Veido šķirnes trušu kolekciju
Saimnieki nedomā pievērsties trušu lielražošanai
Beļavas pagasta piemājas saimniecībā "Kļavkalni" trusis, kuru tāpat kā zaķi izsenis uzskata par auglības simbolu, tiek godā celts katru dienu, ne tikai Lieldienās. Šie ziņkārīgie un aktīvie šķirnes dzīvnieki ir Mudītes Motivānes, kura ikdienā strādā par konsultanti Gulbenes novada lauksaimnieku biedrībā, ģimenes mīluļi. Mudīte pamazām veido interesantu šķirnes trušu kolekciju.
Sapņo par "Vācu sudraboto" "Mans dēls, kurš jau mācās 10.klasē, vēl negāja skolā, kad viņam par prieku iegādājāmies raibu, ļoti skaistu trusīti - puiku. Lai viņam nebūtu garlaicīgi, nopirkām draudzenes. Tā pamazām viss arī sākās. Regulāri braucām arī uz dažādiem tirgiem, kur pārdeva trušus. Arī internetā ir mājas lapa šķirnes trušu audzētājiem. Es jaunu šķirņu trušus braucu pirkt uz Bauskas rajona šķirnes trušu audzēšanas saimniecībām. Ar pirkumiem esmu ļoti apmierināta. Šīm saimniecībām ir divas līnijas, tas ir, es varu nopirkt gan puiku, gan meiteni, lai šo šķirni pavairotu," stāsta Mudīte.
Informācija arī viņas piemājas saimniecību ir rodama internetā, tāpēc truši no "Kļavkalniem" vistālāk ir pārdoti pat uz Daugavpils novada Pilskalnes pagastu.
"Vīnes zilais", kas lepojas ar kažoku no vidēji zilas līdz tumšai krāsai, "Vīnes pelēkais" ar tēraudkrāsas kažociņu, tumši pelēkais "Vīnes zilpelēkais", ātraudzīgais baltais "Kalifornijas", kas greznojas ar melnām ausīm, purniņu un ķēpām, "Jaunzēlandes sarkanais" ar lapsas ruduma krāsas kažoku, izteiksmīgais "Japānas", kas atpazīstams pēc melnas un dzeltenas krāsas svītrām kažokā, "Baltpierainais", mazās trušu šķirnes pārstāvis "Ugunīgais", ko grezno liesmām līdzīgais krāsojums ap ausīm, vaigiem, acīm un akotu galos, ir šķirnes, kuru pārstāvji jau draiskojas ērtajās stiepļu mītnēs. Mudītes sapnis ir iegādāties šķirnes "Vācu sudrabotais" trušus.
"Pēc šī skaistuļa ar spoži sudraboto kažoku, šķiet, nāksies mērot tālāku ceļu, nekā līdz Bauskas rajonam, kur arī ir šī šķirne, bet tikai viena līnija. Iespējams, pat aiz valsts robežām," prāto Mudīte.
Saimniece pamato, ka Vīnes šķirņu trušus iegādājusies to skaistā izskata dēļ, kā arī tie esot neuzņēmīgi pret slimībām. Šobrīd trušu ganāmpulku veido 26 dzīvnieki.
"Ja palielināšu trušu skaitu, tad ir jāpievēršas lielražošanai, bet es visus sadzimušos šķirnes dzīvniekus pārdodu. Rudenī pat uz tirgu nevajag braukt, lai pārdotu trušus, jo pieprasījums pēc šķirnes dzīvniekiem ir labs. Latvijā ir daudz trušu audzētāju, kuri, tāpat kā es, veido šķirnes ganāmpulku. Viņi pie manis ierodas paši, jo internetā ievietoju sludinājumu. Cilvēkiem visvairāk patīk raibie truši," stāsta Mudīte. Viņa ar nepacietību gaida maija sākumu, kad sāksies trušu atnešanās.
Ar maizi necienā
Mudīte pārliecinājusies, ka truši ir kāri uz burkāniem, tāpēc to krājumi no pagraba pazūd visātrāk. Saimniecībā trušu ēdienkartes dažādošanai audzē arī runkuļus, sarūpē sienu, plāuj zāli, kā arī pērk trušiem paredzēto spēkbarību.
"Maizi trušiem nedodu, jo tajā var būt pelējums, kas kaitēs dzīvnieku vēderiem. Ziemas periodā spēkbarību gandrīz nedodam. To atvēlam tad, kad dzimst mazuļi, lai gan dzīvniekiem tā šķiet liels un ļoti gaidīts gardums. Neskopojamies arī ar apšu zariem. Tad, kad vasarā lapainos zarus ieliekam aizgaldās, kur mitinās mātes ar trusēniem un būros, kas ir tēvu mājokļi, šķiet, ka čab visa kūts. Noteikti ir jābūt ūdenim," stāsta Mudīte.
Ar dažādu raksturu
Saimniece novērojusi, ka dažādu šķirņu dzīvnieki atšķiras pēc rakstura. Piemēram, "Kalifornieši" atturīgi, toties starp "Vīnes zilais" šķirnes pārstāvjiem kāds trušu puika esot tik izlutināts, ka tad, kad netiekot izskraidīties brīvībā, apvainošanos paužot ar ēdiena trauku izsvaidīšanu. Lai izlocītu kājas, brīvībā tiekot laists arī "Ugunīgais" šķirnes pārstāvis. Lielākā grauzēja tituls pienākoties "Jaunzēlandes sarkanais" šķirnes pārstāvjiem, kas itin viegli tiekot galā ar koka silīti, kad domāta barībai.
"Truši saimniekus pazīst pēc balss un smaržas. Īpaši manu mammu, kura lielākoties uzrauga ganāmpulku, kamēr esmu darbā. Arī trusis ir dzīvnieks, kurš cilvēku spēj nomierināt pēc grūtas darbdienas. Atliek tikai visus samīļot un noglāstīt," pārliecinājusies Mudīte.
Attēlā: "Kad būšu pensijā, tad man būs dažādu šķirņu trušu dārzs, ko izrādīšu apmeklētājiem," smejas Mudīte un piebilst, ka viņas truši Lieldienās mēdzot "dēt" dažādu krāsu olas.
Fakti
Latvijā audzē aptuveni 50 trušu šķirnes. Pieaugušam trusim ir 28 zobi. Diennaktī trusis ēd ik pēc 5 līdz 10 minūtēm. Trusim kopējais zarnu garums 8 līdz 10 reizes pārsniedz paša truša garumu, tāpēc uzņemtā barība gremošanas traktam iet cauri 3 diennaktis. Vesela truša ķermeņa temperatūra ir 38,8 līdz 39,5 grādi. Tā ir atkarīga no ārējās gaisa temperatūras. Truša dzīves ilgums ir no 6 līdz 8 gadiem. Trušu dzimtene ir Eiropas dienvidaustrumi. Sākotnēji truši apdzīvoja Spāniju, bet no turienes Romas karavīri tos ieveda arī Itālijā. Vairākas trušu šķirnes bija pazīstamas jau Viduslaiku klosteros.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"