Vai valsts mums kaut ko nestāsta?

Sabīne Bērziņa (”Re:Baltica”/“Re:Check”)

2021. gada 29. jūnijs 00:00

Mēnesi pēc brāļa Kristapa nāves Agnese Lāce pamanīja kādu “Facebook” ierakstu – tajā bija teikts, ka Kristaps miris no vakcīnas. “Biju šokā, ka svešs cilvēks atļaujas publiski paust tādu informāciju par aizgājēju un vēl jo vairāk – ja tā ir nepatiesa,” sieviete stāsta.

Kristaps nebija vakcinējies un nomira Covid-19 komplikāciju dēļ. Pēc tuvinieku prasības nepatiesā ziņa no “Facebook” tika izdzēsta, taču vēlāk parādījās atkal. Šādu gadījumu ir daudz – vakcinācijas pretinieki nepārbaudot publicē ierakstus par konkrētiem cilvēkiem, apgalvojot, ka viņi miruši no vakcīnas. Ar ierakstiem dalās tūkstoši, daļā sabiedrības vairojot pārliecību, ka cilvēki no vakcīnām mirst un smagi cieš, bet valsts no mums to slēpj. Kā tiek izmeklētas un skaidrotas iespējamās blaknes, un vai atbildīgie dara pietiekami, lai mazinātu aizdomas par vakcīnu saikni ar cilvēku nāvi?

Kristapam bija 28 gadi. Agnese pieļauj, ka brālis saslima darbā, jo viens no kolēģiem pirms tam stāstījis par sliktu pašsajūtu. Inficējušies vairāki cilvēki, bet Kristapam klājies visgrūtāk. Viņš nedēļu gulējis mājās, mocījies ar paaugstinātu temperatūru, stipru klepu, nogurumu, sāpēm krūtīs un grūtībām elpot. Tad nonāca slimnīcā, kur bija nepieciešama mākslīga skābekļa pievade.

Straujā slimības gaita ģimenei bija pārsteigums. Agnesei nav ziņu, ka brālim būtu bijušas slimības, kuru dēļ viņa cīņa ar vīrusu izvērsās tik smaga. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi sākotnēji neesot gribējuši viņu vest uz slimnīcu, un arī ārstēšanās procesā māsa dzirdējusi – Kristaps ir jauns, viņam jācīnās. Pēc nedēļas slimnīcā licies, ka stāvoklis stabilizējies, bet tad slimība ar jauniem sarežģījumiem pārsteidza otrreiz. “Viņš ar visu skābekļa balonu teica, ka viņam ir grūti elpot,” atceras Agnese. Ģimene gribējusi, lai brāli pārved uz Rīgu, bet tas nav noticis, un beigās jau bija par vēlu. Nāves cēlonis – abpusēja pneimonija.

Kristaps vēl nebija saņēmis nevienu vakcīnas devu. Taču neilgi pēc nāves Agnese dzirdējusi, ka pilsētā baumo – Kristaps esot miris no vakcīnas. Mēnesi vēlāk šo versiju jau nācās lasīt “Facebook” grupā “Covid vakcīnu upuri”, kuras biedri aktīvi dalās ar nepārbaudītu informāciju par vakcinācijas it kā sekām. Divu mēnešu laikā kopš tās izveides grupā pieteikušies 3,7 tūkstoši sekotāju, taču tajā publicētie stāsti lasāmi arī citviet. Nepatieso ziņu par Kristapu ievietoja kāda anonīma lietotāja. Grupas administratore to izņēma tikai pēc ģimenes uzstājīgas prasības.

Vienīgais “pierādījums” – “Facebook” profils

Arī pēc aktiera Harija Liepiņa dēla Āra nāves sociālajos medijos plaši izskanēja apgalvojumi, ka nāves iemesls ir vakcīna. Vienīgais pamatojums – paša Āra Liepiņa vairākas nedēļas pirms nāves “Facebook” publicētais ieraksts, ka saņēmis vakcīnu. Viņa māte, aktrise Mudīte Šneidere, medijiem stāstīja, ka ārsti saistību nolieguši.

Personas datu aizsardzības dēļ arī žurnālistiem tikpat kā nav iespēju noskaidrot vairāk, un viņi var publicēt vien to, ko ziņo valsts. Informāciju par vakcīnu, tāpat kā citu medikamentu blaknēm apkopo un publicē Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Tā arī ziņo par gadījumiem, kad saņemts ziņojums par vakcinēta cilvēka nāvi divu līdz 17 dienu laikā pēc vakcīnas saņemšanas – mediķiem ir pienākums tādu iesniegt, ja viņiem ir aizdomas par saistību.

Aģentūra norāda, ka līdz jūnija vidum Latvijā izvērtēti 14 ziņojumi par nāvi pēc vakcīnas. Nevienā gadījumā nav pierādīta cēloniska saistība ar to. Vēl sešos gadījumos pārbaudes turpinās. ZVA skaidro: “Jāņem vērā, ka, piemēram, ES katru dienu dažādu iemeslu dēļ mirst aptuveni 12 000 cilvēku, no kuriem 83 % ir vecumā virs 65 gadiem. Fakts, ka persona ir nomirusi pēc vakcinācijas, nenozīmē, ka nāvi izraisījusi vakcīna.”

Kas un kā izmeklē nāves gadījumus?

Ministru kabineta noteikumi paredz – kolīdz pamanīta blakusparādības saistība ar konkrētu zāļu lietošanu, ārstniecības personai vai farmaceitam par to jāziņo ZVA. Arī vakcinācijas rokasgrāmata nosaka, ka ārstam ir pienākums ziņot par būtiskām blakusparādībām vai problēmām, kas nav minētas zāļu aprakstā vai arī turpinās ilgi – piemēram, ja drudzis nepāriet trīs dienas pēc vakcīnas saņemšanas.
Arī nāves gadījumos jārīkojas ārstējošajam ārstam. ZVA skaidro: “Letāla gadījuma iespējamo saistību ar vakcīnas vai citu zāļu lietošanu primāri izvērtē ārsts – tas ir klīniski medicīnisks jautājums, ko var izvērtēt un izlemt tikai ārsts, zinot konkrētās personas slimības anamnēzi, gaitu, izmeklējumu rezultātus.”

ZVA norāda, ka tā neveic izmeklēšanu par nāves gadījumiem un neizsniedz par to atzinumus – tās pienākums esot zāļu drošuma (jeb farmakovigilances) uzraudzības ietvaros zinātniski izvērtēt ziņojumos iesniegto informāciju. Vienlaikus ZVA darot vairāk, nekā nosaka normatīvie akti: ja sociālajos medijos pamana ziņas par kādu cilvēku, kas miris pēc vakcinācijas, un nav saņēmusi attiecīgu blakņu ziņojumu, ZVA meklējot viņa ģimenes ārstu un cenšoties iegūt papildu informāciju.
ZVA var prasīt arī papildu informāciju. Īpašos gadījumos reakcijas var izskatīt arī speciālā komisijā, kurā dažādu institūciju speciālisti vērtē izmeklējumu rezultātus, datus par pārslimotām vai esošām slimībām, lietotām zālēm, medicīniskām manipulācijām, citu informāciju. ZVA arī visu informāciju par blaknēm ievada Eiropas Zāļu aģentūras datubāzēs, kur tiek apokopoti un vērtēti ziņojumi. Tas vajadzīgs, lai zāļu ražotājiem liktu papildināt zāļu aprakstu ar jaunu informāciju, ja tādas ir pietiekami daudz. Tā, piemēram, papildināja kompānijas “AstraZeneca” vakcīnas aprakstu pēc tam, kad atklājās tās saikne ar ļoti reti sastopamo trombozes un trombocitopēnijas sindromu. ZVA ziņo, ka Latvijā šādu gadījumu nav bijis.

Vai jāveic autopsija?

To, cik daudz vai maz var noskaidrot medijs, ilustrē “Re:Check” centieni šā gada maijā. Mēneša sākumā vairāki tūkstoši “Facebook” lietotāju dalījās ar informāciju par kādas sievietes nāvi. Viņas darbavietā “Re:Check” apliecināja – sieviete mirusi drīz pēc vakcīnas saņemšanas. Lūdzām plašāku informāciju ZVA. Aģentūra to nesniedza personas datu aizsardzības dēļ, taču apstiprināja, ka attiecīgajā laika posmā saņemts viens ziņojums. Divas nedēļas vēlāk ZVA norādīja, ka ir izvērtējusi visu pieejamo informāciju, un, “balstoties uz pieejamiem datiem”, neesot noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcīnu. “Ārsts ziņojumā ir norādījis, ka iespējamais nāves iemesls ir saistīts ar sirds-asinsvadu sistēmas traucējumiem,” ziņoja ZVA. Ko nozīmē “iespējamais nāves iemesls” un kāpēc nav precīzu secinājumu? Aģentūras atbilde – šajā un vēl divos gadījumos nav veikta autopsija, jo tai neesot piekrituši tuvinieki.

Taču likums šādu iespēju atteikties neparedz. Tas nosaka, ka, neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti veicama, ja nāves cēlonis ir “nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi”.

Kāpēc trīs gadījumos tuvinieki tomēr varēja atteikties? ZVA norāda, ka par autopsijas nodrošināšanu neatbild, taču visos šādos gadījumos esot atkārtoti lūgusi ģimenes ārstu sniegt informāciju par autopsijas rezultātiem. ZVA arī esot informējusi gan VM, gan citas veselības sistēmas institūcijas par šo problēmu. VM skaidrojumu pēc būtības uz “Re:Check” jautājumu nesniedza.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas institūta vadītājs Jurijs Nazarovs stāsta, ka tad, ja nāves cēlonis nav skaidrs un ārsts nozīmējis patologanatomisko izmeklēšanu, vispirms tiek izvērtēta medicīniskā dokumentācija, slimības vēsture. Autopsijā orgānus izmeklē gan pēc izskata, gan ar mikroskopu. “Galvenais mērķis – noteikt tiešo nāves cēloni. Ir jāatrod “katastrofa” orgānos, bojājums, patoloģiskie procesi, kas izraisīja nāvi,” stāsta J.Nazarovs. Saikni ar vakcīnas izraisītam komplikācijām meklē, vadoties pēc izmantotās vakcīnas medicīniskās dokumentācijas. Savukārt, ja cilvēks mirst no anafilakses jeb smagas alerģiskas reakcijas, tas notiek uzreiz vai ļoti drīz pēc vakcīnas saņemšanas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai valsts mums kaut ko nestāsta?

Kategorijas