Valodnieki par latviskas cilmes vārdiem

2021. gada 20. jūlijs 00:00

Valoda attīstās, bet vai to kopjam, attīstām un lietojam pareizi? Raidierakstā (podkāstā) “Pieturzīmes” par šo tēmu ar valodas eksperti Aigu Veckalni sarunājās filoloģijas doktors, profesors, latviešu valodas un terminoloģijas vēstures pētnieks Juris Baldunčiks. Valodnieki analizē svešvārdu lietošanu, atgādina par anglicismiem, aizguvumiem un latviešu valodas nākotni. Lasītājiem noderīga būs arī sociālo tīklu vārdnīca.

Svešvārdus nav vēlams lietot bieži

Pārlieku bieža svešvārdu lietošana nav vēlama, jo nebūt nav tā – jo vairāk svešvārdu ir cilvēka valodas krājumā, jo viņš gudrāk izklausās. “Svešvārdu lietošanai var būt ļoti dažādi iemesli – tas var būt gan kultūras trūkums un nezināšana, gan arī mode. Viens lieto, otram iepatīkas, un svešvārds kļūst populārs. Pamatprincipam vajadzētu būt vienam – nekad nevajadzētu labu latviešu valodas vārdu nīdēt, to aizstājot ar svešvārdu. Tas pats varētu attiekties uz ļoti seniem aizguvumiem. Pēdējo gadu laikā es ļoti reti dzirdu vārdu “stingri”, jo visi lēmumi, noteikumi vienmēr ir “strikti.” Nemaz nerunājot par to, ka uzņēmumi tagad ir biznesi vai kompānijas. Taču ir arī apzināti lietojumi, piemēram, “masu medijus” ieviesa apzināti, apgānot latviešu vārdu “līdzeklis”,” saka profesors.

“Izcilība” nevis “ekselence”

Valodnieki atzīst, ka problēma ir tā, ka jaunā paaudze latviešu valodas cilmes vārdus nemaz nezina, lai tos varētu izvēlēties svešvārdu vietā. “Kāpēc gan lietot vārdu “onlainā”, ja mums ir oficiāls apstiprināts termins “tiešsaiste”?” piemēru min J. Baldunčiks. Tāpat vajadzētu izvairīties no dažādiem valodas viltus draugiem, piemēram, “ekselence”, ko latviski var pateikt kā “izcilība”

A. Veckalne piebilst - ja mēs lietojam latviešu cilmes vārdus, ieguvumi ir ne tikai tie, ka mēs kopjam un attīstām savu valodu, bet arī padarām šī vārda uztveramību daudz vieglāku klausītājam un lasītājam. Jo vienkāršāki un saprotamāki vārdi, jo saziņa būs iedarbīgāka.

Nevajag pārspīlēt

Vai tiešām ikvienam vārdam jāmeklē aizstājējs latviešu valodā? Šādus komentārus valodniece dzirdējusi no ārzemju tautiešiem, kam mēdz būt ļoti latviska latviešu valoda. “Visās lietās mēdz būt pārspīlējumi. Pētot latviešu valodas attīstības vēsturi, jūtams, ka pagājušā gadsimta 30. gadu beigās dominē nacionālisma tendence, tādēļ cilvēki, kas tolaik bija skolēni, izteikti lieto tikai latviskus vārdus. Savukārt tiem, kas tolaik emigrējuši uz ārzemēm, ir salīdzinoši ierobežots valodas lietojuma diapazons. Ārzemju latvieši par visu latviski nerunā, mums ir jārunā par visu, tādēļ svešvārdu skaits būs daudz lielāks nekā ārzemju latviešu kopienā,” skaidro J. Baldunčiks.

Atspulgs no angļu valodas

Šobrīd mēs daudz runājam par anglicismu aizgūšanu latviešu valodā. “Šajā ziņā Latvijā pašlaik notiek tas, kas 70.- 80. gados notika krievu valodas ietekmē. Patlaban ir notikusi “koda pārslēgšanās.” Cilvēki lielākoties vairs neveido savus latviešu tekstus, bet veido atspulgu no angļu valodas. Dzīves ritms ir ātrs, vārdnīcās nav laika skatīties, un daudzi nemaz tās nekad nav lietojuši. Par to raizējas valodnieki un pētnieki, bet vienkāršais cilvēks reizēm pat nenojauš, ka ar viņa valodu kaut kas nav kārtībā. Vienīgais, kas vēl kaut nedaudz varētu šo procesu ietekmēt, ir skola, bet arī skolotāji nāk no šīs pašas vides ar tādas pašas izcelsmes valodas lietojumu. Skolotāji nezina, un bērniem nav interese,” tā profesors.

Arī tehnoloģijas ir būtiski mainījušas veidu, kā sazināmies, un arvien biežāk tas notiek, ignorējot literārās rakstu valodas tradīcijas. Tīmeklī radušies daudzi jaunvārdi, un tos lielākoties iedvesmojusi angļu valoda, kas dominē tiešsaistes pasaulē.

Iesaka aizrādīt un atgādināt

Jautāts, ko mēs katrs varam darīt, lai šo situāciju uzlabotu, lai neļautu valodai tikpat ļoti ietekmēties no angļu valodas kā savulaik no krievu mēles? “Nevajadzētu baidīties publiski aizrādīt. Otrkārt, vajadzīgi atgādinājumi. Savulaik laikrakstos regulāri tapa nelielas publikācijas par kādu valodas problēmu, kas lasītājus interesēja, viņi diskutēja, strīdējās, bet tam bija paliekoša ietekme. Šobrīd šādu publikāciju pietrūkst. Mūsdienās cilvēkiem intereses diemžēl ir mainījušās, zināšanu apguvē esam aizgājuši “šaurumā.”
Problēma ir arī burtiskā visu teorētisko nostādņu pārņemšana no angļu valodā rakstītajiem darbiem,” atbild J. Baldunčiks.
Arī A. Veckalne uzsver, ka cilvēkiem būtu vairāk jāiedziļinās jautājumā par valodas lietojumu, kas sekmētu valodai labvēlīgu pārmaiņu procesu. Mēs taču domājam par tik daudzām sadzīviskām lietām, padomāsim arī par to, ko mēs sakām un kā mēs sakām!

Sociālo tīklu vārdnīca

Sociālie tīkli ir daļa no mūsu ikdienas, taču bieži vien tie pieejami tikai angļu valodā, tāpēc sadarbībā ar raidieraksta (podkāsta) “Pieturzīmes” veidotāju valodnieci Aigu Vecalni piedāvāta noderīga sociālo tīklu vārdnīca, kur ir gan apstiprināti tulkojumi, gan valodnieces ieteikumi.

audience – auditorija;
(Instagram) bio – profila apraksts;
carousel ad – ritināmā reklāma;
clickbait – klikšķēsma, klikšķu ēsma;
community – kopiena (nevis komūna!);
direct message – privāta ziņa, vēstule;
engagement – iesaiste;
feed – ziņu plūsma, ziņu josla;
follow, follower – sekot, sekotājs;
geotag – ģeoatzīme;
grid – režģis;
guide – ceļvedis;
hashtag – tēmturis;
highlight – izcēlums;
impressions – seansi, parādījumi;
link – saite (nevis links!);
live – tiešraide;
mention – pieminēt, atzīmēt;
photo credit – foto (attēla) autors(-e);
post – ieraksts;
reach – sasniegtā auditorija;
share – dalīties;
story – stāsts, stāstiņš;
subscribe, subscriber – abonēt, abonents;
tag – atzīme, atzīmēt;
trend – tendence (nevis trends!).
influencer – saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju tas latviešu valodā tulkojams kā “ietekmētājs”;
like – spiest “man patīk”, tīkšķot);
mutual followers – cilvēki, kuri viens otram vai cits citam seko, sadarbojas un draudzējas – sadraudzība.

* * *
Ne visiem vārdiem būs iespējams rast latviskojumu. Piemēram, viens no “Twitter” oficiālajiem tulkojumiem ir “tviteris”, savukārt viens no “tweet” tulkojumiem ir “tvīts”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Valodnieki par latviskas cilmes vārdiem

Kategorijas