Kā pārziemojuši sējumi?

2010. gada 9. aprīlis 08:24

963

Zemnieki uzskata, ja netraucēs dabas untumi, tad raža šogad būs
Gulbenes novada zemnieki jau paspējuši apsekot un izvērtēt ziemāju sējumu platības. Viss liecina par to, ka tas, cik zaļi būs ziemāju tīrumi, ir atkarīgs no sēšanas laika, šķirnes, meliorācijas sistēmu kopšanas un citiem faktoriem. Tomēr daudzās vietās ir arī sējumu izslīkumi.

Bija laba ziema Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Lācīši" saimnieks Stanislavs Gžibovskis pārliecinājies, ka viņa tīrumos ziemāju kultūras ir labi pārziemojušas.

"Regulāri ir jākopj meliorācijas sistēmas, tad ar lieko ūdeni nav problēmu. Manos tīrumos sniega ūdeņi ātri aizgāja prom, tomēr ziemas rapša sējumi dažviet nav tik labi, kā vēlētos," stāsta D.Gžibovskis.

Tā paša pagasta zemnieku saimniecības "Torņkalns" saimnieks Andris Gargurnis aizvadīto ziemu vērtē kā labu, jo bijis daudz sniega, tāpēc ziemājus sals nav skāris. Arī augsnes virsūdeņi ātri aiztecējuši.

"Pagaidām ziemas kvieši vēl tā īsti nav pamodušies, kad tas notiks, tad atliks dot vajadzīgo virsmēslojumu. Viss būs atkarīgs no tā, kādā laikā ziemāji tika iesēti. Es tos sēju samērā vēlu," stāsta A.Gargurnis.

Litenes pagasta zemnieku saimniecības "Sopuļi" saimnieks Gunārs Ciglis uzskata, ka liela nozīme pārziemošanā ir ziemāju šķirnēm. Salīdzinoši labāk esot pārziemojušas rudzu šķirnes, kas iegādātas Priekuļos. Ne tik labvēlīga aizvadītā ziema bijusi hibrīdajām šķirnēm.

"Pagaidām vēl grūti spriest, kādi būs ziemas rapša lauki. Tad, kad nokusa sniegs, viss liecināja, ka rapsis ir dzīvs. Tiesa, atsevišķās zemākajās vietās, kur uz tīruma ūdens stāvēja četras piecas dienas, sējumi būs izslīkuši," spriež G.Ciglis.

Lauksaimnieki uzskata, ka izslīkumi sējumu platībās, kur augsne ir smagāka, novērojami katru pavasari.

Situācija ir labāka

Agronoms Imants Kārkliņš izlases veidā pārliecinājies, ka ziemas rapša sējumi šogad ir labāki nekā pagājušajā pavasarī, lai gan rapša ziemošanu ietekmējušas rudens lietavas un pavasara sniega kušanas ūdeņi.

"Lielākais rapša izkrišanas procents ir smagajās augsnēs, kur pēcpļaujas atliekas paildzinājušas ūdens piesaisti un radījušas labvēlīgus apstākļus pamatkultūras izslīkšanai, kā arī sakņu kakla un stublāju puves izplatībai. Rapsim ziemošanas rezultātā ir atmirušas arī 2 līdz 4 apakšējās lapas, tāpēc, iestājoties veģetācijas periodam, ir jāveic virsmēslošana. Dažviet rapša sējumus krietni pabojājušas stirnas," stāsta agronoms.

Labi pārziemojuši arī ziemas rudzi. Tikai tajās vietās, kur sējumi atrodas zem ūdens, ziemas rudzi gājuši bojā gaisa trūkuma un dažādu mikroorganismu pastiprinātas iedarbības rezultātā.

"Tā kā sniegs nokusa strauji un lija lietus, tika bremzēta sniega pelējuma attīstība, tomēr atsevišķās vietās to izdevās novērot. Īpaši bioloģiskajos sējumos, kur visvairāk ir skarta lapu virsma," situāciju raksturo I.Kārkliņš.

Agronoms norāda, ka labas ražas pamatā vienmēr ir kodinātas sēklas izmantošana, pareiza sējas termiņu ievērošana, pareiza kompleksā mēslojuma izvēle.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā pārziemojuši sējumi?

Kategorijas