“Lācīšos” govis slauc roboti
Beidzot un grandiozi! Tā var teikt par Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” jaunās fermas atklāšanu pagājušajā piektdienā. Tā ir viena no modernākajām govju fermām Latvijā.
Pandēmijas laiks ir ieviesis savas korekcijas, tāpēc fermu atklāt varēja tikai tagad, lai gan par vairāk nekā 400 govīm fermā roboti rūpējas kopš februāra. Šajā pasākumā beidzot varēja just prieku un gandarījumu par paveikto gan saimnieki, gan atbalstītāji, gan līdzjutēji un skatītāji. Saimniecības pārvaldnieks Stanislavs Gžibovskis uzsver, ka iecere tikusi īstenota trīs gadu laikā. “Esam lielu darbu izdarījuši. 23.februārī izslaucām pirmo govi ar robotu, tad pamazām – citas. Tika organizēta talka – nošķirojām 50 govis, sākumā tās stūmām un vilkām uz robotiem, bet tagad visas labprāt iet pašas,” stāsta S.Gžibovskis.
Govis izvēlas, kad robots tās slauc
Ekskursijā pa fermu var pārliecināties – govis ievēro rindu, ejot pie slaukšanas robota. Gunta Gžibovska skaidro, ka sākumā šķita – govju pieradināšanai vajadzēs mēnesi vai pat divus mēnešus, bet pietika ar pāris dienām, kurās vajadzēja tās vairāk padzenāt. Arī piena izslaukums nenokritās. Pašlaik slauc apmēram 40 litrus diennaktī no govs, bet tuvojas 41 litra vidējam izslaukumam, jo palielinās slaukšanas reizes – tagad katra govs uz slaukšanu iet vidēji 3,2 reizes. Govs pati, kad vēlas, nostājas slaukšanas stendā. Robotierīces tai nomazgā tesmeni, ar sensoru palīdzību atrod pupus, pievieno slaukšanas aparātu, un piens sāk ceļu uz tvertni. Šis process redzams datora ekrānā – govs vārds, izslaukums... Dators arī neļauj nākt uz slaukšanu ātrāk kā pēc četrām stundām. Ja kāda tomēr ierodas, ir elektriskā pātadziņa, kas to mudina iet laukā no slaukšanas robota, norāda S.Gžibovskis.
Gunta skaidro, ka govīm ir sava hierarhija, tāpēc katra zina savu vietu, kad var iet uz slaukšanu. Pati slaukšana ir vājš stimuls, bet govis zina, ka robots slaukšanas laikā iedos kaut ko garšīgu. Turklāt var secināt, ka šāda veida slaukšana krasi uzlabo dzīvnieku labturību, jo robots nepārtraukti seko dzīvnieku veselības stāvoklim un piena kvalitātei. Pašlaik roboti slauc 220 no 305 slaucamajām govīm.
Radīts komforts govīm un atviegloti darba apstākļi
“Spilgti atceros to dienu, kad 2017.gadā visa ģimene apsēdāmies pie galda un domājām, kā saimniekot, ja ir grūti atrast strādniekus fermā. Bijām vienisprātis, ka piena lopkopība ir perspektīva nozare, bet darbs tajā ir smags, tāpēc ir nepieciešams lopu novietnes modernizēt. Vienojāmies, ka gribam uzstādīt robotus. Tagad beidzot tas ir noticis pēc neatlaidīga darba, vērtējot citās saimniecībās paveikto un izvēloties labākos variantus,” skaidro Gints Gžibovskis, kurš saimniecības vadības grožus pārņem no tēva.
Īstenojot lopkopības nozares modernizācijas projektu un ieguldot saņemto finansējumu 1,6 miljonus eiro, no kuriem 680 000 eiro saņemti no Eiropas Lauksaimniecības fonda, ir ne tikai automatizēts viss process, bet arī nodrošināts potenciāls tālākai attīstībai, jo šobrīd iespējas tiek izmantotas par 70 procentiem.
Projekts ir īstenots trīs kārtās. Pirmajā kārtā tapa novietne jaunlopiem, skābbarības tranšejas un kūtsmēslu lagūnas krātuve, otrajā kārtā – novietne grūsnajām govīm, trešajā kārtā – slaucamo govju novietne ar pieciem slaukšanas robotiem, ventilācijas sistēmu un piena pirmapstrādes bloku.
Fermā ir uzstādītas robotizētas tehnoloģijas barības piestumšanai un mēslu tīrīšanai. Turklāt govis dzīvo komfortablos apstākļos: tām ir mīkstas guļvietas, ko Stanislavs pielīdzina “Dormeo” matračiem, tās klausās klasisko mūziku, SWH vai Eiropas hitu radio. “Ilgstošā karstuma periodā, kāds valda jūlijā, grūti iedomāties, kā justos govis novietnē un kā tajā varētu strādāt bez ventilācijas,” atzīst G.Gžibovska. “Modernizācija ir atspaids ikdienas darbos un ieguldījums, par kuru pašiem ir prieks strādāt,” viņa piebilst.
Attīstības potenciāls un spēks ir ģimene
Atvērtā tipa plānojuma liellopu novietņu rekonstrukcija un būvniecība ir veikta, izmantojot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus. S.Gžibovskis atzīst, ka būvniecības procesā un slaukšanas robotu ierīkošanā viss izdevās, kā iecerēts. Saimniecības modernizācija un paplašināšana devusi iespēju ganāmpulku palielināt par 40 procentiem – līdz 1100 dzīvniekiem, no kuriem 420 ir ražīgas slaucamās govis.
“Kas viegli nāk, to nespēj novērtēt. Savukārt, kas grūti nāk, tā augļus spējam sajust un arī vairāk izbaudīt,” atzina kāda no sveicējām, kas kopā ar visiem fermas atklāšanā priecājās par paveikto.
“Galvenais spēks šajā veikumā ir ģimene. Tās locekļi bija atbalsts cits citam, kad radās grūtības saņemt bankas finansējumu projekta īstenošanai,” uzsvēra Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva.
Katrs Gžibovsku ģimenes loceklis ir savas jomas speciālists: Stanislavs atbild par personāla vadību un lauku darbiem, Gunta – par veterinārmedicīnu, Gints – par finansēm un augkopības jautājumiem, kā arī darbu organizāciju, meita Zane – par barības līdzekļu sagādi un lopu ēdināšanu.
S.Gžibovskis secināja, ka labi vien bija, ka banka finansējumu projekta īstenošanai neiedeva uzreiz, jo līdz ar tā piešķiršanu varēja iegādāties modernākus jaunākās paaudzes robotus.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"