Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rada mākslu ar augiem uz auduma

Inita Savicka

2021. gada 13. jūlijs 00:00

1531
Rada mākslu ar augiem uz auduma

Gulbeniete Irīna Abakoka mērķtiecīgi piepilda savus sapņus. Viņa ir zīmola “Dilles Fashion” dibinātāja un rada tērpus, kas atspoguļo dabas pieskārienu uz auduma.

Pirms dažiem gadiem Irīna pievērsās kleitu šūšanai, jo tā bija viņas vēlēšanās jau kopš bērnu dienām. “Gribēju uzreiz radīt savu zīmolu – šuvu kleitas, savu izdomātu apģērbu un kādu laiku tā arī turpināju. Likās, ka viss ir labi, bet tomēr pēc laika sajutu, ka šajā nozarē ir ļoti liela konkurence, lai varētu strauji progresēt, līdz ar to uzdevu sev jautājumu: ar ko es varu atšķirties, ko man radīt tādu unikālu, lai es izskatos citādāk šajā nozarē?” atminas Irīna.

Tic, ka katrs augs nes sev līdzi enerģiju

Kādu laiku viņa ar šo jautājumu arī dzīvojusi, līdz redzējusi sapnī savu mūžībā aizgājušo vecmāmiņu Sofiju, kura parādīja zīda krekliņu ar Irīnas radītu dizainu. Tas izskatījies kā apgleznots. “Es ticu dažādām zīmēm dzīvē. Nākamajā dienā savu sapni izstāstīju ģimenei un vaicāju, kā viņi to uztver un ko tas varētu vēstīt. Pāris dienas apdomājos un nolēmu pamēģināt. Sākotnēji sapni tulkoju, ka vajag vienkārši gleznot uz saviem radītajiem apģērbiem. Paņēmu akrila krāsas audumam un sāku gleznot. Mēnesi ar to darbojos, un tapa arī sava veida mākslas darbi, bet ātri secināju, ka man tomēr vajag iet dabiskā virzienā, jo mākslīgi radīts nav tas. Sāku meklēt informāciju, kā senos laikos krāsoja dziju ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Meklēju gan vēsturisko informāciju, gan mūsdienu. Atradu, ka pasaulē ir sievietes, kuras nodarbojas ar līdzīgu tekstila mākslu. Skatījos, kā viņas rada savus darbus. Informāciju apkopoju, filtrēju, eksperimentēju un šo divu gadu laikā esmu radījusi savu rokrakstu, savu virzienu šajā eko mākslā,” stāsta Irīna.

Viņa divus gadus mērķtiecīgi attīsta savu zīmolu “Dilles Fashion” un ar dzirksti acīs, prieku un gandarījumu turpina iesākto. Tas, ko viņa dara, ir kaut kas jauns Latvijas iedzīvotājiem. “Cilvēki vēro, ko es daru, vaicā, kā man iet, un kas tas ir, ko daru. Uztver to kā kaut ko ļoti unikālu un dziļu vēstījumu nesošu,” stāsta Irīna.

Tas, ko dara Irīna un citi līdzīgi tekstila mākslinieki, ir ievirze atgriezties pie dabiskā, nest vēstījumu, kā mēs attiecamies pret planētu, vidi. Viņas radītā tekstilmāksla balstās uz dabas vērtībām. Irīna tic, ka katrs augs nes sev līdzi enerģiju. Ozola lapas un ozols cilvēkam dod spēku, drosmi, arī enerģijas pieplūdumu, kļava sniedz mīlestības, draudzības enerģiju, pīlādzis – aizsardzību. “Dažreiz šķiet, ka auga dabīgais nospiedums caur šo mākslas procesu tiek iemūžināts apģērbā un cilvēks, to valkājot, uzņem šo enerģiju sevī. Varbūt tas nav zinātniski pierādāms, bet es tam ticu. Arī senie latvieši ticēja dabas dziedinošajam spēkam un uztvēra to ļoti nopietni. Es domāju, ka šis tekstila mākslas virziens ir kā tilts starp dabas pasauli un mūsdienu modi, vērtība, kurai ir pienācis laiks atdzimt” saka Irīna.

Nianšu – daudz, konkrētas receptes nav

Ne visi audumi der, lai radītu dabas brīnumu uz tā. Irīna skaidro, ka audumiem noteikti ir jābūt no dabīgās šķiedras – dabīgs zīds, lins, vilna, kokvilna, kašmirs, arī kaņepes audums, tagad moderns ir pat nātru audums. Šie ir audumi, ar kuriem dabas radīta māksla iet roku rokā, bet jāņem vērā, ka uz katra no tiem var atšķirties toņa intensitāte. Auduma šķiedra iedalās augu vai dzīvnieku valsts izcelsmē – tam ir nozīme.

“Es parasti cenšos iegādāties nebalinātu audumu. Pirms ķerties pie tā krāsošanas ar dabas materiāliem, sagatavoju to krāsas uzņemšanas procesiem. Ir daudz nianšu, kā sagatavot audumu krāsošanai, un katrai radošai dāmai ir sava tehnika. Kad tas ir izdarīts, audumu var krāsot. Reizēm es no sākuma krāsoju pamatu, citreiz uzreiz uz baltā auduma lieku augus. Pirms tam gan ir jāzina, kādu mākslas darbu vēlos iegūt un kuri būs tie augi, kas dos konkrēto nokrāsu, formu, stilu. Nav tā, ka visi dabā sastopamie augi ir piemēroti šai mākslai. Viss ir atkarīgs no vēlamā rezultāta. Sākumā ievācu augus. Vārīšanas procesa gaitā iegūstu auga pigmentu, kas ir dabiskā krāsviela. Toņa intensitāte ir atkarīga no dažādām niansēm – vārīšanas temperatūras, augu daudzuma attiecībā pret ūdens daudzumu, vārīšanas ilguma, nostādināšanas procesa, augu noplūkšanas mirkļa, attiecībā uz gadalaiku, laikapstākļiem un tā tālāk. Tieši tikpat daudz nianšu vai pat vairāk ir, veidojot auga nospiedumu uz auduma, kur tiek izmantotas auduma tvaicēšanas vai vārīšanas tehnikas. Te var uzrakstīt veselu grāmatu. Viena tekstila mākslas darba radīšana var aizņemt pat veselu nedēļu, tāpēc pasaulē šo virzienu sauc arī par “Slow fashion” jeb “lēno modi”,” stāsta Irīna.

Favorīti augu sarakstā

Daba ir brīnišķīga krāsu palete! Katrs augs ir unikāls, jāspēj tikai ieraudzīt. Viens no augiem, kurš Irīnu ir ļoti uzrunājis, ir zeltslotiņa. Tā zied dzelteniem ziediem un dod piesātināti dzeltenu toni. Patīk arī rubijas sakne, kuru gan pati Irīna nemeklē un nerok, bet iegādājas. Tā dod no sārti rozā līdz brūni sarkanam tonim – atkarībā, cik daudz tās pievieno. No ziediem viņai patīk kosmejas, jo tās burvīgi krāso, arī samtenes ir brīnišķīgi krāsošanas augi, tāpat kā īrisi, tumšās rožu lapas un arī krāsu mēle. Savukārt no lapām visvairāk Irīnai patīk kastaņas lapas, kurās ir daudz pigmenta, ozola un kļavas lapas. “Tie ir favorīti manā sarakstā,” atzīst Irīna.

Viņas radītie tērpi ir aizceļojuši uz Meksiku, Kanādu, ASV, Norvēģiju, Slovēniju, Šveici, Bosniju un Hercegovinu. Irīna priecājas, ka šajās zemēs ir pamanījuši mākslu, ko viņa rada ar augiem uz audumiem. Savukārt runājot par pieprasījumu Latvijā, viņu pagaidām nepamet sajūta, ka daudzi vēro šo mākslu, tomēr uztver to ļoti pozitīvi. “Man jebkurš kompliments ir svarīgs. Tas ļoti priecē, ka novērtē to, ko es daru,” atzīst Irīna.

Atvērta iespējām

2019.gadā Irīna izmantoja iespēju piedalīties Gulbenes novada pašvaldības rīkotajā grantu konkursā “Starteris”, tā iegūstot finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Viņa rada tekstila mākslu, izmantojot augus un to dabīgos pigmentus, atdzīvinot vēsturisku tekstila krāsošanas arodu. Nenoliedzami, lina un zīda audumu apstrādes process ir laikietilpīgs un prasa lielu pacietību, bet jau salīdzinoši īsajā darbības periodā nišas produkta unikalitāti novērtējuši modes nozares pārstāvji. “Ja būs iespēja, gribētu atkal piedalīties kādā projektā, lai gūtu finansējumu turpmākajām iecerēm, attīstot uzņēmējdarbību. Esmu atvērta šādām iespējām. Ja redzu, ka tiek atbalstīti jaunie uzņēmēji, uzreiz saku iespējai “jā”. Uzskatu, ja izmanto dzīves sniegtās iespējas, tad to rodas arvien vairāk,” saka Irīna.

Šobrīd viņa rosās pie savas darbnīcas iekārtošanas. Tai vieta rasta vecāku mājas pagrabā, jo līdz šim   tekstilmākslas tapšanas process notiek dzīvoklī, virtuvē, un tas nemaz nav tik vienkārši.

Irīna vēl domā, kuram virzienam dot vairāk priekšroku – koncentrēties uz unikālu audumu ražošanu, piedāvājot tos apģērbu un citu tekstila izstrādājumu radīšanas meistariem, dizaineriem, vai turpināt radīt tekstila dabas mākslu un pašai dizainēt apģērbus un tos šūt kopā, radot unikālas eko modes kolekcijas. “To vēl īsti nevaru izlemt, kurā virzienā koncentrēties, bet noteikti, vienā vai otrā virzienā ejot, izmantošu finansiāla atbalsta iespējas, realizējot savas ieceres un tiecoties sasniegt izvirzītos mērķus,” saka Irīna.