Vai latvāņu apkarošanas darbu veic kvalitatīvi?

2021. gada 16. jūlijs 00:00

650

Vai latvāņu apkarošanas darbu veic kvalitatīvi?

Guntis Blūms no Daukstu pagasta Stariem uzskata, ka cīņa ar latvāņiem pašvaldības zemē notiek pavirši, un darbs, viņaprāt, netiek veikts godprātīgi un kvalitatīvi.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka šis ir otrais gads, kad pašvaldība šim darbam izmanto ārpakalpojumu. Pašvaldība šī gada aprīlī uz nākamiem četriem gadiem noslēdza sadarbības līgumu ar SIA “City Camping” par Sosnovska latvāņu ierobežošanu Gulbenes novadā pašvaldībai piederošos īpašumos.

Darbs jāpadara kārtīgi

G.Blūms aicina “Dzirksteli” pie sevis ciemos, lai parādītu uz vietas, kāda ir situācija ar latvāņiem netālu no viņa mājas. Viņš rāda teritoriju blakus savai mājai, kur ir arī pašvaldības zeme un ko savulaik latvāņi bija ieskāvuši no visām pusēm. “Pamazām esam no tiem tikuši vaļā. Ar pļaušanu var tos iznīcināt. Viss bija vienos latvāņos, bet tagad tikai šur tur kāds spraucas no zemes ārā. Pļauju pats un arī kaimiņi,” stāsta G.Blūms.

Savukārt turpat netālu krūmos, kur arī ir pašvaldības zeme, tie turpina augt. “Miglošana droši vien ir efektīvs veids, kā iznīdēt latvāņus, tikai darbs jāpadara kārtīgi. Migloja te vienu reizi, un arī ļoti pavirši. Migloja aptuveni pirms kāda mēneša. Dažs palika dzeltens, dažs nepalika. Var redzēt, kuri pēc miglošanas ir cietuši, bet citi ne. Migloja arī par vēlu, kad latvāņi jau izauguši lieli, bet jāmiglo, kamēr tie ir nelieli. Pašvaldība taču maksā tiem cilvēkiem naudu, tad gribas, lai darbu veic godprātīgi,” uzsver G.Blūms.

Viņš rāda arī zemē atstātos latvāņus, kam jau veidojas sēkla. “Tie atkal turpinās vairoties,” saka G.Blūms.

Atkarīgi no laika apstākļiem

“Dzirkstele” sazinājās ar SIA „City Camping” valdes locekli Renāru Bedrīti, kurš rezumējot, kā veicas Gulbenes novadā ar latvāņu apkarošanu, atbild: “Labi. Šonedēļ braucam un skatāmies. Tur, kur esam miglojuši, tur ir labi. Kur neesam miglojuši, skaidrs, ka tās ir privātās zemes, un tas uz mums neattiecas.”

Par to, ka viņiem pārmet

nekvalitatīvu darbu, R.Bedrītis skaidro, ka latvāņi neaug vienā laikā un momentā. “Ja tur ir dzeltens, tātad tur ir miglots, un tie, kas nāk ārā zaļie, tie nāk ārā vēlāk, un nāks vēl joprojām. Tie vēl būs septembrī un oktobrī. Mēs nevaram ar vienu miglošanu nomiglot priekš rudens. Kad tiek miglotas lielās lapas, mazās ir apakšā, un tās jau netiek nomiglotas. Nomiglojot virsējo kārtu, nāk jaunās ārā. Cilvēkiem liekas, ka nekas nav darīts, bet mēs jau nevaram nomiglot apakšā zem lapām. Protams, arī saule, tveice un lietus dara savas korekcijas, jo miglošanu var veikt līdz plus 24 grādiem, bet tagad ilgstoši ir plus 30 grādi. Karstumā nemiglojām. Bet tie periodi ir tik īsi, kad to var darīt, tāpēc iespējams, ka kaut kur arī šie grādi ir pārkāpti, un līdz ar to iedarbība nav bijusi tik laba. Karstums ir ilgstoši, un sola, ka tas vēl turpināsies. Ķeram momentus, un kaut kādā brīdī darām. Mēs esam atkarīgi no laika apstākļiem. Kad latvāņus nomiglo, sausam periodam jābūt apmēram divas stundas. Bet, ja pēkšņi uznāk lietus, tad darbs ir nekvalitatīvs. Bet reizēm gan ir bijis tā, lai arī uznācis lietus, rezultāts tāpat ir. Gulbenes pusē šajā sezonā vēl turpināsim miglot latvāņus,” saka R.Bedrītis.

Rezultātu redzam

R.Bedrītis arī uzsver, ka Gulbenes novads nav vienīgais, kas izmanto šīs firmas pakalpojumus.
“Mums ir daudz klientu, mēs neesam iesācēji. Nodarbojamies ar latvāņu miglošanu jau desmit gadus, un mums ir pieredze no daudzām pašvaldībām, pasūtītāji mums ir arī “Valsts ceļi”, “Valsts meži” un citi. Ja viņi nebūtu apmierināti, tad neturpinātu ar mums līgumus. Desmit gadu laikā redzam, ka ir rezultāts, arī Gulbenes novadā ir ļoti labs rezultāts. Tur, kur miglojām pagājušajā gadā, tur šogad bija tikai daži ziedošie latvāņi. Cilvēki bieži vien jauc privātās zemes ar pašvaldības zemi, kur mēs strādājam. Mēs miglojam latvāņus pašvaldības zemē, bet turpat blakus privātā zeme ir ar latvāņiem. Cilvēks brauc garām un viņam liekas, ka mēs neesam darbu izdarījuši, bet mēs to nedarām visiem,” skaidro R.Bedrītis.

Arī Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts skaidro, ka uzņēmums, ar ko pašvaldība noslēgusi līgumu par latvāņu apkarošanu, nestrādā privātos īpašumos. “Strādājam pašvaldības zemēs, jo nedrīkstam naudu ieguldīt privātā īpašumā. Privātajiem esam izsūtījuši 92 brīdinājuma vēstules. Daudzi arī ir reaģējuši un atbildējuši, ka latvāņus savā zemē ir nopļāvuši. Tiem, kas nereaģēs, būs sodi. Arī iedzīvotājiem ir jāiesaistās. Katrs ir atbildīgs par savu īpašumu,” uzsver K.Dauksts.

Šobrīd turpina miglot

K.Dauksts “Dzirkstelei” atzīst, ka rezultāts ar latvāņu apkarošanu varbūt nav uzreiz tik labs, kā cerēja, jo latvāņi Gulbenes novadā vēl aizvien ir, un notiek atkārtota latvāņu miglošana. “Vietās, kur tie neiznīkst, tur latvāņi tiek pļauti, bet ir vietas, kur tie iznīkst ļoti labi, un to esam fiksējuši arī fotogrāfijās – redzamas lielas platības, kur latvāņiem lapas ir dzeltenas. Nevar neņemt vērā arī to, kādi ir laika apstākļi. Iespējams, arī trāpīja miglot tādos laika apstākļos, kad darbs nav izdevies tik kvalitatīvs. Piemēram, trešdien viņi strādāja pie mums, Gulbenes pusē, bet trešdien pie mums lija. Savukārt ķīmijai vismaz divas stundas uz latvāņa lapām ir jānostāv. Jebkurā gadījumā rezultātam jābūt tādam, ka latvāņu nav. Pašvaldība nemaksās uzņēmumam, ja viņi neparādīs aktus ar fotogrāfijām, kur latvāņi ir dzelteni vai ka to vienkārši vairs nav. Ja firma savu darbu neveiks, tad nesaņems arī naudu. Viņi zina, uz ko ir parakstījušies. Un mēs sekojam visam līdzi,” saka K.Dauksts.

G.Blūms arī interesējas, vai latvāņu miglošana netālu no dārza nekaitē ogām un vai tās drīkst dot ēst bērniem. R.Bedrītis skaidro, ka ogas nav ēdamas tad, ja krūms ir nokaltis, jo tad, acīmredzams, tas ir indēts. Bet, ja krūms ir zaļš un viss aug, tad viss arī esot kārtībā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai latvāņu apkarošanas darbu veic kvalitatīvi?

Kategorijas