Mūsu reģionā pesticīdus lieto apdomīgi

2021. gada 15. jūnijs 00:00

562

Daļā sabiedrības ir uztraukums, ka Latvijā tiek lietots nepamatoti daudz pesticīdu un arī veikalos nopērkamie augļi un dārzeņi satur daudz pesticīdu. Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Vizma Bērziņa saka, ka ar katru gadu Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) reģistrs kļūst biezāks, tomēr nemainīga ir to lietošanas stingrā kontrole. Viņa ar augu aizsardzības jautājumiem nodarbojas jau kopš 1983.gada.

– Kā vērtējat AAL apjoma palielināšanos?
– Ir arvien plašākas iespējas izvēlēties piemērotāko gan pēc ķīmiskā sastāva, gan darbīgajām vielām, kas mūsu kultūraugam nepieciešams. Jā, pirms daudziem gadiem bija vien pāris līdzekļu, bet kontrole arī nebija tik stingra. AAL lietoti vienmēr, un šābrīža pieaugums ir arī tādēļ, ka daudz kas ir mainījies. Protams, ne pilnīgi visos gadījumos, bet tomēr Latvijā AAL visbiežāk lieto pareizi. Katram ir iespēja izvēlēties kvalitatīvus līdzekļus. Un šodien uz vienu hektāru netiek lietoti kilogrami, bet tie ir pat daži grami piemērotā līdzekļa. Tomēr šābrīža diskusijas par to, ka vajadzētu uz pusi samazināt AAL lietojumu, patiesībā ved uz to, ka cietīs mūsu pašu zemnieks, jo nebūs līdzvērtīgas un vienādas saimniekošanas iespējas ar citām vietām Eiropā.

– Kas, jūsuprāt, dotu lielāku izpratni patērētājam par to, vai viss ir droši?
– Šobrīd noris informatīva kampaņa “Misija agronoms”. Ceram, ka tā palīdzēs sasniegt arvien vairāk cilvēku ar skaidrojošo informāciju. Sāpīgi ir dzirdēt viedokļus, ka mēs dienestā neko nedarām. Viens gudrs ķīmiķis man reiz teica – ja jūs apēdat slimu augu, piemēram, kartupeli, tad jūs savai veselībai nodarāt lielāku ļaunumu, nekā ēdot kartupeli, kas ir augšanas laikā pareizi nomiglots. Gribu uzsvērt, ka Latvijā mēs lietojam AAL salīdzinoši maz, un mūsu produkcija ir daudz tīrāka. Ja panāksim to, ka mūsu zemnieks vairs nedrīkstēs vai varēs ļoti maz lietot, varam nonākt situācijā, ka šie produkti arvien vairāk nāks iekšā no citām valstīm. Vidējais pircējs tomēr izvēlas preci atkarībā no tās cenas. Uzskatu, ka vairāk ir jāizglīto arī zemnieki, jo ir jābūt gudrai AAL lietošanai. Vieglāk ir tajās saimniecībās, kur strādā kāds ar agronoma izglītību. Tomēr šobrīd notiek paaudžu nomaiņa, un saimniekot sāk dažādu profesiju pārstāvji. Vēl es ar saviem kolēģiem mācu, ka katrs gads ir ar citādākiem laikapstākļiem. Sabiedrībai vajadzētu saprast, ka arī savu veselību nevaram uzturēt vien ar vitamīniem. Kad notiek kādas vīrusu saslimšanas, tad tomēr ceram uz medikamentiem. Mēs nevaram izaudzēt normālu ražu, ja nepalīdzēsim tam augam aizsargāties no slimību un kaitēkļu postošās ietekmes.

– Ko darīt, ja liekas, ka kaimiņos kaut kas par daudz tiek miglots?
– Ja cilvēki savā starpā prastu vairāk sadzīvot un informēt viens otru, tad sūdzību būtu mazāk. Tomēr ir labi, ka mums piezvana, – tas nozīmē, ka cilvēkiem nav vienalga. Reizēm saņemu zvanus, ka cilvēks īsti nezina, ko tur uz tā lauka dara, bet lai viņam izstāstu, kas tur notiek. Tas ir daudz labāk, nekā piezvanīt uz “Bez tabu” un teikt – tur un tur visu noindē. Katru gadu ir cilvēki, kuriem, šķiet, ir vairāk brīvā laika, lai raudzītos ārā pa logu. Viņiem, redzot miglotāju, uzreiz liekas, ka tur kaut kas slikts notiks. Var taču arī pieiet klāt un pajautāt. Esam tikušies arī ar biškopjiem, prieks dzirdēt, ka daudzos gadījumos viņi paši sadarbojas ar rapšu audzētājiem un lauksaimniekiem. Un tad, kad ir savstarpēja komunikācija starp viņiem, tad saimnieks piezvana biškopim, ka notiks miglošana.
Vēl nesen mums zvanīja viena māmiņa un teica, ka blakus miglojot, bet viņa tur tieši dzīvojas ar maziem bērniem. Mēs uzreiz piezvanījām saimniecībai, izstāstījām situāciju un tobrīd atrisinājām.

– Kā šobrīd vērtējat Vidzemes reģionā pesticīdu lietojumus?
– Savā praksē esmu piedzīvojusi arī nepatīkamus notikumus, kad lopi ir saēdušies apmiglojumus vai bites ir gājušas bojā. Tomēr, kopš strādāju šajā reģionā, bijis tikai viens bišu bojāejas gadījums. Mums reģionā ir daudz saimniecību, kas patiešām maz lieto šos līdzekļus. Katrai ķīmijai ir savs nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai. Arī to mēs kontrolējam.
Vislielākais sašutums rudeņos ir par glifosāta lietošanu. Katru gadu ņemam apmēram 20 paraugus, ko pārbaudām. Ne visas saimniecības to lieto, un, ja būs pirms tam pareizi lietoti herbicīdi un labībā nebūs daudz nezāļu, nevajadzēs glifosātu. Ir pārbaudes un konkrēti laboratorijas slēdzieni, kas apliecina, ka Vidzemes reģionā gandrīz nav šo pārsniegto atlikumu.

– Cik bieži notiek saimniecību kontrole?
– Vidzemes reģions ir liels, kur tālākais punkts ir Varakļāni. Mūsu trīs uzraudzības jomas inspektori sezonas laikā – no aprīļa līdz rudenim – veic apmēram 370 pārbaudes. Katra saimniecība tiek pārbaudīta aptuveni reizi četros gados. Tiek pārbaudītas visas uzskaites, lietojumi, tehnikas (miglotāju) sertifikācijas, augu seka, mēslošanas līdzekļu plāni.
Integrēto augu saimniecības, kas saņem atbalsta maksājumus, tiek pārbaudītas katru gadu. Inspektora lēmums ietekmē to, vai tās saņem atbalstus. Pie mums saimnieki tiešām dara visu kārtīgi, kā arī inspektori izglīto, ja ir kādas nezināšanas. Vienmēr sakām, ka ir jālasa AAL instrukcijas un lietošanas noteikumi. Ir “ķīmijas”, kam ir jāievēro tā saucamās robežjoslas, kas var būt pat 5 vai 10 metri. Kā es ar humoru saku, tu drīksti miglot līdz manai palodzei, bet tu nedrīksti nonākt uz tās. Kādreiz tas tiek palaists garām.
Pērn no visām pārbaudītajām saimniecībām pārkāpumi tika konstatēti 20 gadījumos. 11 pārbaudes bija uz sūdzību pamata. Tās mums atnāk gan telefoniski, gan rakstiski, gan kādreiz no pašvaldības policijas vai vides pārvaldes. Cenšamies dienas laikā izskatīt un aptuveni trīs dienu laikā braucam uz saimniecību, par ko ir sūdzība. Bieži sūdzības ir starp kaimiņiem vai zemes iznomātājiem. Pagājušajā gadā bija 18 sūdzības, no kurām tikai 11 bija pamatotas. Reizēm darbojamies kā psiholoģiskie starpnieki starp saimniecībām, radiem, pat brāļiem. 30 procentos gadījumu mēs sūdzības telefoniski atrisinām.

– Kā jūs komentētu pesticīdu lietošanu ūdenstilpju tuvumā?
– Aizsargjoslu likumā ir minēti detālplānojumi, kuros ir iekļautas šīs aizsargjoslas, un lauksaimnieki vadās pēc īpašām Lauku atbalsta dienesta kartēm. Tajās visas ūdensteces un ūdenstilpes, kur ir jāievēro 10 metru ūdens aizsargjoslas likums, ir iezīmētas ar tumši zilu krāsu. Pērn mums bija divi gadījumi, kad konstatējām pārkāpumus. Nesen savukārt bija neskaidrība par vienu grāvi, pie kura tikuši lietoti pesticīdi. Tomēr konstatējām, ka uz to nedarbojas aizsargjoslu likums. Mēs arī cenšamies apsekot virszemes ūdens avotu kvalitāti, jau divus gadus ņemam paraugus, ko BIOR analizē.

– Cik lieli ir sodi par pārkāpumiem?
– Lielākie sodi pagājušajā sezonā, ko uzlikām, bija 250 līdz 700 eiro. Bijuši arī lielāki – vairāk nekā 1000 eiro. Latvijā šie sodi nav pārāk bargi, šobrīd maksimālais – līdz 10 000 eiro, bet cilvēki nevēlas tos dabūt, jo tad, kad mēs ierosinām administratīvā pārkāpuma lietu un piemērojam naudas sodu, arī Lauku atbalsta dienests pieņem savu lēmumu par atbalsta maksājuma samazinājumiem. Tas ir būtisks papildu sods zemniekam. Kurš gan grib ar to riskēt?

AAL apjoma izmantojuma salīdzinājums uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes:

Kiprā – 9,82 kg/ha
Nīderlandē – 5,10 kg/ha
Itālijā – 3,68 kg/ha
Vācijā – 2,71 kg/ha
Slovēnijā – 2,03 kg/ha
Francijā – 1,87 kg/ha
Dānijā – 1,01 kg/ha
Latvijā – 0,84 kg/ha
Lietuvā – 0, 78 kg/ha
Igaunijā – 0,75 kg/ha

ES vidējais rādītājs – 2,05 kg/ha

Avots: “Vaad.gov.lv”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mūsu reģionā pesticīdus lieto apdomīgi

Kategorijas