Ziema un pavasaris bija kukaiņiem labvēlīgi

2021. gada 8. jūnijs 00:00

142

Ziema un pavasaris bija kukaiņiem labvēlīgi

Prieku atpūsties reizēm sabojā odi un ērces, un šogad netrūkst ne odu, ne ērču. Ērcēm ir bijusi labvēlīga ziema, savukārt odiem – nokrišņiem bagātais pavasaris.

Entomologs Voldemārs Spuņģis “Dzirkstelei” stāsta, ka ar ērcēm viss ir tieši tāpat kā pagājušajā gadā – cik aizgāja ziemot, tik arī pavasarī pamodās. “Ziema bija labvēlīga,” norāda V.Spuņģis.

Šobrīd ērcēm ir ideāla temperatūra

Viņš stāsta, ka ērču aktivitāti nosaka vides temperatūra. Šogad tās kļuva aktīvākas tikai no aprīļa sākuma, kad temperatūra pakāpās virs plus 5-7 grādiem. Iepriekšējā gadā tās bija aktīvas jau no janvāra sākuma.

“Jūnijā ērcēm ir ideāla temperatūra. Iedzīvotājiem varētu rasties priekšstats, ka ērču ir vairāk vai mazāk, taču tas ir atkarīgs, kādas vietas cilvēki apmeklē. Ja tās ir zālāji, sausi priežu meži, apdzīvotas vietas, tad ērču nebūs vai būs ļoti maz. Ja apmeklē mežus ar bagātīgu lakstaugu stāvu apakšā, izcirtumus, meža stigu malas, aizaugušus zālājus, tad iespēja satikt ērces ir lielāka. Ērces pašas necik tālu nevar aizrāpot. Svarīgi, vai konkrētā vietā ir sastopami zīdītāji – strupastes, zaķi, lapsas, stirnas, brieži, aļņi un citi. Tie ir galvenie ērču izplatītāji un barotāji. Respektīvi, kur šo dzīvnieku ir vairāk, tur arī lielākas iespējas sastapt ērces. Nepieaugušajām ērcēm svarīgi ir sīkie zīdītāji, pieaugušajām – lielie. Vai inficētās ērces ar encefalīta vīrusu ir aktīvākas par neinficētajām, nezinu. Taču, boreliozes (Laima slimības) ierosinātāja baktērija “Borrelia burgdorferi” mitinās ērces zarnu traktā. Tikai nepareizi izvelkot ērci – saspiežot, smacējot ar spirtu vai eļļu – baktērija var nokļūt brūcē. Labā ziņa ir tāda, ka Latvijā no jauna ienākusī suga – ornamentētā pļavērce vēl nav aizceļojusi līdz Gulbenes novadam,” saka V.Spuņģis.

Ir vairāk nekā 2000 sugu

V.Spuņģis stāsta, ka dzēlējodi uzbrūk cilvēkam un dzīvniekiem, lai iegūtu asinis kā barības vielu mātīšu olu attīstībai. Asinis sūc tikai odu mātītes. Odu tēviņi pārtiek no ziedu nektāra vai augu sulas. Odu kā divspārņu pārstāvju mums ir vairāk nekā 2000 sugu – sēņodiņi, trūdodiņi, pangodiņi, trauskājodi, garkājodi, miģeles, knišļi un citi.

Runājot par dzēlējodiem, V.Spuņģis akcentē: pirmkārt, Latvijā ir vairāk nekā 30 sugu, kuras var atšķirt tikai speciālists; otrkārt, pieaugušo dzēlējodu (tie, kas mums uzbrūk) skaits ir atkarīgs no peļķu/meža lāmu skaita. “Ūdeņos, kuros ir zivis, kaut vai deviņadatu stagars, kāpuri nevar izdzīvot. Tātad vajadzīgas ūdenstilpes bez zivīm. Ja ir nokrišņiem bagāts pavasaris kā šogad, tad iepriekšējā rudenī sadētās olas potenciālajās attīstības vietās tik tiešām attīstās un dzēlējodu vietām ir daudz. Mums ir arī septiņas odu sugas, ieskaitot 4 malārijas odu sugas, kas ziemo kā pieaugušie kukaiņi, un šogad tiem ir labas olu dēšanas iespējas. Dzēlējodi, sūcot asinis, brūcē ievada savas siekalas – tātad svešas olbaltumvielas, pret kurām cilvēka organisms izstrādā antivielas. Gluži loģiski – jo vairāk odi dzeļ, jo vairāk izstrādājas antivielas – specifiskas olbaltumvielas un cilvēka nespecifiskā imunitāte paaugstinās. Ja pavasarī odu dzēlienu vietas niez, tad vasarā vairs ne,” stāsta V.Spuņģis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ziema un pavasaris bija kukaiņiem labvēlīgi

Kategorijas