Rožkopi priecē simtiem skaisto ziedu

2021. gada 2. jūlijs 00:00

1458

Kurš gan nezina dziesmu “No puķēm vismīļākās man rozes...” Šīs dziesmas vārdus var attiecināt uz daukstēnieti Santu Princovu, kura rūpējas par pašas veidoto rožu dārzu. Viņa labprāt “Dzirkstelei” parāda savu rožu valstību, un šobrīd puķu karalienes ir aplūkojamas pašā ziedēšanas pilnbriedā.

Santas aizraušanās ar rožu audzēšanu sākusies 2015.gadā, kad tika iegādāti pirmie rožu stādiņi. Šobrīd viņas rožu dārzā ir aptuveni 130 šo ziedu šķirnes. Acis priecē dažādu toņu un krāsu, pat melnas, bagātība, pildītiem ziediem un ne tik ļoti. Prieku rada arī to aromāts, bet ne visas rožu šķirnes smaržo. “Šogad rozes sāka ziedēt agrāk un ļoti strauji. Un parasti tās priecē pat vēl oktobrī,” saka Santa.
Jāizauklē kā bērns

Viņa atminas, kad iegādājusies pirmos rožu stādus, gribējusi vēl un vēl. Un pirms diviem gadiem vēlējusies iemācīties arī pati tās potēt. Tagad atzīst, ka ar rožu potēšanu iekritusi azartā, un neslēpj, ka rožu dārzu iecerējusi paplašināt. Potēšanas procesu Santa apguva pie mammas māsīcas, kura rozes potē 15 gadu. “Tas ir sarežģīts process. Es to daru mājas apstākļos, un tas ir ļoti grūti. Audzētavās ir aprīkojums, nepieciešamais siltums, gaisma, viss nodrošināts, bet arī man izdodas, varbūt ne tik daudz kā audzētavās, bet sanāk, kaut gan rokas sāp. Audzētavās rozes parasti potē janvārī. Es to daru februāra beigās, marta sākumā, jo man nav tādas siltumnīcas un nav tāda apgaismojuma,” par potēšanas gaitu stāsta rožkope.

“Iegādājos potcelmus no audzētavām, no pazīstamām meitenēm iegādājos potzarus. Februāra beigās, marta sākumā ir laiks potēt. Potcelmus atsūta maisos, tad katru atsevišķi iestādu podiņā, bļodā vai arī tas ir maisiņā. Man ir silta telpa ar dienas gaismu. Pēc tam jau katru dienu tas jāapčubina un jāizauklē kā bērns. Potēšanas procesā rokām jābūt stiprām, svarīga ir pareiza pietīšana, barošana, laistīšana. Pavasarī jau stādu dobēs, un tās arī uzzied, tad ir liels prieks. Man ir lauks, kur izveidotas dobes, kur šogad aug un zied manas potētas rozes. Tas ir šī gada darbs,” turpina Santa.

Pērn Santa potēja 400 un saauga 200. “Puse. Grūtākais ir potējuma pieaudzēšana.”

Svarīgi – saule, mitrums, mīlestība

Viņasprāt, ziedu karaliene tomēr ir diezgan kaprīza. Lai tā krāšņi ziedētu, katru dienu ir jāaprūpē. Santa to dara no sirds un ar prieku. No rīta viņa jau ir pie savām rozēm un vakarā, pirms doties naktsmierā, atkal ir savā rožu valstībā.

Arī darba dienās, kad ir pārtraukums darbā (Santa strādā par aprūpētāju sociālās aprūpes centrā “Dzērves” Daukstu pagastā – red.), Santa steidz uz savām puķu dobēm – jānogriež noziedējušie ziedi, jānolasa lapiņas, jāmēslo, jārēķinās arī ar slimībām, piemēram, miltrasu un arī laputīm. Rozēm svarīga ir saule, mitrums un mīlestība. “Rožu dobēs apakšā ir kūtsmēsli. Izmantoju arī mulču, lai ilgāk saglabājas mitrums. Ar minerālmēsliem rozes baroju tikai caur lapām,” savā pieredzē rožu audzēšanā dalās Santa. Savukārt ziemā Santa ņem talkā skujas. Šoziem rozes pārziemojušas ļoti labi, jo ziema bija pateicīga. Parasti bažas rada kailsals.

Santa ziedus audzē savam priekam, un rozes nav vienīgās, kas priecē. Ir arī desmit šķirņu lilijas, kuru pumpuri tūlīt sprāgs vaļā. Viņa arī pārliecinājusies, ka pie lilijām nav tik daudz darba, cik pie rozēm. Pašai visvairāk patīk baltās smaržīgās lilijas. “Liliju šķirnes pērku audzētavā Siguldā. Tā man liekas drošāk iegādāties stādus,” saka ziedu mīļotāja. Dārzā vieta rasta arī smaržīgajiem puķu zirnīšiem. Tiem piemīt savs īpašais šarms – trausli, graciozi, krāsaini, šķiet, tauriņi salaidušies dārzā. “Relaksējos savā dārzā,” nosaka Santa.

+ 7

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rožkopi priecē simtiem skaisto ziedu

Kategorijas