Kas maksā par Gulbenes Brāļu kapu uzturēšanu?

2021. gada 2. jūnijs 14:36

693

Kas maksā par Gulbenes Brāļu kapu uzturēšanu?

Šopavasar vairāki “Dzirksteles” lasītāji ir vērsuši uzmanību uz Gulbenes Brāļu kapu pieminekļu stāvokli. Gulbeniete Svetlana Poludņicina pauda, ka vajadzētu notīrīt melnēt sākušos pieminekļus.

9.maijā starp Brāļu kapu apmeklētājiem “Dzirkstele” saklausīja ieteikumu mudināt pašvaldību darīt, jo Krievijas vēstniecība taču maksājot par šīs piemiņas vietas uzturēšanu.

Savu komentāru, piezvanot “Dzirkstelei”, šajā sakarā izteica kādreizējais lejasciemietis Jānis Aivars Baškers, kurš atgādināja, ka 2007.gadā tika parakstīta starpvalstu vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Vienošanās paredz, ka Otrā pasaules kara padomju armijas karavīru apbedījumu vietas Latvijā uztur kārtībā vietējās pašvaldības. Savukārt Krievijā turienes vietējās pašvaldības rūpējas par kapu vietām, kas veidotas Latvijas izcelsmes karavīriem un civiliedzīvotājiem, kas krituši vai miruši karos un represijās šajā teritorijā.
J.A.Baškers to tik labi zina, jo savā laikā viņš kā Aizsardzības ministrijas pārstāvis ir pārstāvējis Latviju šo divu valstu komisijā, kuras mērķis bija vienoties par abu pušu sadarbību.

Latvijas puse rūpējas, bet Krievija diemžēl ne

“Latvijā vairākus simtus karavīru kapu vietu uztur pašvaldības. Dažā pašvaldībā ir pat vairākas šādas vietas, par kurām jārūpējas. Latvija strādā pie šo vietu uzturēšanas un sakopšanas un tērē līdzekļus. Reizēm Krievijas vēstniecība organizē rekonstrukciju kādā konkrētā vietā,” saka J.A.Baškers.

Viņš atgādina, ka no Gulbenes dzelzceļa stacijas Latvijas okupācijas gados cilvēki tika izvesti uz Amūras apgabalu, Krasnojarsku, Omsku. “Tūkstošiem cilvēku!” akcentē J.A.Baškers. Pieminot izvestos uz tagadējo Kirovas apgabalu, kur padomju gados bija izvietots Vjatlaga nometņu tīkls, biedrība “Brāļu kapu komiteja” 2014.gadā gatavoja pieminekļa metu konkursu. Bija doma uzsliet pieminekli kādreizējās nometnes vietā, jo šajā reģionā miruši vairāk nekā 2500 politiski represētie no Latvijas, kuri turp izsūtīti 1941. un 1949.gadā, kā arī 1937.-1938.gada politiski represētie bijušās Krievijas PFSR etniskie latvieši. “Latvijas puse joprojām mēģina nokārtot jautājumu pieminekļa uzstādīšanai, bet Krievijas puse visu laiku to noraida,” atklāj J.A.Baškers.

Viņš stāsta par paša acīm redzēto Krievijā, kad kopā ar režisori Dzintru Geku ir bijis Sibīrijā, kad viņa strādāja pie sava projekta “Sibīrijas bērni”. J.A.Baškers redzējis, ka kapsētas latviešiem daudzviet ir pamestas un aizaugušas. “Dažviet mēs vēlējāmies uzlikt pieminekli, bet Krievijas puse negrib. Atsaucas uz to, ka vietējā sabiedrība vai vietēja pašvaldība atsakās. Ka tiem “fašistiem” jau nevajag likt pieminekļus,” viņš stāsta.

Pieminekļu mazgāšana ir jāsaskaņo

Biedrības “Brāļu kapu komiteja” priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš “Dzirkstelei” saka – Gulbenes Brāļu kapu pieminekļiem (tapa 1967.gadā) ir vietējas nozīmes mākslas pieminekļa statuss. Tas nozīmējot, ka pie pieminekļu mazgāšanas nemaz tā ar vieglu roku klāt ķerties nedrīkst, lai nekaitētu. Noteikti vispirms būtu jākonsultējas.

A.Āboliņš saka – Gulbenē šie apbedījumi tiek uzturēti labi. Zināms, ka šajos kapos pārapbedīti apmēram 200 padomju armijas karavīri, kuri krituši visa Gulbenes rajona teritorijā. Brāļu kapu skulptūras veidojušas tēlnieces Gaida Grundberga un Ilga Zandberga.
A.Āboliņs atgādina, ka Gulbenes novadā ir vācu karavīru kapi, ir savu leģionāru vēsture. Palaikam arvien Latvijā vēl tiek atrastas nezināmas karavīru apbedījuma vietas.

Fakti

2008.gadā Saeima pieņēma likumu par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā.
Krievijas apbedījumi – Krievijas (padomju) karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījumu vietas, tajā skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Latvijas Republikas teritorijā;
Latvijas apbedījumi – karavīru un civiliedzīvotāju, kuri ir Latvijas izcelsmes vai kuri dzimuši vai dzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā, krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījumu vietas, tajā skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Krievijas Federācijas teritorijā.

Likums nosaka:
● izdevumus par Krievijas apbedījumu uzturēšanu sedz Latvijas puse,
● izdevumus par Latvijas apbedījumu uzturēšanu sedz Krievijas puse.
Avots: “Likumi.lv”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kas maksā par Gulbenes Brāļu kapu uzturēšanu?

Kategorijas