Laika apstākļi pasteidzina ķiršu ražu

2021. gada 27. jūlijs 00:00

500

Strauji šogad ienākas ķiršu raža. To “Dzirkstelei” apliecina viens no apkaimē lielākajiem ķiršu audzētājiem – Daukstu pagasta “Pļavnieku” saimnieks Guntars Sebris.

“Pļavniekos” vairāku šķirņu ķiršus, kas pārsvarā ir saldie ķirši, audzē gandrīz divu hektāru platībā.

G.Sebris neatminas tādu gadu, kad agrās, vidējās un vēlās šķirnes ir gatavojušās vienā laikā. Ap 20.jūliju vēlīnai šķirnei ogas parasti bijušas zaļas, bet tagad jau ir sarkanas. Viņa meita Gundega Sebre stāsta, ka laika apstākļi pasteidzina ražas laiku, līdz ar to ātrāk jādomā par realizāciju. Arī cilvēki nav pieraduši, ka ķiršu laiks tik ātri beidzas un šogad ir īss. “Bet tajā pašā laikā cilvēkiem ir sortiments, no kā izvēlēties, bet mums kā realizētājiem viss ir gatavs uzreiz, un ar to mums ir jārēķinās,” saka G.Sebre.

Viņas tēvs piebilst, ka ķirši sāka ienākties pēc Jāņiem, bet tagad jau lēnām ražas ievākšana iet uz finišu. “Raža ir ļoti laba. Ķiršus lasām saviem spēkiem, palīgā nāk arī meitas draudzenes. Lasām tik daudz katru dienu, lai varam uzreiz arī realizēt. Pārstrādātājiem ogas nedodam, viņi grib ļoti lēti nopirkt ogas. Šogad mēģināsim pirmo gadu spiest arī sulu no ķiršiem. Ja dienā nolasa 100 kilogramus ķiršu, pārdod 40 kilogramus, tad pārējie jāmet laukā,” saka G.Sebris.

Realizē projektu

Pagājušais gads “Pļavniekos” ir bijis darbīgs un aizritējis ar jaunumu ieviešanu. Realizējot “Satekas” projektu, zemnieku saimniecība “Pļavnieki” izveidoja “Silver apple” sulu fabriku, kas sniegs iespēju izspiest sulu no saviem āboliem, ķiršiem vai citiem augļiem un dārzeņiem. “Silver apple” sulu fabrikā varēs arī veikt pilnu sulas pasterizācijas un iepakošanas procesu, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta prasības. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 12 150 eiro, no tām Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai publiskais finansējums ir 8505 eiro.

G.Sebris atminas, ka kādreiz spieduši bumbieru sulu, bet tā neesot bijusi garšīga. Skatīšoties, kā būs ar ķiršu sulu. Viņa meita Gundega šonedēļ pirmo reizi izmēģināja jauno sulu spiedi un “Dzirkstelei” atzīst: “Sulu spiede strādā lieliski! Sulu spiedīsim gan pašu vajadzībām, gan piedāvāsim kā pakalpojumu.”

Viņa uzskata, ka dzīvē ir jābūt izaugsmei, jādomā par sortimenta dažādību, alternatīvu, sezonas paildzināšanu. “Ne vienmēr visu ēdīsim tikai svaigā veidā. Ķiršu sula šobrīd ir tīrā veidā, pēc tam tā tiks jaukta kopā ar rabarberiem, āboliem, bumbieriem. Šogad pircēji jau varēs sulas iegādāties,” sola G.Sebre.

Arī viņa atzīst, ka šogad ķiršu raža ir laba, bet daļu paņem māte daba – putni, lapsenes. “Visiem pietiek un vēl sulai sanāk,” saka G.Sebre.

Ķirši nav tik pieprasīti kā zemenes

G.Sebris stāsta, ka ķirši nav tik pieprasīti kā zemenes. Daļa pircēju pieraduši pie importa ķiršiem. “Vienai daļai ir pilnīgi vienalga, kādus ķiršu pērk – te audzētus vai importa. Mums ir mazāki un mīkstāki ķirši, importa – lielāki un stingrāki. Importa ir speciāli apstrādi – nomigloti jau dārzā pirms sūtīšanas, lai vismaz nedēļu nebojātos. Tie ir sagatavoti tirgošanai,” saka G.Sebris. Pie mums augušos ķiršu nevar salīdzināt ar ievestajiem. Nogaršojot šo ogu “Pļavnieku” dārzā, var tikai priecāties par tās sulīgumu, saldumu un aromātu.
Ķirši ļoti garšo arī putniem, līdz ar to visu laiku jādomā, kā ogas pasargāt no putnu bariem. Īpaši strazdi notiesā brangu daļu ķiršu – ar to esot jārēķinās katru gadu. Šogad G.Sebris putnu aizbiedēšanai pirmo reizi izmanto ar gāzi darbināmu trokšņu “lielgabalu”, jo nekas cits vairs nepalīdzot. “Nākamgad jāgudro vēl citādāka atbaidīšana. Esam izmēģinājuši spīdumus, putnu biedēkļus, “vanagus”, bet putni ātri pierod pie šiem mānekļiem, līdz ar to vairs uz tiem arī nereaģē,” novērojis G.Sebris.

Arī no trokšņu “lielgabala” tiem vairs nav bail. “Vienu nedēļu baidījās, un tas arī viss. Tagad pat nereaģē uz šiem trokšņiem. Kad tas izšauj, putni palecas gaisā un pārlido uz citu koku, turpinot mieloties ar ķiršiem. Savukārt uz mānekli “vanagu”, kas plivinās, strazdu bars aizsūta divus savējos izlūkus, tie aplido vanagam riņķī, bet tas nereaģē. Izlūki nodod signālu citiem putniem, un tie turpina mierīgi ēst ķiršus. Vārnas, kuras arī ēd ķiršus, gan nedaudz baidās,” stāsta G.Sebris un piebilst, ka tagad parādījušās arī lapsenes, bet tās ēd ķiršus, kas ir ieplīsuši vai ieknābti, veselās ogas tās neaiztiek.

Lai pievērstos un audzētu ķiršus, jārēķinās gan ar laika apstākļiem, gan putnu bariem, gan arī ar to, ka ķiršu stādi ir dārgi. “Stāds maksā no 10 līdz 25 eiro, un ne visās vietās tas ieaug,” saka G.Sebris.

Lai būtu rezultāts, ir jābūt pacietībai, jāiegulda darbs un laiks, kopjot dārzu.

Jau otrā rabarberu raža

“Pļavnieku” dārzā augļu kokos briest arī āboli, bumbieri un sārtojas plūmes, siltumnīcās gatavojas tomāti. Saimniecībā ir iekopts arī aptuveni pushektāru liels rabarberu lauks. Rabarberi tiek atdoti pārstrādei. “Rabarberi mums ir no parastajām veikalā pirktajām sēklām un tīrā šķirne ‘Ogre 13’, un tiem ir kvalitāte. Rabarberus vāc vairākas reizes. Šogad jau būs otrā rabarberu raža. Un tagad izaugušajiem nav atšķirības no pirmajā ražā izaugušajiem. Un šogad būs vēl arī trešā rabarberu raža. Ja būtu lijis lietus, būtu pavisam ideāli, bet arī bez lietus tie ir skaisti auguši. No šī lauka var novākt 20 tonnas rabarberu,” stāsta G.Sebris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Laika apstākļi pasteidzina ķiršu ražu

Kategorijas