Vadītājs veco spēles noteikumu vietā piedāvās jaunus
Kopš 1.jūlija Gulbenes novada domes priekšsēdētājs ir Andis Caunītis no Latvijas Reģionu Apvienības. Viņa atbalstītāji saka – sen bija pelnījis priekšsēdētāja amatu.
Oponenti iebilst – A.Caunītis drīzāk esot runasvīrs, nevis darītājs. Kādas ir viņa paša pārdomas, stājoties amatā? To “Dzirkstele” skaidroja intervijā ar priekšsēdētāju tūlīt pēc viņa ievēlēšanas.
– Vai domājāt, ka reiz būsiet novada vadītājs?
– Tūlīt pēc ievēlēšanas cilvēki man rakstīja uz tālruni, apsveica, priecājās. Tas ir patīkami – just atbalstu. Ir sajūta, ka mana ievēlēšana amatā ir tāds kā iepriekšējā darba novērtējums.
Bet kāpēc vecie kolēģi vietējā politikā, ar kuriem aizvadītajos četros gados mēs tā mazāk sadarbojāmies, kuri bija kritiski noskaņoti, šobrīd skatās uz mani pozitīvāk nekā tie, ar kuriem līdz šim bijām strādājuši kopā un kuri tagad mani noliek līdz ar zemi? Kāpēc? Vai viņi grib un māk novērtēt to, ko līdz šim esmu darījis vai centies darīt, kopā strādājot pašvaldībā?
Nevar sacīt, ka esmu gājis
mērķtiecīgi uz domes priekšsēdētāja amatu un ka mani tas ir ļoti interesējis. Jā, ir darba pieredze pašvaldības darbā. Un ne man vienīgajam. Vai tāpēc novērtējums ir pelnīts un pienākas? Tā tas nestrādā! Ir jāsajūt, kurā brīdī rodas lieka pašpārliecība vai maldīgs priekšstats par to, ko var un ko nevar izdarīt. Reizēm ir tā, ka ir mēģināts un nav izdevies. Taču, pēc kāda laika mēģinot atkārtoti, izdodas.
Nākot uz vēlēšanām, veidojot deputātu kandidātu sarakstu, mēs to darām ar domu, ka gribam pilnveidot, uzlabot kaut ko savā novadā. Gribam pārmaiņas, nevis atstāt visu, kā bijis. Par to tagad apvainojas abi Normundi (deputāts N.Mazūrs no “Latvijas attīstībai” un N.Audzišs no Zaļo un Zemnieku savienības – re.)? Viņiem droši vien būtu gribējies turpināt strādāt kā līdz šim, kā saka, braukt pa tramvaja sliedēm tālāk... Vai iedzīvotāji ar to būtu apmierināti? Atgādināšu, ka 5.jūnija vēlēšanās piedalījās tikai 28,91 procents balsstiesīgo novada iedzīvotāju. Ja paanalizējam vēlēšanu rezultātus, tad par deputātu septītnieku, kas pārstāv divas tikko pieminētās partijas un domes priekšsēdētāja kandidātu N.Mazūru, ir nobalsojuši mazliet vairāk par 40 procentiem no visiem, kuri atnāca uz vēlēšanām. Iznāk, ka pārējie nepilni 60 procenti balsis ir atdevuši par deputātu astotnieku, kas priekšsēdētāja amatam virzījuši mani. Šie deputāti pārstāv Latvijas Reģionu Apvienību, Nacionālo apvienību “"Visu Latvijai”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”", Jauno konservatīvo partiju un “Jauno Vienotību”.
Kad novada domes 1.jūlija sēdē deputāts Aivars Circens no “Latvijas attīstībai” izvirzīja N.Mazūra kandidatūru domes priekšsēdētāja amatam, viņš uzsvēra: ir jārespektē vēlētāju griba. Piekrītu. Vai 60 procentu nobalsojušo vēlētāju griba ir vai nav jārespektē?
– Ir jūtama spriedze domē un sabiedrībā pēc vadības ievēlēšanas.
– Mūsos diemžēl ir stereotips, ka vietējā vai valsts vadība – tas ir kaut kas slikts. Reti kad tautā dzird labus vārdus, kad runa ir par reitingiem. Svarīgi ir abpusēji saprast, cik viegli vai grūti ir pieņemt lēmumus novada domē vai valstī. Iepriekšējā sasaukuma vietējā deputāte Ieva Grīnšteine nesen izteicās – nereti problēmu redzam vienpusēji. Jebkura līmeņa labam vadītājam, jebkura līmeņa deputātam ir jāspēj jautājumu tvert no dažādiem rakursiem. Viens piemērs. Es paceļu roku un parādu trīs pirkstus. No sāna skatoties, kādam liksies, ka rādu viena pirksta kombināciju. Bet kas ir īstenībā? Tāpēc svarīgi ir redzēt no visām pusēm. Uzklausīt visus viedokļus. Un tikai tad ir iespējams izprast un pieņemt saprātīgu lēmumu.
Mums visiem kopumā ir jāmainās, ir jāaug un ir jāiet laikam līdzi. Un kādam vienmēr ir jābūt tam vidutājam jeb starpniekam, kas veido šo sasaisti. Tāpat kā starp ķieģeļiem ir jābūt cementam. Ja tā nav... Var sakrāmēt ķieģeļus, bet tie kopā neturēsies. Ja man izdosies, ja vismaz mēģināšu būt saistviela, “cements” gan starp sabiedrību, gan starp deputātiem, es ceru, ka tad būs labi. Ja neizdosies, nu tad būs tā, kā būs. Lai kādi strīdi vai asumi iepriekš ir bijuši starp politiskajiem spēkiem, vienmēr šodien var sākt visu no jauna. Atkarīgs no tā, cik kurš to gribēs. Svarīgi ir neaizvērt durvis, kā tautā saka, lai pa tām varētu ienākt sapratne. Ir jāatstāj iespēja nākt kopā un komunicēt.
– Jums ir līgums ar tiem deputātiem, kuri jūs atbalsta?
– Tas ir sadarbības līgums, nevis koalīcijas līgums. Mēs gribam aiziet no jēdzieniem “koalīcija” un “opozīcija”. Sadarbības līgumu parakstījām ar domu, ka papildināsim to ar rīcības plānu. Nāksim kopā un vienosimies līdz galam, kā varētu vadīt komitejas, kurš kurā jomā to uzņemas. Un sadarbības līgumā ierakstām, ka mēs solidāri uzņemamies politisko atbildību.
– Komitejās iekļausiet arī deputātus no “Latvijas attīstībai” un Zaļo un Zemnieku savienības?
– Protams! Jaunajā darba nedēļā nāksim kopā, runāsim par komiteju sastāvu, precizēsim arī komisiju personālijas. Tostarp civilās aizsardzības komisijas sastāvs ir jāpagroza. Vidzemes plānošanas reģions gaida un prasīs, lai izvirzām pašvaldības pārstāvi. Tie ir neatliekamie jautājumi. Viss pārējais ir laika gaitā runājams, diskutējams, meklējot labākos risinājumus. Rīkosimies pēc principa tāpat kā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopība – ko vairākums nolemj, tam mazākums pakļaujas. Tā ir demokrātija.
– Pirms ievēlēšanas par domes priekšsēdētāju N.Audzišs publiski pauda neticību, vai atbilstat amatam. Kā komentēsiet?
– Kad Normunds tā provokatīvi man jautāja par pirmajiem darbiem, ko darīšu, ja tikšu ievēlēts amatā, nodomāju: ceru, viņš ar to nedomāja, cik ātri tiks novērstas 24.jūnija vētras sekas Gulbenes novadā. Vai varbūt viņš no manis gribēja dzirdēt, kā tiks atrisināts kāds cits sasāpējis jautājums, kas palicis līdz galam nesakārtots no iepriekšējā sasaukuma. Varbūt viņš gribēja zināt, kas būs tas jaunais, būtiskais, pie kā kopā ķersimies klāt šajā sasaukumā. Mana atbilde – tie, kuri mani atbalstīs, mēs nāksim kopā un runāsim par nākotni. Jo ir sajūta, ka ar tiem, kuri mani neatbalstīs, saruna var neizdoties. Es, protams, piedāvāšu runāt ar visiem. Ja mani negribēs sadzirdēt, ja novērsīsies no komunikācijas, tad nekā. Ir svarīgi spēt sarunāties jebkurā situācijā.
Lūk, piemērs no aizvadītā sasaukuma novada domes pēdējās 30.jūnija sēdes. Deputāte Ilze Mezīte aicināja atkārtoti iekļaut darba kārtībā jautājumu par pašvaldības zemes gabala Gulbenē, Ozolu ielā 2c, atsavināšanu (pārdošanu – red.). Kad priekšlikums neguva atbalstu, viņa nolēma iet projām no domes sēdes un nepiedalīties neviena cita jautājuma izlemšanā. Tā nevar! Ko tad darīt, ja vairākums deputātu izdomā aiziet projām no sēdes un kaut ko boikotēt? Negribu kritizēt bijušo kolēģi, bet es domāju par šo situāciju un līdzīgām. Ir jautājumi, ko nevar atrisināt momentā. Tādos gadījumos labāk ir diskutēt ilgāk, septiņreiz nomērīt, pirms nogriežam. Un uzklausīt visus, ne tikai deputātu un iedzīvotājus, bet arī pašvaldības izpildvaras darbiniekus. Negribētos turpināt “mērīt un griezt” uz labu laimi, ja pēc tam pašiem ir jālabo savas kļūdas. Protams, kas nestrādā, tas nekļūdās. Tikai kāds to atzīst, cits ne.
– Sabiedrība gaida, vai tagad mazināsies atsvešinātība starp novada domi un iedzīvotājiem!
– Covid-19, protams, ienesa pārmaiņas mūsu dzīvē, un tam ir sekas. Mēģināsim, lai novada pašvaldība pamazām kļūtu iedzīvotājiem arvien atvērtāka. Tomēr gribu arī teikt, ka bez vadības novada pašvaldībā ir citi atbildīgie darbinieki, pie kuriem iedzīvotāji var vērsties un risināt jautājumus. Ja tur neuzklausa, ja nav saiknes, tad jāiet tālāk. Bija situācija, kad iedzīvotāji pie manis vērsās saistībā ar kādu aizsprostotu caurteku Gulbenē pie privātmājas. Tur sanesumu notīrīšana prasa desmit minūtes. Bet, lai atnāktu pie manis uz kabinetu un izrunātos, tas prasa vismaz pusstundu. Izbraucām uz vietas. Ierosināju: “Uzvelkam cimdus un iztīrām!”
Tas, ko vēlos panākt, ir ne tikai komunikācija, saikne, informācijas apmaiņa, bet arī saprašanās. Piemēram, par to, kā risinām jautājumus. Kur kurā brīdī jāvēršas. Jāskaidro arī iedzīvotajiem, kā un kāpēc mēs ķeramies klāt pie tiem vai citiem projektiem.
Cilvēkiem jāizprot, ka ne visām mūsu vajadzībām varam uzreiz saņemt Eiropas vai valsts finansējumu. Pašvaldībai ir visu laiku jāseko līdzi aktualitātēm, kur, kādā jomā ir iespējams pretendēt uz finansējumu “ekonomikas sildīšanai” un attiecīgi jāpiemeklē kāda no savām projektu iecerēm. Jānoreaģē momentā, lai varam sava novada interesēs paņemt naudu, kas kļūst pieejama. Nezinot šo kārtību, no malas reizēm cilvēkiem liekas – projektu īstenošana notiek diezgan haotiski.
– A.Circens paudis – tikai N.Mazūram ir sakari ministrijās. Tas ir jūsu mīnus?
– Atceramies taču, ka šovasar labklājības ministram Gatim Eglītim nācās atvainoties par saviem publiskajiem izteikumiem, ka fondu naudas saņemšanā priekšroka būs pašvaldībām, kas ir pietuvinātas varas partijām.
Runa ir par to, kā nevajadzētu būt. Tā ir problēma, nevis priekšrocība. Personīgās pazīšanās izmantošana – tie ir vecie spēles noteikumi. Vai bez tādiem nevar?
Protams, gribas, lai Gulbeni sadzird, lai pamana. Lai arī Gulbenei ir atbalsts tāpat kā jebkuram Latvijas reģionam. Lai nav tā, ka Latvijas attīstība ir tikai Rīgā, un tā beidzas aiz Siguldas. Ir jāmainās domāšana politiskajā līmenī.
Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka kādreiz atbalsts tiek panākts caur pazīšanos. Tomēr negribētos to kultivēt.
– Pieļaujat, ka pēc laika novada domē var notikt apvērsums un varas maiņa?
– Es nedomāju, ka apvērsums... Pēc 5.jūnija vēlēšanām mēs, jauno deputātu astotnieks, aicinājām uz sarunu deputātu četrotni no “Latvijas attīstībai”. Gribējām runāt par sadarbību. Bija runa par to, kuru – vienu vai otru – kandidatūru varētu virzīt domes priekšsēdētāja amatam. Runājām, atbalstīs vai neatbalstīs. Tad es tā ļoti nešpetni pajautāju, vai es viņiem traucēju. Vai es kādam traucēju kā novada domes priekšsēdētājs. Ja es traucēju, ir jāgrūž nost no ceļa. Ja es patiešām kādam traucēju šajā amatā, noteikti mani noslaucīs. Ja es netraucēju, tad es palikšu strādāt un noteikti atradīšu kopējus mērķus un intereses. Bet, ja kādam traucēju, droši vien atradīs veidu, kā mani nostumt nost.
– Vai piekrītat apgalvojumam, ka ne katrs var būt vadītājs?
– Teikšu līdzībās. Katrs varam iemācīties braukt ar automašīnu. Tomēr ne katrs kļūstam čempions autorallijā. Mani nodarbina cits jautājums: vai ir iespējams būt gan labam vadītājam, gan labam cilvēkam. Vai tā ir neiespējamā misija? Pašvaldības darbā man ir piemēri, kurus salīdzināt. Divi no kādreizējiem kolēģiem jau ir mūžībā – Nikolajs Stepanovs un Andris Apinītis. Es analizēju, kādi viņi ir bijuši vadītāji, kādas ir bijušas viņu stiprās puses, kādas – vājās. Tāpat vērtēju arī savu priekšgājēju amatā N.Audzišu. Es cenšos no viņiem visiem mācīties labo un nepārņemt slikto. Protams, ka arī man ir “savi putni galvā” un vājās īpašības. Arī man kā jebkuram citam cilvēkam ir jāpilnveidojas.
Būt labam vadītājam ir tas pats, kas būt, piemēram, galvenajam trenerim Latvijas hokeja izlases komandā. Svarīgi dabūt pēc iespējas labāku rezultātu no tās komandas, kāda ir. Bet arī pašiem hokejistiem ir nozīme. Svarīga ir viņu motivācija. Reizēm treneris var izlīst no ādas un neko nepanākt. Bet reizēm izdodas visas mazās niansītes salikt kopā tā, lai komanda strādātu kā viens veselums.
Komentārs
Normunds Mazūrs, gulbenes novada domes deputāts:
“Zaudēt, kad iepriekš jau zini, kas tiek plānots, nozīmē būt gatavam rezultātam. Grūtāk būtu, ja notikušais būtu pārsteigums, kas nav bijis gaidīts. Tad būtu grūti. Taču bija zināms, ka augsne tika gatavota, un Gulbenes novada domes sēde 1.jūlijā bija tikai formalitāte. Pieņemu to kā notikušu faktu, un tas nemaina manu deputāta statusu. Tas nemaina manu vēlmi strādāt novada labā. Pildīšu savus pienākumus. Skatīsimies, kā viss ritēs tālāk, kas notiks, jo laiks rādīs. Jāsaprot, ka ne visi cilvēki ir radīti vadošiem amatiem. Domes priekšsēdētāja atbildība ir liela. Latiņa, ko novada pašvaldības darbā ir uzlicis līdzšinējais vadītājs Normunds Audzišs, tagad ir jāpaceļ vēl augstāk. Un tas nebūs viegli. Es ar komandu turpināšu novada domē strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas. Nebalsosim pret labiem lēmumiem tikai tāpēc, ka esam opozīcijā. Strādāsim!”
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"