Ar pērlītēm uz pili

2021. gada 16. jūlijs 00:00

Tagad pa visu pili apskatāmi novadnieces, ilggadējas Gulbenes bibliotēkas vadītājas un kultūras darbinieces Laimas Bakānes tekstildarbi, savukārt pils bēniņu stāvā – mākslinieces no Madonas Ineses Jakobi tekstilkolāžas.

“Sapnis par pili”– tāds ir Laimas izstādes nosaukums. “Nu, kurš gan nesapņo par pili. Ar pērlītēm strādājot, likās, tās prasa ceļu uz pili,” saka Laima, kura pati savulaik vadījusi arī Piļu un muižu asociāciju. Vispirms bija iecere pilī izstādīt tikai pērļu darbus, tie ir 18 dekori, taču I.Jakobi ar savu mākslinieces skatu ierosināja pili piepildīt arī ar citiem Laimas darbiem, jo šeit tie lieliski iederas. Tā izstāde tika iekļauti 55 tekstildarbi specifiskajā tīmekļošanas tehnikā – dzijas, diegi, audumu strēmeles sašūti ar šujmašīnu, izmantojot ūdenī šķīstošo flizelīnu.

Vecais pārtop mākslā

“Gandarījums ir! Tas bija, jau iekārtojot izstādi Stāmerienas pilī. Te ir labākie mani darbi, un pils mani ļoti patīkami pārsteidza, te ir tik daudz izdarīts,” secina Laima. Tīmekļošanai, ko Laima mīļi dēvē par darbu ar lupatiņām, veltīti jau 12 gadi. Tāpēc rodas arvien jaunas idejas un tādi ir darbi ar pērlītēm – uz tīmekļotu vai tamborētu sedziņu foniem zīmējumus veido no pērlītēm, kas iegūtas, izgriežot tās no nolietotiem, nevajadzīgiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otro dzīvi. Vidēji uz viena darba tiek savietoti materiāli no 10 līdz 15 apģērbu gabaliem. “Un top kas pilnīgi jauns, tā ir īsta mākslinieku enerģijas bumba,” stāsta Laima.

Tādi darbi prasa pacietību. Parasti darbu var pabeigt vienu, divu mēnešu laikā, bet kādu pērļu darbu Laima sākusi 12.martā, kad pērn izsludināja ārkārtas situāciju valstī, un pabeigusi, kad tā beigusies – jūnijā.

Kā Laima pati saka, tā ir krāsu terapija. “Tas ir mans pandēmijas darbs,” saka Laima. Interese par viņas darbiem ir arī citur, bet tagad vīruss visas ieceres piebremzējis, jo nav zināms, kas būs nākamajā mēnesī, kur nu vēl pēc pusgada. Laima priecājas, ka darbi Stāmerienas pilī “dzīvos” līdz rudenim. Kādas ir viņas pandēmijas mācības? “Man satrauc komunikācija sabiedrībā, piemēram, kā Lubānā policija izjauc koncertu, tas neskar mani tieši, bet aizvaino tāda rīcība. Esmu potējusies, nestrīdos ne ar vienu par šo tēmu, lai uzskata, ka esam eksperiments. Varoņi taču piedalās eksperimentos, viņiem taču pieminekļus taisa. Kāds negrib eksperimentu, es gribu. Gribu braukt pie meitas uz Stokholmu, gribu iet uz kino,” uzsver Laima. Kur Laima, kura kā pati saka, ir laimīgi pensijā, ņem savu neizsīkstošo enerģiju? “Otrā jaunība iet uz galu, bet trešā – vēl nav sākusies,” joko viņa.

Tuvā apkārtne un tāli horizonti

“Logi” – tas ir Ineses Jakobi izstādes nosaukums, un logu tēma viņai ir nozīmīga. “Man logs ir metafora tiltam vai, tieši pretēji, robeža starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību. Kāda ir logu nozīme katra dzīvē, caur kuru “logu” es skatos pasaulē, caur kuru ļauju skatīties citiem? “ tādi jautājumi nodarbina mākslinieci, kad viņa staigā par svešām vai pazīstamām pilsētām.

“Visos logos ir tuvās apkārtnes un tālo horizontu refleksija,” spriež I.Jakobi. Par to katrs var pārliecināties, uzkāpjot pils bēniņos. Arī I.Jakobi savus tekstildarbus veido no materiāla, kas ir ar savu “vēsturi”. Jau no 80 gadiem viņa izmanto izbrāķētu materiālu un atgriezumus, šodien tie ir lietotā produkcija. Kolāžas viņa šuj tikai ar rokām, jo, kā saka viņa pati, darba procesam arī ir sava nozīme.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar pērlītēm uz pili

Kategorijas