Galgauskā vilki nokož divas aitas

2021. gada 4. jūnijs 00:00

392

Pagājušā mēneša vidū kādā no Galgauskas pagasta saimniecībām vilki “apciemojuši” aitu ganāmpulku, kā rezultātā divas tikušas ievainotas un divas nokostas. Pēc kāda laika par notikušo tika ziņots arī virsmežniecības amatpersonām, taču tas tika darīts novēloti, tāpēc iznākums aprobežojās ar nepierādīta fakta piefiksēšanu.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš “Dzirkstelei” skaidro, ka, pēc mednieku un daudzu iedzīvotāju stāstītā, arvien biežāk tiek redzēti vilki vai to pēdas. Tie ir gan vientuļi īpatņi, gan vilku bari, gan ģimenes, un vilki atšķirībā no lūšiem par savas sugas pārstāvjiem rūpējas.

Pirmais, ne pēdējais gadījums

“Vilku skaits ir jūtami palielinājies. Pēc uzskaites šobrīd mūsu teritorijā ir aptuveni 160 īpatņi, bet domāju, ka reālais skaits ir krietni lielāks, un tie ir palikuši drošāki. Kāds traktorists pat stāstīja, ka gaišā dienas laikā vilks droši staigājis apkārt traktoram un izrādījis zināmu interesi par notiekošo. Šogad šis Galgauskas gadījums ir pirmais zināmais, taču domāju, ka ne pēdējais. Pagaidām jau vēl ir tāds klusāks, bet tūlīt sadzims mazuļi, kuriem būs nepieciešama barība. Arī tuvāk rudenim vilki aktivizējas, un vieglākā barības ieguves vieta jau laikam ir tas aitu bars. Tā kopējā bilance zemniekiem ir pavisam bēdīga. Pagājušā gada medību sezonā mēs deviņas reizes devāmies uz saimniecībām, kurās vilki bija uzbrukuši aitu ganāmpulkam, un kopumā nokostas bija 27 aitas. Kādā saimniecībā Zvārtavā bijām pat atkārtoti. Pirmajā reizē nokostas 9, bet otrajā 4 aitas, un tie jau ir vērā ņemami zaudējumi. Arī Lejasciema pagastā bijām atkārtoti. Tur saimniece stāstīja, ka redzējusi, kā dienas laikā vilks no ganībām stiepis prom viņas jēru,” stāsta L.Kļaviņš.
Citās valstīs maksā kompensācijas

Zināmu gadījumu, kad vilki būtu uzbrukuši liellopiem mūsu pusē, nav, tomēr tos var vainot pie suņu pazušanas. Tas, ka lauku mājās pazūd brīvi staigājoši suņi, nebūt nav retums, un šādiem gadījumiem ir arī aculiecinieki. Par to gan būtu jārūpējas arī suņu saimniekiem pašiem, tāpat kā par iežogojumiem un elektriskajiem ganiem, lai gan pret vilkiem tie esot maz efektīvi.

“Igauņi atkal mums ir soli priekšā. Tur aitkopēji var saņemt valsts dotāciju tieši ganāmpulka aizsardzības mērķiem. Viņi var saņemt finansiālu atbalstu speciālu žogu ierīkošanai vai aitu sargsuņu iegādei, un arī par bojā gājušajām aitām valsts izmaksā kompensāciju. Kompensācijas tiek maksātas arī Vācijā, un privātās sarunās esmu dzirdējis, ka tur tās krietni pārsniedz dzīvnieka reālo vērtību,” teic L.Kļaviņš.

Nekavējoties jāziņo mežniecībai

Gadījumos, kad ir nokostas aitas, nekavējoties vajag ziņot savā mežniecībā vai personīgi L.Kļaviņam. Tas nepieciešams postījumu statistikai, kā arī lai kodumu vietās varētu paņemt siekalu paraugus, kas apliecinātu, ka patiešām vainīgi ir vilki. Zināmā mērā to diezgan precīzi var noteikt arī ”uz aci”, tomēr vajadzīgs apstiprinājums.

“Šobrīd DNS analīzes vairs uz Eiropu nav jāsūta un precīzus testus veic tepat pie mums Salaspilī. Ja iespējams, nevajadzētu pārvietot bojā gājušos dzīvniekus pirms mūsu ierašanās, lai varētu uzņemt precīzas koordinātes un fotoattēlus. Tas vajadzīgs ne tikai mūsu uzskaitei un strīdīgu gadījumu izskaušanai, bet arī plēsēju monitoringam, kas notiek visā Latvijas teritorijā. Pateicoties “Silavas” zinātniekiem, Latvijā ir savākta milzīga informācija par vilkiem, jo gandrīz no katra nomedītā dzīvnieka ir ņemti paraugi un DNS analīzes. Tas palīdz izprast sugas attīstību un dzīvesveidu. Var pavērot viņu pārvietošanos Latvijas teritorijā, kas reizēm ir ļoti lielos attālumos, var saprast, no kuras ģimenes kurš ir nācis, un šo iesākto pētniecības darbu noteikti nevajadzētu pārtraukt,” saka L.Kļaviņš.

Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere laikrakstam stāsta, ka Latvijā tieša finansiāla atbalsta par nokostajām aitām ganāmpulka īpašniekiem nav, taču ganāmpulku var apdrošināt, vēršoties apdrošināšanas kompānijā. Vēlāk, iesniedzot atbilstošu dokumentāciju LLKC, ne visa, bet daļa no apdrošināšanas prēmijas tiks atmaksāta. Tāpat pastāv investīciju atbalsta noteikumi, kuri tiekot papildināti un uzlaboti, lai caur projektiem varētu gūt finansiālu atbalstu darbības modernizācijai. Šādas iespējas ir pieejams visiem, arī aitkopjiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Galgauskā vilki nokož divas aitas

Kategorijas