Upeņu raža ir laba

2021. gada 27. jūlijs 00:00

Anna Kļaviņa no Tirzas upenes vislabāk iesaka ēst svaigas, arī pati tā dara, taču arī ziemai var saglabāt šo vitamīniem bagāto ogu sasaldējot. Ziemā svaigās ogas tiek sablenderētas un lietotas kopā ar medu.

Upeņu krūmi Annai aug turpat blakus mājai garās rindās pushektāra platībā. Krūmi gan ir veci, bet Anna spriež, ka ogu raža šogad būs laba. “Parasti tās ir gatavas ap 20.jūliju, šogad nedaudz kavējas. Tas atkarīgs no laika apstākļiem,” zina teikt Anna.

Jācīnās ar pumpurērci

Anna saimnieko bioloģiski. Upenes viņa audzē jau vairākus gadus, kopš devusies pensijā. “Nelietoju nekādu “ķīmiju”, līdz ar to arī kaitēkļi apskādē ogu krūmus. Šogad to ir daudz. Viens no kaitēkļiem – pumpurērce,” stāsta Anna.

Pumpurērces ir ļoti izplatīti kaitēkļi upeņu stādījumos. Pavasarī pumpuru briešanas laikā ērces dēj olas, pumpuri uzbriest, neatplaukst, vēlāk nobrūnē un nobirst. Mazās platībās bojātie pumpuri jānolasa. To dara arī Anna. “Pavasarī izstaigāju visas upeņu rindas. Ja to neizdara un krūmus pārņem pumpurērce, tad ogu nav un krūmi nokalst. Piemēram, ja kaimiņos upenes neārstē, tad ar putniem vai kaut kā citādi pumpurērce atkal ir klāt,” stāsta Anna un piebilst, ka arī ilgstošais sausums šogad dārzā kaitē.

“Ja ir mērens lietus un siltums, tad ap 25.jūliju upenes iet pilnā sparā. Man ir bijusi peļņa apmēram 1000 eiro no sava upeņu lauka. Parasti laba upeņu raža ir bijusi apmēram 400 līdz 500 kilogramu upeņu,” stāsta Anna.

Lai būtu raža, svarīgi pavasarī izgriezt sausos zarus, kā arī neaizmirst par mēslojumu. Annai ir sava pieredze mēslojuma sagatavošanā. “Nātres, nedaudz pelnu, putnu mēsli, vībotnes, pienenes – viss zaļais, to samaisa ar ūdeni un raudzē. Šķidrums ļoti smako. Tad litru uz spaini ūdens un var mēslot visu. Šis mēslojums palīdz arī cīņā pret kaitēkļiem, jo kaitēkļi no tā bēg. Tas noder ne tikai ogu krūmiem, bet arī dārzā un siltumnīcā,” stāsta Anna.

Viņa savā upeņu dārzā audzē pārsvarā šķirnes ‘Titania’ ogas. Tai ir vidēji agrs ogu ienākšanās laiks. Ogas ir lielas, saldas, gari ķekari. Anna gan saka, ka šogad, šķiet, ogas ir skābākas, un tam par iemeslu min laika apstākļus. Viņa nolēmusi upenes nenodot pārstrādātājiem, kā to darījusi pirms tam piecus vai sešus gadus, jo tas neatmaksājas. Viņa šogad aicina ikvienu, kurš vēlas upenes, doties pie viņas lasīt ogas.

“Interesi cilvēki par upeņu lasīšanu jau izrāda,” atzīst Anna.

Rūpējas arī par 25 bišu saimēm

Annai dārzā gatavojas arī ērkšķogas, ar kurām mieloties nāk āpsis, sarkanās un baltās jāņogas, plūmes, avenes, cidonijas. Ir bumbieres un ābeles, savs sakņu dārzs.

Cienījamais vecums netraucē Annai ne tikai lieliski tikt galā ar savu dārzu, vākt zāļu tējas un gatavot garšvielu buķetes, bet vēl darboties arī ar bitēm. “Daba sniedz enerģiju. Agri no rīta ceļos un dodos ārā elpot svaigu gaisu. Dzīvoju tīrā vidē, un arī veselība turas. Ziemā vingroju, nūjoju. Jāēd siers, biezpiens. Es pērku bioloģisko pienu. Arī mājas sviests jālieto uzturā. Kādreiz man bija arī govis, teļi, sivēni, kā arī puķu dārzs, bet tam vairs neatliek laika. Strādājusi esmu no septiņu gadu vecuma. Tas bērns, kurš jau no bērnības ir audzināts pie darba, arī vecumdienās būs stiprs,” uzskata Anna.

Viņas sirdslieta ir arī bites, lai gan darbs pie tām ir smags. “Šogad ir ļoti laba medus raža tiem, kuri strādāja ar bitēm. Es pati šogad pie bitēm tik dzīvoju, bet vīrs ravē dārzu. Tagad bites karstā laikā ir niknas,” brīdina Anna, kurai turpat pie mājas ir 25 bišu saimes, un nektāraugus viņa bitēm var nodrošināt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Upeņu raža ir laba

Kategorijas