Iepazīsimies ar dārzbēgļiem!

2021. gada 27. jūlijs 00:00

Vai zinājāt, ka saulainās zeltslotiņas Latvijas ceļmalās nav nemaz tik vēlamas? To sēklas ceļo lielos attālumos ar vēju, izbēgušas no dārziem, tās sekmīgi iekaro apkārtni apdzīvoto vietu tuvumā. Arī tik krāšņās lupīnas ir invazīva suga, kuras izplatība pēdējos gados Latvijā strauji pieaug. Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi izglītojošu materiālu “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, lai informētu par populārākajām invazīvajām augu sugām.

Kas ir invazīvie kultūraugi?

Invazīvās augu sugas ir dārzbēgļi (savvaļā pārgājuši kultūraugi – krāšņumaugi, lauksaimniecības kultūras), adventīvas (nejauši ieviestas) un neskaidras izcelsmes sugas, vēstīts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā. Tās var būt gan makroskopiskās aļģes, gan sūnas, gan vaskulārie augi.

Latvijā veikti vairāki invazīvo augu sugu skaita vērtējumi. Tie atšķiras pēc kritērijiem un vērtētāja viedokļa. Piemēram, Ministru kabineta noteikumu “Invazīvo augu sugu sarakstā” iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi). Kritēriji sugu iekļaušanai šajā sarakstā ir šādi: suga samazina bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu cilvēka veselībai un pasliktina rekreācijas resursu kvalitāti.

No kurienes?

Par invazīvām augu sugām Latvijā uzskata aptuveni 35-50 sugas. Savvaļā sastopamu svešzemju augu sugu Latvijā ir daudz vairāk (apmēram 630-650), bet lielākajai daļai no tām nepiemīt invazīvu sugu pazīmes.

Lielākā daļa invazīvo sugu Latvijā pirmoreiz savvaļā konstatētas 20.gadsimta laikā, strauji sākušas izplatīties 20.gadsimta beigās. Izcelsmes areāli galvenokārt ir Ziemeļamerika un Tālie Austrumi, kur ir Latvijai līdzīgi klimatiskie apstākļi. Daļa sugu ieviesušās vai mērķtiecīgi ievestas no Dienvideiropas un Centrāleiropas, piemēram, sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa), Vidusāzijas un Kaukāza, piemēram, sīkziedu sprigane (Impatiens parviflora), Sosnovska latvānis un citi.

Ik gadu kāda jauna

Latvijā ik gadu konstatē 1-2 jaunas svešzemju izcelsmes augu sugas. Tikai neliela daļa no tām ir potenciāli invazīvas, lielākoties to atradnes ir nestabilas, īslaicīgas. Lielākā daļa invazīvo augu sugu ieviesušās nejauši, izmantojot cilvēka veidotus transporta ceļus, vai pārgājušas savvaļā no dārziem. Būtiska loma izplatībā ir dabiskiem migrācijas koridoriem – ūdenstecēm, jūras krastam.
21.gadsimtā, mainoties kravu pārvadāšanas ceļiem un intensitātei, mazāk sugu ieceļo no Austrumeiropas un Vidusāzijas, vairāk – no Dienvideiropas un Rietumeiropas, galvenokārt ievedot dekoratīvus, potenciāli invazīvus krāšņumaugus un lauksaimniecības kultūras (sēklas, stādmateriālu), vienlaikus nejauši ievedot arī nezāles. Biežāk sastopamās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, puķu sprigane.

Kā ierobežot?

Pret invazīvo sugu ieviešanos ir jutīgi dabiskie biotopi: jūras piekrastes kāpas, palienes. Ierobežošanā izmanto pļaušanu, ravēšanu, uzaršanu, izciršanu, sakneņu izrakšanu, nelabvēlīgu apstākļu (noēnojuma, mitruma apstākļu u. c.) radīšanu. Piemēram, lupīnu ziedēšanas laikā Latvijas Dabas fonds košos ziedus aicināja plūkt klēpjiem, rotāt māju, tā samazinot augu skaitu, kas nogatavina sēklas. Lai arī suga ir ļoti krāšņa, tā ir bīstama, jo pārņem lielas platības, turklāt izplatās arī dabiskajās pļavās un nomāc dabisko pļavu daudzveidīgos augus. Savukārt zeltslotiņu vajadzētu pļaut divas reizes gadā, pirms izveidojušās ziedkopas. Taču jāatzīst, ka Latvijā lielākajās platībās, lai arī nepietiekamā apmērā, tiek ierobežots tikai Sosnovska latvānis, pārējās sugas apkarotas reti un fragmentāri.

Svarīgi

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemes īpašniekus un apsaimniekotājus piedalīties aptaujā par invazīvo augu sugām. Ņemot vērā, ka invazīvās augu sugas izplatās dažādās teritorijās, aptaujā aicināti piedalīties gan mežsaimnieki, gan lauksaimnieki, gan privātmāju vai lauku viensētu īpašnieki, tāpat arī mazdārziņu īpašnieki un cita lietojuma veida zemes īpašnieki un apsaimniekotāji.

Ikviens, kas aizpildīs anketu internetā, būs sniedzis savu ieguldījumu invazīvo sugu pārvaldības pilnveidē. Anketas aizpildīšana prasīs aptuveni 30 minūtes. Aptauja norisināsies līdz 2021. gada decembrim, rezultāti tiks publicēti 2022. gada pavasarī.
Saite uz aptauju: https://bit.ly/invazīvās-augu-sugas_aptauja

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iepazīsimies ar dārzbēgļiem!

Kategorijas