Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vētras radītos zaudējumus vēl nezina

Vētras radītos zaudējumus vēl nezina

Tirzas pagasta Kancēna kapos, kuri visvairāk cieta Jāņu nakts negaisā, šobrīd notiek sakopšanas darbi. “Pašlaik lielāko daļu cenšamies paveikt pašu spēkiem,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts.

Par to pārliecinājās arī “Dzirkstele”. Trešdien, kad laikraksts devās aplūkot vētras laikā izpostītos kapus, pašvaldības darbinieki cītīgi strādāja pie vētrā izgāzto koku sazāģēšanas un izvilkšanas ārā no kapsētas.

“Tikai pašās beigās, kad būsim izvākuši to, ko mēs varam paši ar saviem spēkiem izdarīt un ar pašvaldībai pieejamo tehniku, tad skatīsimies, ko nevaram, un noteikti pieaicināsim arboristus. Tad būs zināmas arī izmaksas. Pagaidām ir grūti pateikt konkrētu tāmi, cik lieli ir vētras radītie zaudējumi. Šobrīd visu dara mūsu darbinieki, nav neviena cilvēka, ar kuru būtu slēgts līgums,” stāsta K.Dauksts.
Tāda pati situācija ir arī Gulbenes Vecajos kapos. K.Dauksts stāsta, ka tur šobrīd strādā labiekārtošanas iestādes darbinieki. “Sestdien ieradīsies arboristi, kuri sāks zāģēt tos kokus, kas ir palikuši gaisā un kuriem nepieciešama vainagu kopšana un viss pārējais. Ar arboristu pašvaldībai ir noslēgts līgums, un viņš arī turpmāko gadu sniegs pakalpojumu pašvaldības teritorijā saistībā ar bīstamajiem kokiem,” saka K.Dauksts.

Viņš zina teikt, ka Tirzā Kancēna kapos ir aptuveni 27 koki, kas ir bīstami un jāzāģē, Gulbenes Vecajos kapos aptuveni 20 koki. Kopā jāzāģē aptuveni 50 koki, kur nepieciešama speciālistu palīdzība, lai ar tiem tiktu galā.

Gulbenes novada pašvaldība ir izveidojusi speciālu komisiju, lai apzinātu, kādas sekas administratīvajai teritorijai ir nodarījusi naktī uz 24.jūniju piedzīvotā vētra. Mērķis – sagatavot finanšu pieprasījumu no valsts budžeta. Komisijas vadītājs ir K.Dauksts.
“Šajās dienās veicām apsekošanu pa pašvaldības īpašumiem, kurās vietās ir bojājumi, un kas pašvaldībai maksās arī naudas līdzekļus. Tad, kad visu informāciju apkoposim, gatavosim vēstuli ar atbilstošajiem dokumentiem: apsekošanas aktiem, fotogrāfijām, izmaksām, īpašumu apliecinošiem dokumentiem, ka šie īpašumi pieder pašvaldībai, un sūtīsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Centīsimies pretendēt uz naudas līdzekļiem, kas ir domāti neparedzētiem gadījumiem valstī. Kompensēšanas mehānisms ir tāds, ka valsts kompensē  70 procentus, bet 30 procenti jebkurā gadījumā ir pašvaldības ieguldījums. Skatīsimies, kā mums ies,” saka K.Dauksts.