Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Gulbenes novadā turpina ilgstošo cīņu ar latvāņiem

Inita Savicka
Vietējās ziņas

2021. gada 12. jūlijs 09:27

648
Gulbenes novadā turpina ilgstošo cīņu ar latvāņiem

Arī šogad mūsu novadā cīņa ar latvāņiem uzticēta speciālistiem, kuri augus miglo.

Šis ir otrais gads, kad pašvaldība šim darbam izmanto ārpakalpojumu. Pašvaldība šī gada aprīlī uz nākamiem četriem gadiem noslēdza sadarbības līgumu ar SIA “City Camping” par Sosnovska latvāņu ierobežošanu Gulbenes novadā pašvaldībai piederošos īpašumos.
Sodīs tos, kuri nereaģēs

Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts “Dzirkstelei” stāsta, ka pārrunājis situāciju ar pagastu pārvalžu vadītājiem, un ir teritorijas, kur latvāņi vairs neaug jau pēc miglošanas pagājušajā gadā, piemēram, Tirzas pagastā. “Ir grūti ar atsevišķiem privātajiem, kuri sev piederošajās zemēs necenšas iznīcināt latvāņus, līdz ar to sēklas piesējas arī pašvaldībai piederošajās zemēs, un tas ritenis ir nebeidzams. No vienas puses, cīnāmies, bet citā vietā atkal aug, tomēr rezultāts ir. Runājot ar šī uzņēmuma speciālistiem – ja visu darīsim, kā vajag, tad rezultātu varam gaidīt pēc četriem gadiem,” stāsta K.Dauksts.

Arī šogad vēstules no pašvaldības saņem privātpersonas un juridiskās personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir ar latvāņiem aizaugusi zeme. “Pie tiem, kuri nereaģē, ieradīsies pašvaldības policija, un tiks piemērots naudas sods,” uzsver K.Dauksts.

Latvāņi 18 hektāros pašvaldības zemju

Viens no pagastiem, kur ir ļoti daudz latvāņu, ir Jaungulbenes pagasts. “Braucot pa Madonas ceļu, var redzēt, kā tie aug pļavās, – tur ir aizaudzis ar latvāņiem. Tie ir arī Emzes parkā Gulbenē, arī gar dzelzceļa sliedēm – gan tur, kur ir sliedes, gan tur, kur tās noņemtas un ir izveidots veloceļš, bet tur mēs latvāņus nopļāvām. Pirmdien beidza pļaušanu no Litenes uz Ranku katra ceļa malā divu metru platumā,” stāsta K.Dauksts.
Pašvaldība šogad savas platības nomigloja jau otro reizi, latvāņu miglošana notiek divas reizes gadā. “Vietās, kur miglošana pēc pirmās reizes nebija tik veiksmīga, kā bijām cerējuši, tur izkniebām ziedkopas un atkārtoti tie tika nomigloti. Kopumā novada teritorijā 18 hektāros pašvaldības zemes ir latvāņi. Ja ņemtu vērā vēl privātās zemes, tad latvāņu varētu būt vismaz vēl uz pusi vairāk,” spriež K.Dauksts.
Viņš norāda, ka šis ir otrais gads, kad novadā latvāņu iznīcināšana uzticēta speciālistiem. “Pirms tam šāda latvāņu iznīcināšana nenotika. Pilsētas teritorijā tos pļāva labiekārtošanas iestāde, bet tagad katrā pagastā katram stūrītim pievēršam uzmanību. Bet diemžēl veidojas arī jaunas vietas, kas ir jāmiglo,” saka K.Dauksts, kurš ir arī latvāņu izplatības ierobežošanas darba grupas vadītājs.

Kā cīnīties ar latvāņiem?
Latvāņu miglošana ir jāveic agri pavasarī vai pēc pļaušanas, kad lielākās pārziemojušās rozetes diametrs ir 20 līdz 25 centimetri, kamēr nav izveidojušās sēklas, un visā latvāņu veģetācijas periodā apsmidzinot atsevišķi augošās latvāņu rozetes.
Gadījumā, ja latvāņi ir izziedējuši, tad visefektīvākais paņēmiens ir mehāniski latvānim nogriezt ziedkopas. Nekādā gadījumā šīs nogrieztās sēklas nedrīkst atstāt uz lauka. Nogriežot ziedkopu pareizā laikā, augs neatjaunojas.
Visekonomiskākā metode saimniecībām ar lopiem ir uz latvāņu ierobežošanas laiku veikt ar latvāņiem invadēto teritoriju noganīšanu. Daudzu gadu laikā augušie latvāņi atstājuši zemē lielu daudzumu sēklu, kuru dīgtspēja saglabājas no 3 līdz 5 gadiem, lai veiksmīgi apkarotu latvāņu audzes, šiem pasākumiem jāveltī vairāki gadi.

Avots: Gulbene.lv

Kategorijas

Kategorijas