Kas mainījies novada sportā?

2021. gada 1. jūnijs 00:00

901

Nevaru piekrist novada domes priekšsēdētājam Normundam Audzišam, kurš saka: mēs esam mazs novads. Pašreiz mēs esam viens no vislielākajiem novadiem – valstī piektais pēc teritorijas un trīspadsmitais pēc iedzīvotāju skaita. Pēc vēlēšanām mēs būsim vidējais novads. Izteikt savu viedokli ne tikai par sportu, bet arī par citām norisēm novadā mani pamudināja ZZS saraksta līdera izteicieni: sabiedrība par vēlu sākusi protestēt pret Jaungulbenes “Sila” pārdošanu. “Sils” tika klusi pārdots, kaut gan par tāda mēroga darījumiem jārīko tautas apspriešana. Neticu, ka tie, kas izlēma darījumu, neapzinājās, ko dara. “Sila” vērtība bija daudzus miljonus lielāka, jo pēc 2001.gada Valsts ģeoloģijas dienesta datiem “Sila” 131 hektāra platībā atrodas 250 000 kubikmetri grants un 670 000 kubikmetri smilts, kuru iespējams izmantot ceļu darbos.

Vieglatlētiku ir aizmirsuši

Nākamais daudzu miljonu pasākums ir manēžas būve, kuru nav iespējams būvēt bez tautas apspriešanas, jo, aptaujājot speciālistus, šādas manēžas izmaksas var pārsniegt 50 % Gulbenes novada gada budžeta. Jau izveidota lēmēju žūrija, kurā no Rīgas iekļauti basketbola un cīņas sporta pārstāvji. Basketbolam un cīņas sporta veidiem mums telpu pietiek, to trūkst vieglatlētikai, bet vieglatlētiku komisijas sastādītāji ir aizmirsuši. Iespējams, ka kā vieglatlētikas speciālists uzskatīts sporta skolas direktors, kurš sanāksmē novada domē paziņo: mums nav vajadzīgas sacensības starp pagastiem vieglatlētikā, jo astoņu gadu garumā, kopš šīs sacensības ieviesa toreizējais sporta skolas direktors Normunds Aizpurs, viens sacensību dalībnieks guvis traumu. Pašreizējais direktors ir tālu no sporta, nezina, ka vieglatlētikā sportisti bieži gūst traumas, kas nav nekas ārkārtējs. Traumas gūst arī citos sporta veidos.

Kāda nākotne gaida pašreizējos sporta skolas audzēkņus, no kuriem 80-90 % nesasniegs augstāku līmeni, kā tas ir novadā? Viņiem nebūs piemērotu sacensību, viņi nebūs vajadzīgi saviem kolektīviem. Sporta skolas vieglatlētikas nodaļa kļūs par bērnudārza filiāli, kur bērni uzraudzīti pavadīs laiku.

Novadā izveidota Sporta pārvalde, uzkraujot novada budžetam daudzus tūkstošus eiro lieku izdevumu. Pārvaldes priekšnieka un darbinieku algošanai nepieciešami vairāk nekā 50 000 eiro gadā. Reformēti arī sporta organizatori pagastos, jo tur katrā pagastā bija cilvēks ar 0,2-0,4 algas likmi, tagad ir pieci cilvēki ar pilnu algas likmi. Tādējādi tas viss tuvojas 100 000 eiro. Kas mainījies novadā sporta darbā? Sporta bāzes pagastos, kuras nav skolu, kā arī sporta skolas zāle dabūjušas labu saimnieku – Ziedoni Lazdiņu. Sākot darbu, pārvaldes vadītājs paziņoja: tautas un amatieru sports uz pašu sportistu līdzekļiem. Galēji nepareizs uzskats! Valstī pēc iedalījuma svarīguma grupās sports dalās: bērnu un jaunatnes sports, amatieru un tautas sports, augstu sasniegumu sports. Mums novadā ir pirmie divi sporta veidi. Kādā veidā bez līdzekļiem startēt un gatavoties Latvijas pieaugušo olimpiādei un veterānu sporta spēlēm?

Ko dod novadam?

No 32 miljoniem eiro sportam paredzētajiem līdzekļiem valstī sporta skolām sadalīti 17 miljoni eiro. Sporta skolas saņem naudu arī no pašvaldībām. Kā sadalīti līdzekļi Gulbenē sportam? Gulbenes sporta skola saņēmusi 19 858 eiro, “Bukiem” – 30 100 eiro, “Sarmai” – 15 000 eiro. Mums ir trīs 1.līgas komandas – “Buki”, VK “Gulbene” un FB “Gulbene” sieviešu futbola komanda. Naudas sadalījums: “Bukiem” – 30 100 eiro, VK “Gulbene” – 900 eiro, FB “Gulbene” – 361 eiro. Interesants fakts – 1.līgas futbola komandai iedalīts 361 eiro, bet “Gulbenes K.S.P.” klubam (spēka trīscīņa) – 10 900 eiro. Šim klubam iedalītais kumoss vairāk nekā dīvains. Ko dod šie sportisti novadam? Komandu cīņā novadam viņi dod ieskaiti tikai veterānu sportā. Klubs slavens valstī ar sev piesaistītiem dopinga skandāliem. Šis klubs novada politikā ieveda vairākus deputātus, kas nu ir slaveni ar novada sporta sistēmas sagraušanu, kas novērsa no novada sporta 50-60 % dalībnieku. Deputāte Larisa Cīrule apgalvoja, ka jāstrādā sportā jaunā stilā – novadā jāievieš atklāti čempionāti. Pēc čempionātu ieviešanas novadā palika četras basketbola un divas vīriešu volejbola komandas, daži vieglatlēti, šahisti un dambretisti. Gulbenes pilsētā nenotika pilsētas čempionāts vieglatlētikā, protams, arī komandu sacensības vieglatlētikā starp pagastiem.
No pagastiem visvairāk naudas nokļūst Lejasciema pagastā, arī viņi paši prasmīgi prot rakstīt projektus un piesaistīt līdzekļus. Bet kādi ir rezultāti? Pagasts ir viens no lielākajiem novadā ar vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem 2020. gadā. Novada ziemas sporta spēlēs pagasts ierindojās 9.vietā, nevienā no sporta veidiem lejasciemiešu komandas nebija godalgotās vietās. Lejasciemā bija arī labas vīriešu basketbola un volejbola komandas – pazuda. Pagājušā gada februārī notika jaunsargu sacensības šaušanā. Arī šajā sporta veidā nevienas vecuma grupas komanda un arī individuāli neviens lejasciemietis nebija pirmajā trijniekā. Marta beigās Madonā notika kontroltreniņš valstī slēpošanas jaunatnes komandas noskaidrošanai Pasaules jaunatnes olimpiādei, kas notiks 2022.gada februārī. Nepiedalījās lejasciemieši. Iespējams, Lejasciemā nav šīs vecuma grupas jauniešu. Ja tiek tērēta nauda, tad ir jāprasa arī rezultāti.

Cerības – veltas

Cerības, ka Sporta pārvalde kaut ko mainīs, izrādījās veltas. Par to liecina kaut vai tas , ka 5.jūnijā bija plānots Gulbenes novada atklātais čempionāts vieglatlētikā. “Kovida” dēļ tas nenotiks. Pagājušajā gadā notika “Sporta laureāts”- interesants pasākums, jo pirmo reizi pa daudziem gadiem nebija nominācijas “Labākais sporta veterāns”. Pilsētas svētkos nenotika arī soļošanas sacensības, kas bija notikušas daudzus gadus. Regulāri daudzus gadus Gulbenes novada pašvaldība valsts veterānu sporta spēlēs novadu grupā ierindojās starp trīs labākajiem novadiem. Pagājušajā gadā Gulbenes pašvaldībai pirmo reizi – necilā 5.vieta. Iemesls interesants. Komandas vieta izšķīrās krosa sacensībās, kur tā tradicionāli bija starp labākajām komandām. Uz sacensībām neaizbrauca komandas līdere, jo Gulbenē tajā laikā notika basketbola spēle, ko, protams, varēja noorganizēt citā dienā vai divas stundas vēlāk. Rezultātā komandai – 8.vieta. Covid-19 sacensību gaitu neiespaidoja, jo valsts veterānu spēlēs piedalījās liels dalībnieku skaits – 3211 dalībnieki. Pilsētas sporta pārvaldes darbinieki, kandidējot vēlēšanās, sola sportu ieviest laukos. Bet ko tad savā darbavietā pilsētā? Ziema bija ideāla – varēja rīkot slēpošanas sacensības pilsētā, iesaistot pa grupām ik pēc zināma laika 7-10 cilvēkus. Darbojas trīs slēpošanas trases. Pretēji Gulbenei aktīvi ziemā darbojās Stāmerienas sporta organizators – bija slēpošanas trase, notika sacensības.

Kā ar nūjotājiem un skrējējiem?

Pirms trīs gadiem Gulbenē viesojās raidījums “Bez tabu”. Stāvot Spārītes parkā pie sporta centra stadiona, domes darbiniece teica, ka parka celiņi tuvāko gadu laikā tiks sakārtoti visā garumā. Tika minēts arī starpvalstu projekts – sakārtoti celiņi no Blaumaņa ielas līdz Brāļu kapiem. Šo celiņu sakārtošanu pašreizējā veidā – ar dolomīta šķembām ļoti virzīja Anatolijs Savickis. Kārtīgs saimnieks domātu par to, lai viņa darbs kalpo vairākām paaudzēm, kā tas būtu, ja celiņi tiktu izbūvēti no betona vai cita veida plāksnēm. Pašreiz izbūvētais celiņu segums labākajā gadījumā kalpos 15-20 gadus. Celiņa daļa no Ozolu ielas līdz Brāļu kapiem mūsu domi vairs neinteresē. Tagad dienaskārtībā ir Emzes parka celiņi. Bet kā tad nūjotāju un skrējēju maršruts Spārītes dīķis-Emzes dīķis? To iespējams izbūvēt bez līdzekļu piesaistīšanas, veicot sporta centra laukuma izbūvi, kur uz atbērtni tiks transportēta daļa ierakto materiālu, ar kuriem jānosedz līdz 500 metriem izraktā novadgrāvja malā esošās koku saknes un bedres.

Interesanti, ka neviena no partijām neuzņemas pabeigt nu jau valstī par slavenu kļuvušo biatlona šautuvi. Iespējams, jaunsargi šaut brauc uz Madonu, tā nevajadzīgi tērējot novada līdzekļus.

Novadā ienāk divas jaunas partijas. Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Ivara Kupča ierosinājums piesaistīt Eiropas naudu Valmes ezera sasaistei ar tūrismu Gulbenē, dodot iespēju staigāt ar sausām kājām pa Valmes ezeru, ir kaut kas no pagājušā gadsimta tautas folkloras, kad gulbenieši jautrā kompānijā iebraucējiem stāstīja, ka Gulbene ir ostas pilsēta, jo te pēc kara Valmes ezerā redzētas angļu zemūdenes. “Konservatīvajiem” jāpabeidz Spārītes parka celiņi, jāiekārto veselības taka nūjotājiem un skrējējiem Spārītes dīķis-Emzes dīķis. Attālums no viena dīķa līdz otram ir 2,5 kilometri.

Nacionālā apvienība jau kādreiz ir bijusi Gulbenē, bet tika likvidēta. Nacionālās apvienības saraksta līdere varētu padomāt, kā, piesaistot novada domes un Lizuma spēcīgo biznesmeņu līdzekļus, Lizumam tikt pie jaunas sporta zāles.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kas mainījies novada sportā?

Kategorijas