Atrod unikālas pagātnes liecības

2021. gada 4. jūnijs 00:00

1023

Jaungulbenes pagastā meža izstrādes darbu laikā atrasti arheoloģiskie priekšmeti – senlietas, kas ir liela bagātība un datējamas ar mūsu ēras 2., 3.gadsimtu. Tā ir iespēja uzzināt vairāk par vēsturi.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts (arheologs), kā arī Latvijas Arheologu biedrības vadītājs Mārcis Kalniņš “Dzirkstelei” stāsta, ka pārvalde saņēma ziņu no Jaungulbenes privātā muzeja vadītājas Dainas Ozolas par to, ka muzejs ieguvis senlietas: saktu, aproces, kaklariņķi, bronzas kreļļu fragmentu.

“Pēc likuma senlietas, kas ir vecākas par 17.gadsimtu, glabā publiskie, nevis privātie muzeji, līdz ar to devāmies skatīties. Izrādās, ka stāsts par šīm senlietām ir šāds: vietējais iedzīvotājs, savulaik palīdzot meža darbos, ir atradis senlietas. Tās darbu laikā ar koku saknēm izceltas no zemes. Senlietu atrašanās vieta ir Struņķu senkapi, un šo kapu aizsardzības zonā vēl nezināmos uzkalniņos šīs senlietas ir atrastas. Senkapu aizsardzības zonā nav aizliegti meža izstrādes un lauku apstrādes darbi. Ja tur aug mežs, nav nekāda iemesla neļaut mežu cirst, tikai to parasti dara uzmanīgāk. Un arī šajā gadījumā darbi bija saskaņoti. Kā izrādās, šīs atrastās senlietas datējamas ar mūsu ēras 2. un 3.gadsimtu. Tas vēl gan jāprecizē, bet tie varētu būt Baltijas somi, kuri te dzīvojuši,” stāsta M.Kalniņš.
Viņš uzsver, ka vietējais jaungulbenietis ir godavīrs, jo, kā viņš pats esot pastāstījis arheologam, tad šīs senlietas viņš nav rādījis meža strādniekiem, jo bieži esot nācies dzirdēt, ka meža strādnieki ar detektoriem mēdz pārstaigāt šīs vietas cerībā kaut ko atrast. “Viņš bija satraucies, ka arī šos priekšmetus varētu atrast un sapostīt to vietu,” saka M.Kalniņš.

Nepieciešama konservācija un restaurācija

Atrastās senlietas ir vērtīgas. Arī to saglabāšanās pakāpe nav pārāk slikta. “Nevarētu teikt, ka arī ļoti laba, bet nav arī pārāk slikta. Struņķu senkapos nav bijuši izrakumi, bet ir skaidrs, ka šie senkapi ir attiecināmi uz šo agro dzelzs laikmetu. Tā kā nav iegūti precizējošāki atradumi, tad šie precizē vismaz to, ka tur ir vēl uzkalniņi un acīmredzot ir apbedījumi, kas saistās ar mūsu ēras 2., 3.gadsimtu,” skaidro M.Kalniņš.

Senlietas ir nodotas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam. Tagad tām vajadzīga konservācija un restaurācija. “Domāju, ka gan jau muzejs noorganizēs izstādi, kurā ikvienam pēc kāda laika būs iespēja redzēt šīs senlietas. Protams, uzreiz būs jāskatās, kā ir ar konservāciju un saglabāšanu. Cik sapratu, tad arī Jaungulbenes privātā muzeja vadītāja D.Ozola izteica vēlmi nofotografēt šīs senlietas, kā arī ievākt ziņas un izveidot fotoizstādi ar aprakstiem, kas tad Jaungulbenes pagastā ir atrasts,” stāsta M.Kalniņš.

Dāvinājums – gliemeža fosilija

Jaungulbenes muzeja vadītāja D.Ozola “Dzirkstelei” stāsta, ka arī Jaungulbenes muzejam no pagasta vietējā vīra palicis viens dāvinājums – gliemeža fosilija, kuru arī pirms daudziem gadiem viņš atradis Jaungulbenes pagastā. “Tas vispār bija ļoti liels pagodinājums dabūt šādu dāvinājumu,” uzsver D.Ozola.

M.Kalniņš stāsta, ka, visticamāk, gliemeža fosilija ir 300 līdz 400 miljonus gadus sena un tajā laikā te bija jūra. “Arī šis ir interesants atradums, jo tik lielas fosilijas parasti nesastop, parasti tās ir mazākas,” saka M.Kalniņš.

Savukārt D.Ozola piebilst, ka vajadzētu sazināties ar Dabas muzeju, lai uzzinātu par to ko vairāk.

Piecu dienu laikā jāziņo

M.Kalniņš skaidro, kā pareizi rīkoties, ja ir atrasts senatnīgs priekšmets. Pienākums ir piecu dienu laikā ziņot par to Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, jo par nelikumīgām darbībām (glabāšanu, pirkšanu, pārdošanu) ar valstij piederošām senlietām draud nepatikšanas ar policiju. “Ja mēs nezinām, no kurienes mantas ir nākušas, nav zināms, vai tām ir legāla izcelsme, tad tas var nonākt pat līdz krimināllietai,” norāda M.Kalniņš.

Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas ar datējumu līdz 17.gadsimtam (ieskaitot) pieder valstij. “Savukārt, ja kādu senu priekšmetu atrod sev piederošā zemē vai kādā privātīpašumā un tur netiek konstatēts, ka tajā vietā ir senvieta un atradums ir bez nekāda konteksta, tad, protams, arī piecu dienu laikā par atradumu ir jāpaziņo mums, atradējs raksta iesniegumu Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, un mēs varam izsniegt apliecinājumu, ka šī senlieta ir iegūta legāli, privātīpašumā, kas nav senvieta, līdz ar to attiecīgi atradējs to mantu var arī paturēt,” skaidro M.Kalniņš.

Racēji joprojām ir aktuāla problēma

Viņš stāsta, ka joprojām ir cilvēki, kuri grib valstij piederošās senlietas iegūt savā īpašumā. Diemžēl mantas meklētāji ar metāla detektoriem ir joprojām aktuāla problēma.

“Vistrakāk bija ap 2014., 2015.gadu, kad Latgales pusē tika izpostīti senkapi. Sakarā ar Covid-19 un dīkstāvi pagājušā gada beigās un šī gada sākumā racēji ir atkal vairāk sarosījušies. Tehniski aizliegt staigāšanu ar metāla detektoriem nevar. Ja to saskaņo ar zemes īpašnieku, viss ir kārtībā, bet realitāte, kā mēs zinām, ir citādāka. Tiek staigāts pa valsts mežiem, īpaši meklētas 1. un 2. pasaules kara liecības. Mēs esam arī piefiksējuši, ka ir tādi, kas tīri apzināti pārkāpj likumu. Ļoti daudz ir tādu, kas staigā ar detektoriem pa valsts mežiem, kaut gan Civillikums nosaka, ka mantu ir aizliegts meklēt uz svešas zemes. Ja zeme nav mana, tad bez īpašnieka atļaujas nedrīkst iet meklēt nekādu apslēptu mantu. Princips ir līdzīgs tam, ka neviens taču nedrīkst iet svešā dzīvoklī un tur meklēt otra naudas maku,” saka M.Kalniņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atrod unikālas pagātnes liecības

Kategorijas