Itāļu puisis priecājas par brīvprātīgā darbu Gulbenē

2021. gada 4. jūnijs 00:00

880

Itāļu puisis priecājas par brīvprātīgā darbu Gulbenē

“Es kādreiz būšu jūsu kolēģis, jo ļoti gribu kļūt par žurnālistu,” “Dzirkstelei” atklāj Frančesko Gabrielli no Itālijas. Viņš Latviju jau apciemojis sešas reizes, jo ceļošana pa pasauli ir viena no viņa sirdslietām. Pašlaik 24 gadus vecais itāļu jaunietis darbojas kā brīvprātīgais Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādē “Auseklītis”.

Viņš ir gandarīts, ka ir iespēja apgūt jaunas prasmes šajā visai sarežģītajā laikā. Covid-19 pandēmijas klātbūtne, protams, jūtama arī viņa dzimtajā pilsētā Ascoli Piceno.

Nekad nebaidās no darbiem

Frančesko stāsta, ka pirmie 18 dzīves gadi pavadīti vietā, kas ir tikai 200 kilometru attālumā no Horvātijas. “Mūs nodala tikai jūra. Pie Adrijas jūras ir pavadīta mana bērnība. Tā bija diezgan laba un interesanta. Šobrīd es esmu students gan Itālijā, gan arī Latvijā. Studēju Starptautisko valodu fakultātē bakalaura programmu, lai kļūtu par tulku,” stāsta jaunietis.

Viņš atzīst, ka nav vairījies no dažādiem darbiem jau kopš 18 gadu vecuma. “Pārsvarā tie ir bijuši tipiskie jauniešu darbi. Esmu strādājis par picu piegādātāju, viesmīli, pārdevēju lielveikalā. Pēdējais mans darbs Itālijā bija IT piederumu pārdevējs. Taču mans lielais sapnis ir kļūt par žurnālistu. Zinu, ka tas nav viegli un ir daudz jāstrādā, lai to sasniegtu. Tomēr esmu pietiekami ambiciozs un skatos nākotnē pozitīvi,” viņš saka.

Arī Latvijā puisim ikdienā ir dažādi pienākumi bērnudārzā. Šeit viņš atbraucis saistībā ar projektu “Bites un brieži gaisu maisa” un palīdz īstenot vienu no iestādes izvirzītajiem mērķiem – veicināt starppaaudžu un starpkultūru sadarbību.

Mums jāmācās smaidīt

Frančesko stāsta, ka Gulbenē viņam dzīvo kāds labs draugs, tāpēc arī bija vieglāk atbraukt un šeit dzīvot. Gulbenē pavadītās dienas puisim nozīmē daudz, jo tā ir iespēja visu ko iemācīties un apgūt bērnu skatījumu uz pasauli.
“Darbs ar bērniem man nozīmē daudz jaunu iespaidu. Lai arī man pirms tam ir bijusi pieredze šādā darbā, tomēr varu teikt godīgi – ne vienmēr ir viegli, bet es maksimāli gribu izmantot pieredzes iespēju šeit, Gulbenē. Mēs, pieaugušie, bieži aizmirstam, kā uzvesties un kā dzīvot savu dzīvi, jo mēs to uztveram pārāk nopietni un reizēm pat smagi. Bērni mūsos atmodina vēlmi smaidīt un būt pozitīviem,” saka Frančesko.

Gribētu darīt vēl vairāk

Jaunietis uzskata, ka pandēmijas laiks ir izaicinošs tieši cilvēku savstarpējās attiecībās. “Tās pat dažreiz, manuprāt, tiek sagandētas. Pandēmija ir uzdzinusi cilvēkiem zināmas sēras un bailes – par to man ir ļoti bēdīgi. Šīs bailes arī atnes vienīgo vilšanās sajūtu manī par laiku šeit. Mani pašu ierobežojumi nesatrauc – es tos respektēju un likumu ievēroju. Protams, šobrīd ir ļoti grūti ko ieplānot. Par to man ir visvairāk žēl, jo zinu, ka es varētu daudz vairāk izdarīt Gulbenē. Atceros, kad ierados šajā pilsētā 9.martā, mēs ar citiem brīvprātīgajiem devāmies kopā talkā, lai savāktu atkritumus. Mēs to darījām pa mežiem, koku audzēm. Bija lieliski tā sakopt un reizē arī glābt vidi. Šobrīd visvairāk pietrūkst socializēšanās,” stāsta Frančesko.

Viņš šo laiku ir izmantojis arī, lai iepazītu citas Latvijas pilsētas, piemēram, Rīgu un Ventspili. “Latvijas pilsētas ļoti atšķiras no Itālijas vidējās pilsētas, bet tieši tāpēc man tās ir interesantas. Manā dzimtenē gan ir vairāk vēsturisku un kultūras pilsētu, bet šeit pie jums ir ļoti daudz dabas,” vērtē Frančesko.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Itāļu puisis priecājas par brīvprātīgā darbu Gulbenē

Kategorijas