Ar uzsvaru uz profilaksi un diagnostiku

2021. gada 6. jūlijs 00:00

340

Lai novērstu priekšlaicīgu mirstību no ļaundabīgiem audzējiem, jaunajā onkoloģijas plānā likts uzsvars uz profilaksi un agrīnu diagnostiku. Tajā arī noteikts, ka fokusam jābūt uz pacientu, nevis slimību. Nesen noslēgusies dokumenta sabiedriskā apriešana, pēc kuras notiek plāna precizēšana.

Svarīgi apzināties problēmas

“Sirds un asinsvadu slimības, kā arī ļaundabīgi audzēji joprojām ir tās veselības problēmas, no kā visvairāk cieš Latvijas iedzīvotāji,” Veselības ministrijas (VM) preses konferencē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Lai uzlabotu situāciju audzēju ārstēšanas jomā, ministrijas pārstāvji kopā ar dažādu jomu speciālistiem ir izstrādājuši onkoloģijas plānu nākamajiem trim gadiem. Tas nepieciešams, lai veidotu papildu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta.

“Bija ļoti būtiski izdiskutēt būtiskākās problēmas nozarē, lai tās steidzamības kārtā risinātu,” ministrijas iniciatīvu uzslavēja VM galvenais speciālists onkoloģijas jomā profesors Jānis Eglītis. Viņš gan atzina, ka ne visas tuvāko trīs gadu laikā izdosies arī atrisināt, bet svarīgi ir tās apzināties. “Onkoloģija nav tikai Veselības ministrijas problēma, bet problēma, kas jārisina nacionālā līmenī, sadarbojoties ar citām ministrijām un citiem mediķiem.”

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs profesors Mārcis Leja atzīmē, ka Latvija onkoloģijas jomā ir kritizēta par daudzām lietām. Arī par vēža ārstēšanas plāna pārrāvumu gada periodā. “Bet varam tajā atrast arī daudz pozitīvā. Šā gada laikā Eiropā ir publicēts vēža uzveikšanas plāns un Eiropas Vēža misijas komisijas rekomendācijas. Atšķirībā no citām valstīm, kur plāni jau izstrādāti, mums bija iespēja savējā iestrādāt daudz Eiropas vadlīniju un ieteikumu,” viņš vērtē. “Uz pacientu vērsts skatījums ir viena no būtiskajām lietām, kas ietverta arī Eiropas prioritātēs.”

Vakcinēs arī puišus

Plānā noteikts, ka uzsvaru nepieciešams likt uz profilaksi – iedzīvotāju izglītošanu un sociālajām kampaņām. Tas palīdzēs mazināt onkoloģiskas saslimšanas iespēju, un nebūs nepieciešama cīņa ar sekām, kas prasa daudz līdzekļu un rada lielu stresu gan pašam slimniekam, gan visiem viņa tuvajiem cilvēkiem. VM Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka skaidroja, ka runa ir ne tikai par kaitīgajiem ieradumiem kā alkohola lietošana un smēķēšana, kas palielina risku saslimt ar vēzi, bet svarīgs ir arī pilnvērtīgs uzturs un fiziskās aktivitātes. Lai palielinātu iedzīvotāju zināšanu līmeni par riska faktoriem un pazīmēm, kas var liecināt par audzēja klātesamību organismā, sabiedrības izglītošanā paredzēts vēl vairāk nekā līdz šim iesaistīt ģimenes ārstus.
Tiks veicināta arī vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu. Tas izraisa ne tikai dzemdes kakla, bet arī mutes un rīkles, zarnu un vaginālo vēzi. Patlaban meitenēm šāda iespēja ir bez maksas, bet paredzēts, ka ar laiku vakcīnu par brīvu varēs saņemt arī zēni.
Tāpat uzsvērta skrīninga programmu nozīmība, kas palīdz saslimšanu atklāt laikus. “Tas mums klibo jau daudzus gadus,” atzina D.Pavļuts. Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstules uz bezmaksas pārbaudēm iedzīvotāji bieži vien atstāj bez ievērības. Piemēram, 2020.gadā krūts vēža skrīningam atsaucība bija tikai 30 procentos gadījumu. “Svarīgi ir saprast – jo agrāk saslimšana tiek diagnosticēta, jo labāks ir ārstēšanas rezultāts,” uzsvēra S.Janka. Skrīnings atzīts par efektīvu metodi kolorektālā jeb zarnu, krūts un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgā diagnostikā.

Svarīga ikdienišķa pieredze

Nākamais solis plānā paredz uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, nodrošinot to visā Latvijā. “Viens no virzieniem, kurā mums, manuprāt, ir jāiet, ir daudz lielāka centralizācija,” savukārt uzskata J.Eglītis. “Tikai ikdienišķa pieredze, katru dienu strādājot ar šiem pacientiem, diagnostiku un ārstēšanu, dod vislabākos rezultātus. Valsts jau iezīmējusi, ka pamata ārstēšana notiek četrās vietās – Rīgas Austrumu un Paula Stradiņa slimnīcā, kā arī Liepājas un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tas ir pilnīgi optimāls tīklojums.” Objektīvākai situācijas izvērtēšanai ārstiem būs digitāli pieejami visi pacientam veiktie izmeklējumi. Lai tas būtu iespējams, tiks veidotas jaunas interneta platformas. Pakalpojumu pieejamība ir būtiska arī pēc slimības izārstēšanas, lai turpinātu uzmanīt veselību un izvairītos no recidīva.

Tiek solīts, ka pacientiem būs pieejami ārstēšanai nepieciešamie medikamenti un rehabilitācija, lai cilvēki, kas ārstējas un atlabst pēc onkoloģiskām saslimšanām, pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot dzīves kvalitāti. Tāpat svarīgs psiho-
emocionālais atbalsts un paliatīvā aprūpe.

Papildus tam iecerēts turpināt iepriekš iesāktas vai plānotas iniciatīvas onkoloģijas jomā, kurām iepriekš nav piešķirts papildu finansējums. Piemēram, paredzēts attīstīt patoloģijas centru, uzlabot rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus un tehnisko palīglīdzekļu klāsta pieejamību, kā arī attīstīt citus pakalpojumus, norāda VM.

Lielākā daļa – zālēm

Šogad onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai no valsts budžeta paredzēti 109 miljoni eiro. Lai īstenotu plānā minētos pasākumus, nākamgad papildus nepieciešams 101 miljons, 2023.gadā – 131 miljons, 2024.gadā – 150 miljoni eiro. Lielākā daļa finansējuma būtu paredzēta medikamentiem, piemēram, 2022.gadā – 64 miljoni eiro, norādīja D.Pavļuts.

VM speciālisti atzina, ka Latvija vēža terapijas nodrošināšanas ziņā ļoti atpaliek no citām valstīm. “Jaunie modernie medikamenti, ko vēlas saņemt arī pacienti Latvijā, ir visai dārgi, tādēļ nepieciešams palielināt finansējumu onkoloģijas jomai,” ministrs piebilda. J. Eglītis papildināja, ka zālēm var tērēt ļoti daudz naudas, tāpēc Latvijas finansiālajā situācijā veiksmes stāsts varētu būt tieši profilakse un agrīna, kvalitatīva diagnostika. Tas ļautu pacientus izārstēt ķirurģiski vai ar staru terapiju, bet ķīmijterapiju pielietot tikai atsevišķos gadījumos.
No papildu finansējuma, kas onkoloģijas jomai būtu nepieciešams nākamgad, 20 miljoni eiro paredzēti diagnostikai, pārējais – tarifu pārrēķinam, rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei, skrīninga pilnveidei, reģistra pilnveidei un citiem pasākumiem. “Es ļoti ceru, ka valsts budžetā izdosies atrast šos papildu līdzekļus. Ļoti ceru, ka citās ministrijās būs dzirdīgas ausis, kas uztvers šo Eiropas un Latvijas prioritāti. Tikai strādājot kopā, būs iespējams novērst tās problēmas, kuru risināšanai nepietiek tikai ar VM kapacitāti,” norādīja M.Leja.
Jūnijā dokuments tika nodots publiskajai apspriešanai. Tajā vēl tiks veiktas korekcijas. Pēc tam plāna projektu izsludinās Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam to virzīs uz apstiprināšanu Ministru kabinetā, kārtību skaidro VM. Vai nepieciešamais papildu finansējums tiks piešķirts, patlaban nav skaidrības, atzina D.Pavļuts. Problēma ir tā, ka vairāk naudas tuvāko gadu laikā nepieciešams arī daudzām citām jomām, piemēram, izglītībai, skolotāju algām, Covid-19 apkarošanai un revakcinācijai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar uzsvaru uz profilaksi un diagnostiku

Kategorijas