Dzirkstele.lv ARHĪVS

Milzu sargsuns Moris

Inita Savicka

2021. gada 1. jūnijs 00:00

1065
Milzu sargsuns Moris

Tibetas mastifs Moris, lai arī vēl ir tikai nepilnus trīs gadus vecs, jau ir kārtīgs sargsuns. Iespaidīgais augums un dobjā balss neatstāj vienaldzīgu.

“Viņam jāparāda sevi!” saka Adrians Novokreščenihs.

Pirms tam Adrianam bija Vidusāzijas aitu suns Gvidons, kurš piedalījies izstādēs un guvis arī izcilus panākumus. Kad Gvidons devās uz citiem medību laukiem, Adrians vēlējās, lai viņam atkal būtu četrkājainais draugs. “Cik sevi atceros, man vienmēr ir bijuši suņi un dažādu šķirņu suņi,” saka Adrians.

Atved no Krievijas

Šoreiz viņš priekšroku deva Tibetas mastifam. Adrians stāsta, ka Tibetas mastifi mēdz būt melni, pelēki, arī kafijas krāsas un sarkani. Viņš vēlējies tieši sarkanu. To, kā viņš ticis pie kucēna, Adrians nosauc par īstu avantūru. Tobrīd Latvijā tādu kucēnu, kā Adrians vēlējās, nebija. Suņuks atrasts Krievijā. Nauda par kucēnu pārskaitīta, redzot tikai kucēna fotogrāfijas un pat īsti nezinot, vai saņems to, ko vēlas. Uzticējies un pārskaitījis naudu uz norādīto konta numuru, nezinot, vai zaudēs naudu vai tomēr tiks pie kucēna. “Negribēju divus vai trīs mēnešus vecu kucēnu. Vēlējos astoņus mēnešus vecu,” stāsta Adrians.

Pēc pāris nedēļām kucēns atvests. “Sākumā viņam bija problēmas ar kājām. Es uzskatu, ka pirms tam šo kucēnu jau bija kāds nopircis, bet netika galā un atgrieza atpakaļ audzētavai, jo līgumā jau ir atrunāts – ja netiec galā, suns ir jāatgriež atpakaļ īpašniekam. Kucēna uzvedība liecināja, ka tas ir gulējis kaut kur dzīvoklī, jo bija X veida kājas,” stāsta Adrians.

Trešajā dienā Mora saimnieks piedzīvojis izbīli, jo kucēns devies savās gaitās ārpus mājas. “Iedomājies – samaksā par kucēnu lielu naudu, bet trešajā dienā viņš jau ir prom! Neatceros, kas tie bija par cilvēkiem, kas man viņu atveda atpakaļ, bet paldies viņiem!” uzsver Adrians.

Pēc gūtās pieredzes viņš tiem, kas vēlas iegādāties šīs šķirnes kucēnus, iesaka tos tomēr ņemt jaunākus, nekā to izdarīja viņš, izvēloties astoņus mēnešus vecu. Adrians arī uzsver, ka sunim jau kopš mazotnes ir jāparāda, kurš ir saimnieks un noteicējs.
“Man sākumā arī rūca pretī, bet tagad tā nav. Izstaigājām pirms pandēmijas arī suņu skolu Gulbenē. Tagad, kad eju viņam klāt, apgulstas un rāda vēderu, un tā jau ir pirmā pazīme, ka suns uzticas,” stāsta Adrians.

Viņš arī atgādina tiem, kas vēl domā par kucēna iegādi, kārtīgi pārdomāt, vai tiešām vēlas tieši šo šķirni. “Jā, smuks un mīļš, kaut gan tagad met spalvu, bet kad paaugas...” aicina aizdomāties Adrians.

Lielākais gardums – kaltētas plaušas

Lai arī Moris augumā ir iespaidīgs, ēdiena ziņā viņš ir ļoti izvēlīgs un ēd maz. “Mēģinājām dažādas. Vienu atradām, kuru ar “gariem zobiem” ēd. Tagad barojam vienu reizi dienā. Kad barojam divas reizes dienā, tad vispār neēd. Lielākais gardums viņam ir kaltētas plaušas. Garšo arī biezpiens, kefīrs,” stāsta Adrians.

Tibetas mastifam ir kupls kažoks, ko tas maina reizi gadā parasti pavasarī vai pirmajos vasaras mēnešos. Tad ir svarīga suņa apmatojuma kopšana, to regulāri izķemmējot. “Viņam ļoti patīk, ka ķemmē kažoku. Kad sāku ķemmēt, viņš apguļas un ļaujas,” stāsta Adrians.

Izrādās, ne visi Tibetas mastifi gatavi dzīvot suņu būdā. “Mori suņu būda neinteresē. Gada laikā viņš to apciemo varbūt dažas reizes. Ziemā viņš guļ sniegā, jo tā viņam ir ērtāk,” saka Adrians.