekasīgs. I.Liepiņš toreiz “Dzirkstelei” atbrīvošanos no viņa vērtēja kā aizdomīgu – vai tikai netiek lobētas noteiktas uzņēmēju intereses. Ne reizi vien iepirkumu komisijas vadīšanas laikā I.Liepiņš tika norādījis uz aizdomīgiem gadījumiem un atteicās tādus atbalstīt.
I.Liepiņš, deputāts būdams, līdztekus ar 2016.gadu sāka strādāt par apsargu Valmieras cietumā un turpināja to darīt līdz 2018.gadam. KNAB te saskatījis interešu konfliktu un vēlējās sodīt I.Liepiņu. Viņš tam nepiekrita, jo uzskata, ka tādējādi tiek aizskartas viņa cilvēktiesības. Pašlaik turpinās tiesvedība, apstrīdot KNAB izdoto administratīvo aktu.

Kopš 2010.gada I.Liepiņš darbojas biedrības “Sporta klubs “Tors”” izpildinstitūcijā. Šajā sasaukumā kulmināciju sasniedza konflikts starp pašvaldību un “Toru” par lapeni, ko biedrība bija uzcēlusi pie Sudalezera un ierakstījusi zemesgrāmatā uz sava vārda. I.Liepiņš toreiz pašvaldībai skaidroja, ka mērķis ir bijis sakārtot un sabiedrības labumam uzturēt atpūtas vietu pie ezera. Taču Lejasciema pagasta pārvaldei un daļai deputātu bija aizdomas par savtīgām interesēm. Pagājušajā gadā ar tiesas lēmumu tika dzēsts zemesgrāmatas ieraksts par lapenes piederību sporta klubam.

Plašu rezonansi izraisīja viņa intervija, kas laikrakstā “Dzirkstele” bija publicēta 2019.gada 16.augustā ar virsrakstu “Pašvaldības vai cilvēku grupas intereses?”. Gulbenes novada pašvaldības ētikas komisija 2019.gada 19.septembrī bija pieņēmusi lēmumu par to, ka deputāts I.Liepiņš ir pārkāpis Ētikas kodeksu. Tas tika publiskots pašvaldības mājaslapā. Deputāts par šo situāciju informēja Tiesībsarga biroju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. No šīm institūcijām I.Liepiņš saņēma nepārprotamu atbildi, ka pašvaldības ētikas komisijas paustais nosodījums ir deputāta vārda brīvības un cilvēktiesību aizskārums. Ministrija uzdeva pašvaldībai labot kļūdu. I.Liepiņš 2020.gada 12.decembrī vērsās novada domē ar iesniegumu, aicinot atsaukt pret viņu vērsto ētikas komisijas lēmumu. Pašvaldība nav respektējusi ne tiesībsarga, ne ministrijas, ne paša deputāta aicinājumu.
“Tas ir signāls, ka vietējā vara var darīt, kā grib,” šodien “Dzirkstelei” saka I.Liepiņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Jaunā Vienotība” vēlēšanām sevi piesaka ar pretenzijām

Kategorijas