Bez zemenēm iztikt nevar

2021. gada 2. jūlijs 00:00

944

Sūrs darbs, saldi augļi. Šķiet, šis sakāmvārds visprecīzāk raksturo zemeņu audzēšanu. Tikai retais nevēlas baudīt sulīgo un kārdinošo ogu saldi skābeno garšu. Bet audzēt? Ne katrs to var un galvenais – vēlas.

Beļavas pagasta “Andzēnos” Lūcija un Jānis Tilgasi atsākuši audzēt zemenes. Tiesa, ne vairs 3 hektāru platībā, bet apmēram 0,1 hektāra platībā tagad sārtojas tik daudz ogu, ka tik tikko paspēj nolasīt.

Bez reklāmas sarodas ogu lasītāji

“Apmēram pēc 10 gadu pārtraukuma pērn atsākām audzēt zemenes. Nolēmām, ka pašiem, draugiem, radiem un paziņām tomēr vajag savas zemenes. Labi, ka vīra brālis palīdz,” stāsta Lūcija.

Šogad aizauga zemeņu vagu vidi, jo abiem ar vīru radās veselības problēmas. Taču izrādījās, ka tieši aizaugušie vidi paglāba ogu stādījumus, jo tās zem lapām karstajā saulē jutās labi. “Tiesa, lasītājiem ir grūtāk, jo jāuzmanās, lai nesamītu ogas,” spriež L.Tilgase. Viņas galvenais pienākums ir censties izravēt dārzu, palīdz arī vīrs. Uz tirgu gan zemenes vairs neved. Tiesa, vēl pērn pie “Betas” varēja iegādāties Tilgasu avenes. Tās būs gatavas rudens pusē. Siltumnīcā aizmetušies piecu šķirņu tomāti, kas izaudzēti no sēkliņām. “Domāju – pamēģināšu un iesēju kastiņā. Saauga kā mūris! Visas sadīga. Ceļos pulksten piecos, sešos, lai izravētu kādu daļu līdz deviņiem, tad atpūšos,” stāsta Lūcija.

Saimnieki aicina tuvākos kaimiņus un zemeņu kārotājus pašiem tās lasīt par eiro kilogramā. “Priecājamies, ka zemenes lasīt atbrauc iepriekšējā gada lasītāji, draugi un sirsnīgi paziņas. Iespējams, ka viņiem patīk te būt. Tagad viss ir sajaucies vienā skaistā buķetē – smaržo baltie jasmīni, sārtās rozes un visam klāt – zemenes,” spriež Lūcija. Turklāt viņa pati ir tik gaiša un sirsnīga, ka atliek vien piekrist – tieši tādai ir jābūt šī vārda nesējai.

Galvenā ir vēlme darīt

Jānis ir dārznieks, zināšanas guvis Bulduru dārzkopības tehnikumā un Lauksaimniecības akadēmijā, tāpēc labi pārzina ne tikai zemeņu audzēšanas nianses un noslēpumus. Tomēr tos atklāt viņš nesteidzas. “Padomi ir laba lieta, bet galvenā ir vēlme darīt. Ja darīs, tad arī zinās. Diemžēl tagad daudzi nevēlas, tāpēc rezultātu nav,” ir pārliecināts J.Tilgass. Viņš atzīst, ka labi pārzina bioloģisko lauksaimniecību – visu, kas tiek audzēts bez ķīmijas, “kā Dievs radījis”.

Viņam labs palīgs ir brālis Pēteris, ar kuru saprotas bez vārdiem. Abi ir dvīņi, turklāt dzimšanas dienu svin 24.jūnijā. Tiesa, tagad vairs nesanāk tā svinēt kā senāk. “Jāņu dienā abi dēli bija atbraukuši. Mums ir labi un mīļi dēli. Jaunākais Mārtiņš pat atbrauca no Norvēģijas. Sieviešu dienā viņš man puķu vietā dāvināja saskaldītu malkas kravu. Savukārt vecākais dēls Kaspars ved mūs ar vīru pie ārstiem gan uz Rīgu, gan citur. Bez viņa mums būtu grūti,” priekā dalās Lūcija.

Abi ar vīru tagad ir pensionāri, nav vairs lopu, nav jāgatavo siens, nav jāsien siers pārdošanai, nav arī jādomā par bioloģisko veikalu, ko savulaik atvēra Tilgasi, vairāk var darīt to, kas iepriecina. Lūcija uzsver, ka vīrs ir īsts darbarūķis. “Man tikai jāturas līdzi! Tas ir labi, jo neļauj iesūnot, kustības ir vajadzīgas,” atzīst Lūcija.

Izdomā savas – visgaršīgākās – receptes

Tilgasiem ir liela saldētava, kas noder zemeņu produkcijas uzglabāšanai. Pavisam maz zemeņu tiek izmantotas ievārījumam, jo saimniecei nepatīk ievārījuma cukurs. “Cukurs ar pektīnu izmaina zemeņu ievārījuma garšu. Parastais cukurs šinī ziņā ir labāks, bet tad ievārījums ir pašķidrs,” viņa secina.

Lūcija gatavo ogas tā, kā pati izdomā, lai būtu garšīgi. “Jau ar cukuru ir sarīvētas svaigās zemenes. Tās saglabā neizsakāmi burvīgo zemeņu smaržu un, protams, garšu. Tās saglabājas želejā, kas nav aizstājama ar kādu citu šo ogu uzglabāšanas veidu. Saldētavā ir zemenes gan ar rabarberiem, gan bez tiem,” stāsta L.Tilgase. Viņa sagriež zemenes četrās daļās, pārkaisa nedaudz cukura, lai rastos ogu sula, un tad trauciņos sasaldē. “Veselas zemenes aizņem vairāk vietas, bet bez cukura tās nav garšīgas, turklāt pēc atkušanas tās būtu mīkstas un skābas,” pamato Lūcija.

Kopā ar zemenēm tiek likti arī rabarberi. “Tagad būs otra rabarberu raža. Tad tos lieku kopā ar zemenēm. Sagriežu, saberu ar cukuru, noleju atdalījušos sulu, ko saleju maisiņos, un sasaldēju. Atlikušos rabarberus katlā ļoti minimāli uzkarsēju, lai tie neizjuktu. Kad tie atdzisuši, samaisu ar sagrieztām svaigām zemenēm, salieku trauciņos un lieku saldētavā. Zemenes ar rabarberiem lieku arī kompotā,” pieredzē dalās L.Tilgase.

Ne viss ir jārēķina naudā

Protams, ne svētkos, ne ikdienā neiztikt bez karaliskā garduma – zemeņu ogām. “Nu kā bez zemenes! Gribas nevis doties uz tirgu, bet salasīt dārzā vai arī no saldētavas paņemt pašu audzētas,” atzīst L.Tilgase. Kad viņa redz, ka maza meitenīte nes spaini savā garumā un iet pirmo reizi lasīt zemenes, tas aizkustina. “Tas ir tik skaisti! Nav jau viss jārēķina naudas izteiksmē,” ir pārliecināta Lūcija.
Interesanti, ka dēls Mārtiņš sev sievu nolūkoja zemeņu laukā. Viņam ir divi dēli Emīls un Valters, kuri gan Covid-19 pandēmijas dēļ nevar mieloties vecmāmiņas un vectētiņa zemeņu laukā. “Lai pasargātu mūs no “kovida”, mazdēliņi ciemojas reti un piesardzīgi,” atzīst L.Tilgase. Mātes dienā viņa dāvanā saņēma brīnišķīgu baltu acāliju, kas ziedot priecēja ilgāk nekā mēnesi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bez zemenēm iztikt nevar

Kategorijas