Pieburt lasītprieku

2021. gada 22. jūnijs 00:00

Pētījumi liecina, ka grāmatu lasīšana paplašina vārdu krājumu, sekmē prasmi adekvāti komunicēt, veidot attiecības, turklāt cilvēki, kas lasa, dzīvē ir labāk situēti. Pašlaik gan drukātā vārda prestižs mazinās, 21.gadsimtā daudzi gūst informāciju un sazinās interneta vidē. Vai un kā to iespējams mainīt?

Burtiņš tur, burtiņš te

Psiholoģe Irina Jakobsone piekrīt – arvien lielāku lomu ieņem digitālas lietas, tomēr datoru un telefonu skolas vecumā būtu jāuztver tikai kā palīglīdzekli. Savukārt līdz trīs gadiem dominantei jābūt dzīvai komunikācijai.

“Vecāki ar savu attieksmi pret grāmatām un lasīšanu apzināti vai neapzināti veido bērna motivāciju, kas izglītības speciālistiem atvieglo pozitīvu rezultātu nostiprināšanu.”

Netīša pozitīva motivācija veidojas, ja mājās ir grāmatas un tās atrodas goda vietā. Tas ir normāli, ka pusotrgadīgs bērniņs ver vaļā skapjus un atvilktnes, revidē plauktus, lai izpētītu to saturu. Taču vecākiem delikāti jārūpējas, lai pasaules izzinātājs nesabojā vērtīgās grāmatas, jo viņš vēl neprot ar tām apieties. Ap trīs gadiem, kad vakarā pirms aizmigšanas viņam kāds palasa priekšā, mazulis mēdz iztēloties, ka pats jau lasa, jo grāmatiņu gandrīz zina no galvas. Tas lieliski trenē atmiņu.
Daudzās ģimenēs, kur lasīšana ir pašsaprotama lieta, vecāki bērnam līdz trīs gadu vecumam nedod ne telefonu, ne planšeti, bet piedāvā attiecīgam attīstības posmam atbilstošu literatūru. Pirms tam noskaidrot, kas mazo interesē vairāk, piemēram, kukaiņi, suņi vai ēdiena gatavošana.
Kurā vecumposmā vieglāk pieburt lasītprieku? Speciāliste nešaubās – jo agrāk, jo labāk.
“Jau no pusotra gada var sākt iepazīstināt ar burtiem, piemēram, saliekamā ābecē, kur katrs burtiņš ir atsevišķi. Simboliem jābūt mazuļa redzeslokā, tāpat kā veidojamiem materiāliem. Plastilīnu atstājam uz vēlāku laiku, tā vietā izmantojam mīklu, maizi, ko bezzobains mazulis droši var bāzt mutē. Lai ievilinātu burtu pasaulē, pastaigas laikā var mēģināt bērna vai ģimenes locekļa vārda pirmo burtu izveidot no akmentiņiem, zariņiem, gliemežvākiem.”
Ja līdz trīs gadu vecumam bērns nesāk runāt vai nepareizi atdarina skaņas, vēlāk viņam būs grūtāk iepazīt burtus, salikt tos zilbēs, kas ir būtiski lasītprasmes veidošanai. Tāpēc nav jākautrējas meklēt speciālista palīdzība, iedrošina I. Jakobsone.
Neproduktīvā komunikācija.
Daži vecāki ne tikai paši nelasa, bet bērnu klātbūtnē ar grāmatām kurina krāsnī, izsmej tos, kuri lasa, vai arī lielās ar savu negatīvo pieredzi. “Vecāku teiktais bērnam ir svētums, ko viņš neapzināti uzsūc ar katru ķermeņa šūnu. Tā pirmsskolas un sākumskolas vecumā rodas bērni, kuri izvairās no lasīšanas. Viņi iemanās “špikot”, darīt citas viltīgas lietas, kas noved pie mācīšanās grūtībām. Tāpēc vecākiem ļoti jāfiltrē, ko viņi runā bērnu klātbūtnē.”
Der ieklausīties pedagogos, logopēdos, kas prasa ar vingrinājumu palīdzību dažas iemaņas nostiprināt mājas apstākļos. Tomēr nereti mammām, tētiem ir nostāja: tikai izglītības speciālisti ir atbildīgi par to, kā viņu bērns iemācās lasīt, aizbildinoties, ka paši ir ļoti aizņemti.
“Ja grāmatas aizvieto ar viedierīcēm, neatlasot un neierobežojot informāciju, bērnā veidojas izklaides motivācija. Pēc tam vairs nav gribas mācīties, jo tas prasa piepūli. Spiežot podziņas, bērns iemācās mehāniski komunicēt ar viedierīci. Iespējams, tā viņš apgūst svešvalodas burtus un vārdus, par ko vecāki mēdz jūsmot, lai gan tanī pat laikā atvasei ir grūtības ar dzimto valodu. Uz pašplūsmu nevar paļauties, vecākiem jābūt lietas kursā, kādas spēles internetā tiek spēlētas. Jāpiedāvā attīstošās, tostarp digitālā formātā.”
Bērnu psiholoģe I.Jakobsone nesen piedzīvojusi kuriozu – tikai sākumskolas beigās viens no skolēniem beidzot sācis raitāk lasīt, un viņa mamma ar prieku atklājusi, ka eksistē... saliekamā ābece.
Mācoties lasīt, neproduktīvu motivāciju veido kritika. Ja “boksterētājam” pārmet lēnu, nepareizu lasīšanu, viņš var noslēgties un vispār baidīties kaut ko izrunāt. Tāpēc bērnam nozīmīgiem pieaugušajiem, kuri vēlas mudināt lasīt, jāizvēlas pozitīvi pamudinājumi. Piemēram, paslavējot par to, ka izlasījis nedaudz vairāk kā vakar. Ja arī izlasīts mazāk, reaģējam mierīgi, bez vērtējuma. To paturam līdz vecumam, kad bērns spējīgs pieņemt produktīvu kritiku. Daži progresīvi skolotāji sākumskolas posmā jūtīgiem bērniem neizmanto sarkano, bet gan zaļo pildspalvu, ar ko pasvītro apgūtos burtiņus.
Negatīvs faktors ir mūsdienu vecvecāki, kuri, pensionēšanās vecumam arvien paaugstinoties, ir aizņemti darbā un nepiedalās mazbērnu audzināšanā. Taču viņi ir ļoti labs resurss, ko vismaz periodiski der iesaistīt, uzskata speciāliste.
Pašdisciplīna un treniņš
Daudzi pieaugušie ar nepatiku atceras prasību skolas brīvlaikā lasīt obligāto literatūru. Tagad to sauc par ieteicamo literatūru, bet nevienam vien skolēnam, to izdzirdot, uzmetas zosāda.
I.Jakobsone: “Ieteicamā literatūra noder gribasspēka trenēšanai. Vienīgais veids, kā uztrenēt disciplīnu un gribu, ir katru dienu darīt ko tādu, kas ne visai patīk. Piemēram, regulāri no grāmatas pārrakstot vienu vai divas lapas. Pašdisciplīnas mūsu skolēniem ļoti pietrūkst, it īpaši tagad mācoties attālināti. Bet arī tālmācību varam izmantot sevis pilnveidošanai, attīstīšanai.”
Patika vai nepatika lasīt ir atkarīga no vecumposma. Par ļoti sensitīvu periodu tiek uzskatīts sestā, septītā klase, kad rūk pieaugušo autoritāte. Ja līdz tam bērns, pusaudzis, jaunietis ir iemācījies labi lasīt un rakstīt, vecākiem nav jādramatizē situācija, spriež psiholoģe. “Pašlaik pusaudža vecums skaitās no deviņiem, desmit gadiem līdz aptuveni četrpadsmit. Pēc tam iestājas jaunības gadi, kad vairs negribas nevienu klausīt un negribas arī uzņemties atbildību par sevi. Ja vēl gadās iesaistīties kompānijā, kur dominē neproduktīvā motivācija, sekas var būt traģiskas. Vecākiem diplomātiski jākontrolē viss, kas saistīts ar digitālo pasauli,” brīdina speciāliste.
Daži bērni un vecāki izvairās no ārstiem, tāpēc redzes vai dzirdes traucējumi reizēm atklājas novēloti. Psihologi runā par inerci – uzzinot kaut ko sliktu, cilvēka smadzenes pretojas. Mammas, tēti mēdz nepieņemt informāciju arī tad, ja viņiem vizuāli nepatīk kāds speciālists. Bet ir taču citi – var izvēlēties! Galu galā iespējams atrast īsto, kurš saprotami izskaidro, ko tieši vajag darīt.
Sākumskolā bērnam nav viegli reizē mācēt un saprast. Trenējot lasīšanas tehniku – ātrumu, artikulāciju, pieturzīmju ievērošanu, kvantitāte pamazām pāriet kvalitātē. Bet, lai trenētu izpratni, svarīgi ir lasīt lēni un izdalīt galveno domu. Ir profesionāli izstrādāta sistēma sākumskolas bērniem ar dažādām problēmām, par ko var droši interesēties pie mācību iestādes speciālistiem.

Kā pieburt lasītprieku bērnam?
Ieteikumi vecākiem
● Pēc iespējas agrāk mazuli iepazīstināt ar burtiem, izmantojot spēles, kas ir viņa svarīgākā nodarbe;
● Reanimēt un lietot burtu ābeci;
● Atvaļinājuma laikā atpūšoties kopā ar bērnu, burtu veidošanai izmantot dabas materiālus;
● Abonēt žurnālus ar ilustrācijām, kas piesaista uzmanību;
● Pirmsskolas vecumā iepazīstināt ar grāmatnīcu, bibliotēku plauktiem, kur atrodas bērnu grāmatas;
● Iemācīt grāmatu, arī skolas izdoto, pareizu lietošanu;
● Veidot mājas bibliotēku, kurā būtu bērnam piemērotas grāmatas – lai tās būtu vieglas, ērti noturamas rokās un lapas izturētu ziņkārību;
● Veidot arī elektronisku bibliotēku, kurā ir kvalitatīvas multfilmas un vecāku iecienīti kinodarbi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pieburt lasītprieku

Kategorijas