Atdzīvina ūdenstorni

2021. gada 30. jūlijs 00:00

116

Viena no Gulbenes pilsētas svētku aktivitātēm norisinājās pie Gulbenes ūdenstorņa. Tur notika mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē ūdenstorņa gleznošanas atklātā performance, savukārt ūdenstorņa stāstu izstāde būs skatāma visu laiku.

Gulbenes novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Gundega Ķikuste stāsta, ka gleznot varēja jebkurš, arī tie, kuri nekad nav turējuši rokā otu. Galvenais bija vēlēšanās darboties ar krāsām un uz brīdi iejusties mākslinieka ādā – ar krāsām, otām, paletēm, izbaudot procesu un slidinot otas pa audeklu.

“Kopīgā gleznošana bija komandas darbs, kad māksliniece jau bija uzzīmējusi zīmējumu un dalībniekiem atlika tikai izkrāsot to viņas vadībā. Tā kā visa pamatā ir labs zīmējums, tad gleznai, kas tapusi šādā kopīgā gleznošanā, vienmēr ir lielisks rezultāts, ko spilgti papildina katra dalībnieka otas pieskāriens. Glezna šobrīd atrodas pie mākslinieces, lai tiktu pilnībā pabeigta un sagatavota atrādīšanai sabiedrībai. Sākot ar 16.augustu, šī glezna būs apskatāma Gulbenes kultūras centra vestibilā,” saka G.Ķikuste.

Īsteno kopīgu sadarbības projektu

Gulbenes ūdenstorņa izstāde, kura būs skatāma visu laiku, tapa, sadarbojoties biedrībai “Dēms”, Gulbenes mākslas skolai, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam, Gulbenes novada bibliotēkai un Gulbenes novada Kultūras pārvaldei.

Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane “Dzirkstelei” piebilst, ka tā ir biedrības “Dēms” ideja par ūdenstorņa stāstu apzināšanu un atdzīvināšanu. “Tas ir tāds sabiedrības iniciatīvas projekts, kura galvenais iniciators ir biedrība “Dēms”. Domāju, ka šis projekts vēl ir atvērts, kaut kas nākotnē vēl sekos, ja gulbeniešiem tas būs aktuāli,” saka S.Dikmane.

Ūdenstorņa stāstu idejas iniciatore, biedrības “Dēms” pārstāve Anita Birzniece stāsta par izstādes vēstījumu: “Doma – mūsu pilsēta nav kā Kuldīga un Cēsis ar skaisto arhitektūru un interesantu reljefu. Mūsu pilsēta ir veidojusies kā strādājošu cilvēku, tiešāk – dzelzceļnieku, pilsēta. Mūsu pilsētu citi nebrauks skatīties kā “skaistu konfekti”, un mēs paši viņu neuzskatīsim par vērtīgu, ja nesāksim skatīties uz to caur stāstiem, piedzīvoto, paveikto, caur cilvēkradīšanas prizmu. Mans piedāvājums ir sākt stāstīt stāstus par vietām, cilvēkiem, lietām, procesiem – Gulbenes stāstus. Stāstīt stāstus, nevis rādīt tikai vietas. Ūdenstornis savā veidā ir kā mūslaiku pilsētas centrālā ass, kas savieno Dzelzceļa un Viestura ielas stāstus, no kuras ir sākusi veidoties Gulbenes pilsēta ar Vecgulbenes muižas apbūvi un luterāņu baznīcu, kas uzcelta uz latgaļu pilskalna, kas bija pirmie vēstneši, kas veidoja šeit apdzīvojamību.”

Vizuālais papildinājums saturam bija izaicinājums

Gulbenes novada bibliotēkas novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre-eksperte Sanita Jurkāne “Dzirkstelei” stāsta, ka izstādes 15 planšetēs ir ietverta vēsturiskā informācija par pilsētas ūdenstorņiem, kā arī konkursa “Paskaties uz ūdenstorni!” dalībnieku fotogrāfijas. Laika posms, kas tiek aptverts stāstos par ūdenstorņiem, ir no 1960.gada, kad tiek uzcelts pirmais ūdenstornis pilsētas centrā, līdz 2002.gadam, kad pie ūdenstorņa tika uzcelta atdzelzošanas stacija. Izstādē iekļautās fotogrāfijas aptver laika posmu no 1957. līdz 2021.gadam.

“Tā kā šis nav tipisks apskates objekts, ko regulāri piefiksē foto skatos, tad vizuālais papildinājums saturam bija izaicinājums. Pirmā ūdenstorņa celtniecības bildes skatāmas laikrakstā “Sarkanais Stars”. Vēl izstādē ir foto no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Hertas Pugačas personiskā arhīva un laikraksta “Dzirkstele”. “Dzirkstele” redakcijas arhīvā ir tiešām ļoti vērtīgi foto negatīvi, kas noderēja izstādes veidošanā,” saka S.Jurkāne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atdzīvina ūdenstorni

Kategorijas