Sīkie kaitēkļi nodara lielu postu laukos un dārzos

2021. gada 13. jūlijs 00:00

458

Sīkie kaitēkļi nodara lielu postu laukos un dārzos

Līdz ar karsto jūniju ir savairojušies un aktivizējušies dažādi kukaiņi – kaitēkļi ir gandrīz uz visiem kultūraugiem. Turklāt tie nešķiro – lieli profesionālo lauksaimnieku lauki un dārzi vai mazdārziņi. Nereti tieši mazdārziņos kaitēkļu ir vairāk, jo saimnieki nevēlas lietot ķīmiskos aizsardzības līdzekļus vai arī cer, ka pietiks ar tiem apstrādāt augus vienu reizi.

Mazdārziņos var iztikt bez ķimikālijām

“Kukaiņu attīstības ciklus nosaka apkārtējās vides temperatūra un barības bāze. Tagad visi apstākļi ir atbilstoši, tāpēc kukaiņu vairošanās notiek ļoti strauji. Lielie lauksaimnieki apsmidzina sējumus un stādījumus ar insekticīdiem, jo kukaiņu apdraudējums var jūtami samazināt ražu – tās daudzumu un kvalitāti,” stāsta augkopības konsultante Inga Freimane.

Protams, ķimikālijas var smidzināt arī mazdārziņos. Veikalos pārdod dažādus reģistrētus līdzekļus kaitēkļu apkarošanai, kuru lietošanai nav vajadzīga atļauja. “Noteikti nevajadzētu izmantot veterināros preparātus, piemēram, “Cobra”, “Neostomazānu”, kas ir kaitīgi videi un cilvēkiem. Ir jāsaprot, ka augus lietos pārtikā, tāpēc mazdārziņos noteikti izmantojami vienkāršāki augu aizsardzības līdzekļi un paņēmieni, lai ierobežotu kaitēkļus. Var izmantot spēcīgu ūdens strūklu to aizskalošanai. Lai gan tas nav patīkami, var arī mehāniski ar roku nolasīt vai saspiest kukaiņus, kāpurus, kā arī lietot dažādas lamatas, piemēram, pudeles ar saldiem un rūgstošiem produktiem,” iesaka I.Freimane.

Viņa atzīst, ka perspektīvā vajadzētu domāt par augsekas maiņu, bet mazdārziņos tā nav viegli īstenojama. Var arī stādīt augus, kas atbaida kaitēkļus. Koriandru iesaka audzēt blakus kāpostu augiem, kolrābjiem, brokoļiem, lai atbaidītu kāpostu balteņus. Turklāt koriandru var sēt vairākkārt sezonas laikā. “Samtenes un kliņģerītes var augt visā dārzā, jo to smarža atbaida kaitēkļus, kā arī dažus pievilina pie sevis, tā pasargājot kultūraugus,” uzsver augkopības konsultante.

Savā dārzā I.Freimanei visvairāk iznāk cīnīties ar laputīm, kas savairojušās uz jaunajām ābelītēm un plūmēm. Inga uzsver, ka augļu kokiem ir svarīgi izveidot gada pieaugumu, lai tie varētu veiksmīgi pārziemot un būtu produktīvāki. “Arī lielo ķiršu zaros bija laputis. Ar ūdens strūklu skaloju kociņu lapas un ar zaļo ziepju šķīdumu apsmidzinu. Savukārt nelielajā kartupeļu stādījumā Kolorādo vaboles nolasu. Pamanot tinējus ievās, nogriežu to skartos zarus. Arī ķiršu stipri bojātos zarus apgriežu,” pieredzē dalās I.Freimane.
Nereti pret laputīm iesaka kokakolu, taču jāatceras, ka pēc dienas vai divām dienām to vajadzētu noskalot no lapām, jo citādi tās nevar elpot. Mazdārziņos droši var lietot nātru uzlējumu, kas ierobežo kaitēkļu izplatību, turklāt nekādā gadījumā nekaitē augiem. Arī nātru ekstrakts labi noder Kolorādo vaboļu un to kāpuru ierobežošanai. Vienkāršs un iedarbīgs ir šķīdums, ko gatavo sinepju pulvera 1 iepakojumu un 100 ml galda etiķa izšķīdinot spainī ūdens, – ar to apsmidzina kartupeļus.

Kolorādo vaboles ierobežo vagošana

Tirzas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Avoti” saimniece Ligita Zvirbule galvenokārt cietes kartupeļus audzē 6 hektāru platībā. Viņa ar Kolorādo vabolēm nekaro, jo tik lielā platībā bez ķīmiskiem līdzekļiem tas nav iespējams. “Man ir pietiekami daudz kartupeļu – lai ēd vien. Savukārt vaboļu nav daudz,” atzīst Ligita. Viņa cenšas vairāk ecēt un vagot kartupeļus, lai nokratītu vaboles no lakstiem. “Vagojot pierauš zemi uz vabolēm. Kamēr tās izrāpo laukā, ir jau nākamā vagošanas reize, tāpēc vaboļu vairošanās tiek kavēta, turklāt karstajā saulē to oliņas ir palikušas gluži melnas. Tas nozīmē, ka lielajā svelmē tās nespēj attīstīties,” spriež L.Zvirbule.
Viņa secina, ka Kolorādo vaboļu vairāk ir vietās, kur ir nīkuļojoši stādi, tos vaboļu kāpuri nograuž pirmos. “Man ir vēlu iestādīti kartupeļi kūdrā, tie ir skaisti zaļi, un nav nevienas vaboles. Esmu ievērojusi, ka visu šķirņu kartupeļu lakstus Kolorādo vaboles negrauž. Savulaik man bija ‘Simfonija’, kurai neviena vabole netuvojās. Tiesa, arī uz cietes kartupeļiem to nav daudz,” skaidro L.Zvirbule. Šogad viņai ir jauna cietes kartupeļu šķirne – ‘Nofi’, kurā nav daudz Kolorādo vaboļu.

Kaitēkļu apkarošanas rezultātus neprognozē

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nozares vadītājs Oskars Balodis uzsver, ka daudz lielākos apmēros nekā citkārt ir savairojušās laputis – tās ir gan dārzos, gan laukos, kur sūc sulu no visiem augiem, kuri ir mīksti. Pat uz dillēm un rabarberiem ir redzamas laputis. “Šie laika apstākļi ir vienkārši ideāli laputīm. Lai gan to ir daudz, tās ir salīdzinoši vieglāk iznīcināt. Ne tikai ķimikālijas, ko lieto lielāka apjoma dārzos, bet arī dabīgi līdzekļi tās iznīcina,” norāda augkopības speciālists.

Otrs izplatītākais kaitēklis ir Kolorādo vabole jeb kartupeļu lapgrauzis. O.Balodis atzīst, ka ar to šovasar ir īpašas grūtības tikt galā. Viņš norāda, ka piemājas un bioloģiskajās saimniecībās pašlaik ir karš ar šiem kaitēkļiem, jo vaboļu kāpuru attīstībai ir lieliski apstākļi. “Cik veiksmīgi un prasmīgi būs izcīnīta šī cīņa ar kaitēkļiem, to varēs secināt ne ātrāk kā pēc mēneša. Pašlaik ir pīķis jeb pats cīņas karstums, kad visu kaitēkļu ir daudz,” norāda O.Balodis.

Dabīgie līdzekļi kaitēkļu apkarošanai

Laputīm –
● ūdens strūkla,
● zaļo ziepju šķīdums,
● nātru uzlējums,
● pelni,
● cukura sīrups,
● ķiploku izvilkums,
● tomātu lapu vai kartupeļu lakstu novārījums ar šķidro ziepju piedevu,
● tabakas uzlējums,
● kokakola.

Kolorādo vabolēm
un kāpuriem –
● nātru ekstrakts,
● sinepju pulvera un galda etiķa šķīdums ūdenī,
● vagošana,
● Kolorādo vaboļu virca, dažādu augu uzlējumi (biškrēsliņu, vībotņu, salviju, kaņepju),
● saimniecības ziepju šķīdums.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sīkie kaitēkļi nodara lielu postu laukos un dārzos

Kategorijas