Festivāls ikvienam radošai ierosmei

2021. gada 3. augusts 00:00

Ceturto reizi Gulbenē ir noritējis starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji”, kas veltīts novadniekiem, profesionālajiem māksliniekiem Jūlijam Maderniekam un Jūlijam Straumem. Abi savas dzīves gaitas ir beiguši pagājušajā gadsimtā, tomēr viņu atstātais lietišķās mākslas mantojums turpina iedvesmot nākamās paaudzes, arī bērnus, kuri festivāla gaitā labprāt izmantoja iespēju izpausties radoši. Tieši tas arī ir šā festivāla mērķis – rosināt, veicināt radošas pašizpausmes cilvēkos neatkarīgi no vecuma, izglītības un profesijas, “Dzirkstelei” skaidro festivāla idejas autore un pasākuma galvenā organizatore, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.

Unikāla gobelēnu izstāde – līdz 30.septembrim

Sarkanās pils mansardā savu vietu ieņem Eiropas gobelēnu izstāde “Artapestry6” no Dānijas. Izstādē aplūkojami darbi no Lietuvas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Skotijas, Lielbritānijas, Čehijas, Spānijas, Polijas, Krievijas, Igaunijas, Ungārijas, Vācijas, Amerikas un Dānijas. Izstāde būs skatāma līdz 30.septembrim.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga “Dzirkstelei” uzsver šīs izstādes nozīmību. “Galvenais - mums ir Eiropas gobelēnu izstāde, ko atveda no Dānijas. Ir 45 darbi no 17 valstīm. Lepojamies ar šo izstādi,” saka I.Vanaga.
Darbi ir daudzveidīgi, un pārsteidz to kvalitāte. Tajos ieausti stāsti. Izstādē piedalās arī Dānijā dzīvojošā latviešu tekstilmāksliniece Zane Vizule-Jakobsena ar darbu – “Vecmāmiņu mantojums”. “Manu darbu veido vecmāmiņu fotogrāfijas, galvenokārt no 1970.gadiem, kā arī fragmenti no manas mammas audekliem. Gluži kā attēli un ieaustie raksti, kas vijas cauri pavedieniem, tā viņu dzīve simboliski vijas cauri gadiem, atstājot labu vērtību mantojumu nākamajām paaudzēm,” tā par savu darbu saka Z.Vizule-Jakobsena.
Izstādes norisi finansiāli atbalsta Dānijas Kultūras institūts.

Ir sajūta, ka projekts ir tikai pašā sākumā

Sarkanajā pilī apskatāma arī Sandras Dikmanes datorgrafiku izstāde “Dienasgrāmata”. Viens no būtiskākajiem S.Dikmanes pēdējo gadu projektiem ir tekstilmākslinieka Jūlija Straumes dzīves un darbības izpēte Gruzijā un Latvijā, kuru kopā ar domubiedriem viņa uzsāka 2013.gadā.
“Pirmie darbi šai izstādei tapa 2019.gadā Druvienā mākslas plenērā “Trīs dienas pirms…”. Plenērs notika mākslinieka Jūlija Straumes pirmajā skolā (tagad tur atrodas Druvienas Vecās skolas muzejs). Fotografējot Druvienas dabas krāšņo pārpilnību, uzdevu sev jautājumu, kādas varēja būt mākslinieka pirmās krāsas, formas, kompozīcijas viņa bērnības zemē. Vēlāk, apstrādājot fotogrāfijas un veidojot krāsu izvilkumus datorgrafikā, neviļus sāka “austies” manas svītrainās segas.

Druvienas krāsām pretī gribēju nolikt Gruzijas kalnu krāsas, jo, kā zināms, Jūlijs Straume 17 gadus nodzīvoja Gruzijā un pētīja Kaukāza paklāju rakstus. Pagājušajā gadā “segu aušana” turpinājās ar Jūlija Madernieka dzimto vietu izpēti Gulbenes novada Stradu pagastā un Vecgulbenes muižā. Ir sajūta, ka šis projekts ir tikai pašā sākumā,” saka S.Dikmane.

Vēl Sarkanajā pilī apskatāma arī Gulbenes mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde. Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane “Dzirkstelei” stāsta, ka izstādē aplūkojami vairāku mācību gadu gaitā tapuši darbi, kuri veidoti tieši tekstila tehnikā.
Festivāls kā tilts mākslinieku komunikācijā

V.Vorza saka – varētu domāt, ka festivāla “Divi Jūliji” norisē galvenais uzsvars tiek likts uz zinātnisko konferenci. Tā, protams, ir, un reizē visa festivāla programma kopumā ir vienlīdz svarīga. Piemēram, māksliniece Anete Brusgorde no Dānijas uzstājās gan kā lektore, stāstot par Eiropas gobelēnu, gan ar saviem darbiem piedalījās izstādē Sarkanajā pilī. Viņa turklāt ir cilvēks, kas apvieno gobelēnu veidotājus no daudzām valstīm. Gulbene kļuva par viņu satikšanās vietu. Piemēram, festivālā piedalījās Azerbaidžānas Nacionālā paklāju muzeja direktore Širina Melikova. Viņa konferencē stāstīja par tradicionālo un mūsdienu paklāju kultūru Azerbaidžānā. Viņa iepazinās ar Madonas puses audēju, lietišķās mākslas meistari Ilzi Mailīti, ar kuru, kā arī ar Inesi Mailīti mūsu muzejs sadarbojas jau vairākus gadus. Azerbaidžānas pārstāvei un madonietēm radās kopējas idejas, stāsta V.Vorza un piebilst: “Mūsu festivāls ir iedevis māksliniekiem tiltu - iespēju atrast kopēju valodu un kopējus mērķus.”

Mākslinieki ar lielu interesi vēroja dzijas krāsošana darbnīcu, kurā izmantoja sēnes. Darbnīca noritēja pie muzeja klēts. Ar savām prasmēm dalījās Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere. Šajā procesā klāt bija gan A.Brusgorde, gan Š.Melikova, gan Turcijas pārstāvji - Kastamonu universitāte profesors Ruhi Konaks un audējs, lietišķās mākslas meistars Denizs Džoškuns.
Protams, interese bija arī par muzeja klētī notikušo gobelēna aušanu pēc Annas Eltermanes metodes - vertikālajos aužamajos stāvos pēc unikāla dizaina ar zvaigžņu motīviem. Piedalījās tekstilmākslinieces Iveta Vecenāne, Ieva Krūmiņa un Daina Galakrodzeniece.
V.Vorza saka paldies savam kolektīvam, atbalstam no citiem muzejiem, Rīgas kolēģiem.
Festivāls “Divi Jūliji” ir ne tikai reģionāls, bet arī starptautisks pasākums, tomēr tas nav elitārs. Tas ir pasākums ikvienam, kuram tuva māksla, akcentē V.Vorza: “Lietišķā māksla ir apgūstama - es nebeidzu to atkārtot. Zinu piemērus, kad cilvēks atnāk uz izstādi, gūst ierosmi un saka: “Es zinu, ko es tagad darīšu!””

Tas ir stāsts par kādu kundzi, kura bija sasniegusi pensijas vecumu un ieguva otro elpu savai dzīvei, atrodot jaunu radošu nodarbi. Sākumā tas varbūt ir tikai hobijs, bet pamazām izvēršas par kaut ko daudz nopietnāku. V.Vorza teic – nodarbošanās ar lietišķo mākslu cilvēkam var kļūt par iespēju mūža izglītībai un piepildītai dzīvei. Tāpat V.Vorza cer – festivāls “Divi Jūliji” noteikti kādam dod “grūdienu” pašizpausmei, zināšanu ieguvei, prasmju apguvei. “Mums jādzīvo, balsoties uz radošumu, uz prieku, uz dzīvesprieku. Un ceļā uz to mēs esam, būdami atvērti, bez prāta, zināšanu un ģeogrāfijas robežām,” saka V.Vorza.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Festivāls ikvienam radošai ierosmei

Kategorijas