Pārdotajā Jaungulbenes silā koku ciršana pagaidām nenotiek

2021. gada 3. augusts 00:00

161

Pārdotajā Jaungulbenes silā koku ciršana pagaidām nenotiek

Pagājuši nepilni divi gadi, kopš ar Gulbenes novada domes lēmumu tika pārdots Jaungulbenes sils. 142 hektārus šā meža zemes par 888 000 eiro no pašvaldības nopirka SIA “Silvestica Green Forest Latvia”. Pirms un pēc tam nerima jaungulbeniešu sašutums, ko toreiz viņi pauda puda publiski. Kā ir tagad?

Atzīst realitāti – silā nekas nav mainījies

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs “Dzirkstelei” saka – pārvaldē neviens ar pretenzijām vairs nav vērsies. Sils esot brīvi pieejams iedzīvotājiem. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Var tur ogot un sēņot, kaut šovasar sausuma dēļ meža veltes nav tik bagātīgas. Nekādi mežizstrādes darbi silā pagaidām nenotiekot. “Redzēju, ka pavasarī jaunais īpašnieks organizēja atkritumu vākšanu silā. Esmu redzējis arī, ka ir koptas jaunaudzes, kas stādītas vēl tad, kad sils piederēja pašvaldībai,” saka A.Vasiļjevs.
Jaungulbeniete, kādreizējā pagasta pašvaldības vadītāja Saulcerīte Indričeva, kura ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Gulbenes nodaļas biedre, arī aktīvi piedalījās pēdējā brīža protestos, cenšoties apturēt sila pārdošanu. Tomēr tas, kā zināms, neizdevās.
“Dzirkstelei” viņa atzīst realitāti – sils pēc pārdošanas ir pieejams un ciršana pagaidām tur nenotiek. Tomēr viņa nešaubās, ka notiks. Taču S.Indričeva akcentē – jaungulbenieši joprojām par pašu pārdošanas faktu ir neapmierināti un bēdīgi, kaut, protams, tiek mežā iekšā. To, ka sila pārdošanas dēļ daudzi ir zaudējuši uzticēšanos vietējai pašvaldībai, “pietiekami labi parādīja vēlēšanu rezultāti,” saka S.Indričeva. Viņa joprojām ir pārliecināta, ja laikus tiktu informēta sabiedrība par ieceri pārdot Jaungulbenes silu, vietējie nekad tam nebūtu piekrituši.

Priekšvēlēšanu laikā skaidroja un atvainojās

“Mēs piekristu, ka silā ir jāveic saimnieciskā darbība, kopšanas cirtes, kuru izpildi prasa meža audzēšanas noteikumi. Būtu pareizi, ja šos darbus būtu organizējusi pati pašvaldība. Pārdot tādu lielu meža platību – uzskatu, ka nevienam normālam cilvēkam tas neliekas pareizi un svētīgi. Pirms kārtējām pašvaldības vēlēšanām par to runāju ar Normundu Audzišu (ZZS), šķiet, viņš saprata,” saka S.Indričeva. Viņa uzskata, ka sila pārdošanas sarunās liela loma ir bijusi toreizējam novada domes priekšsēdētāja vietniekam Andim Caunītim (Latvijas Reģionu Apvienība), jo viņam ir attiecīga izglītība mežu apsaimniekošanas jomā. N.Audzišs esot uzticējies A.Caunīša viedoklim.
S.Indričeva uzskata – pašvaldība pamazām ir tikusi vaļā no daudziem saviem mežiem un faktiski tai vairs nav lielu platību, ko pārdot. Pašvaldībai piederošajos mežīpašumos “nekas nenotiek no saimnieciskā viedokļa”, norāda S.Indričeva, pieminēdama, ka par vajadzību pašiem apsaimniekot savus mežus taču ir ticis publiski diskutēts. “Varbūt jaunais novada domes sastāvs šajā ziņa sāks kaut ko darīt,” saka S.Indričeva.

Joprojām ir zaudējuma sajūta un smagas domas

“Man vēl joprojām ir neizsakāma zaudējuma sajūta, un tas ir ne vien emocionālā, bet drīzāk pašvaldības kapitāla kontekstā. Es neticu, ka mežu apsaimniekošana var būt neizdevīga pašvaldībai, tas drīzāk bija vieglākais īstermiņa risinājums finansiāli spiedīgos apstākļos,” “Dzirkstelei” saka jaungulbeniete Ilze Vanaga, kura dzīvo līdzās silam. Viņa novērojusi, ka pēdējos gadus pašvaldība aktīvi strādā pie ezeru apsaimniekošanas plāna, tiek piesaistīts darbaspēks. Taču neesot īsti skaidrs, “ar ko sliktāki ir meži un kāpēc pret tiem mēs neizturamies ar šādu pat saimniecisku rūpību, turklāt zinot, ka tie nestu peļņu”.

“Man ir prieks par Stāmerienas pili un pārējiem infrastruktūras objektiem, kuros tika investēta sila nauda, bet atceramies, ka pēc pāris gadiem šie objekti atkal prasīs investīcijas. Un tur nu mēs būsim - ar pili, kam lobās apmetums, sadrupušu asfaltu un pārdotiem mežiem. Varbūt manas ģimenes problēma ir tā, ka pārāk domājam ilgtspējas kontekstā, bet es gribu šo novadu nodot saviem pēcnācējiem ar maksimālu kapitāla potenciālu. Pēc pārdošanas silā nav mainījies nekas, savā ziņā ir paveicies, ka jaunais īpašnieks ir turīgs un nesteidz atgūt investēto naudu. Ar īpašniekiem ir laba sadarbība un komunikācija,” saka I.Vanaga.

Lai iedzīvotāji vēro un secinājums izdara paši

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs A.Caunītis “Dzirkstelei” saka – viņš ir par diskusijas turpināšanu. Domes priekšsēdētājs aicina vērtēt dokumentus un faktus, nevis vadīties tikai no emocijām. A.Caunītis saka: “Jaungulbenes sila inventarizācija parādīja, kā pašvaldībai ir veicies ar šā īpašuma uzturēšanu un kopšanu, ir vai nav skujkoku audzēs ieauguši lapu koki. Nevar apgalvot, ka laika gaitā meža kvalitāte būtu mainījusies – pasliktinājusies vai uzlabojusies. Pašlaik silam ir cits īpašnieks. Jaungubenieši paši redz un var novērtēt, kāds stāvoklis silā ir tagad. Kas ir mainījies? Vai ir tā, ka sils tiek izzāģēts un tur palikuši tikai celmi? Te ir tas stāsts, ka šis īpašums saglabājas uz vietas. Firma maksā pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokli. Ja gadījumā nākotnē jaunais īpašnieks izdomās silu atkal pārdot, pašvaldībai saglabājas pirmpirkuma tiesības. Pieļauju, ja sils būs izkopts, iedzīvotājiem būs patīkamāk tur atrasties, atpūsties, ogot, sēņot. Ir taču brīva pieejamība šim silam. Medību līgums ir noslēgts, mednieki silu izmanto medību vajadzībām. Kas tad ir mainījies jaungulbeniešu dzīves kvalitātē?”

“Dzirkstele” jautā jaungulbeniešiem

– Kādas domas un sajūtas ir tagad, kad pagājis zināms laiks pēc Jaungulbenes sila pārdošanas?

Pēteris Dobrovļskis: “Iedzīvotājiem silā jau nekas nav liegts. Nav dzirdēts, ka būtu liegts. Sils kā sils. Stāv uz vietas. Aiznest to nevar neviens. Viss, kā bijis, tā stāv uz vietas. Silam turētājs ir mainījies. Vairāk nekas jau nav. Viss ir kārtībā. Tāpat jau silu izcirtīs neatkarīgi no tā, vai mēs, iedzīvotāji, to gribēsim vai ne, vai tas būs šis vai cits īpašnieks. Tur jau nav nekādas starpības. Mežs ir jāapsaimnieko. Nocirsto koku vietā jāstāda jauni. Tas ir dabisks process.”

Zinaīda Medne: “Neesmu dzirdējusi, ka iedzīvotājiem tagad silā būtu liegta ogošana un sēņošana. Neko sliktu dzirdējusi neesmu. Pati tagad silā bijusi neesmu.”

Mārtiņš Šteins: “Atpakaļceļa jau nav. Kas pie tā īsti bija vainīgs, es nezinu, bet tā lieta bija tik fiksa, kā jau vispār tas mūsdienās notiek. Pats esmu par vecu, lai silā ogotu. Sēņu šogad pagaidām vispār nav. Vai citi tur ogo, nezinu. Agrāk, kad 40 gadus skolā tiku strādājis, mums tuvākais tepat bija Dzirnavu sils. Ļoti parocīga vieta. Iemīļota. Arī Dzirnavu dīķis. Pagaidām silā viss stāv uz vietas. Netiek postīts.”

Ilva Jermacāne: “Sils ir tuvu sirdij. Ir sarasts ar pārdošanas faktu. Priecē, ka koki ir uz vietas, nav nozāģēti. Kad sāksies zāģēšana, sāpēs. Pagaidām mēs vēl varam aiziet tur paogot, pasēņot. Cerēsim, ka zāģēšana notiks izlases veidā, nevis notiks kailcirte. Bet tāpat jau... Ja zāģē, tad izzāģē. Un tas vairs nebūs tas, kas bija. Būs bēdīgi. Bet mēs vairs to nevaram ietekmēt. Kurš pie notikušā ir vainīgs? Es vairāk vainoju novada domi, nevis pagasta pārvaldnieku. Dome ir tā galvenā noteicēja. Ja vēl pēc sila pārdošanas iegūtā nauda tiktu ieguldīta Jaungulbenes attīstībā, arī būtu citādāk. Bet kā ir, tā ir. Labāk būtu, ja sils netiktu pārdots. Latvietim tomēr labāk ir pašam saimniekot savā zemē.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārdotajā Jaungulbenes silā koku ciršana pagaidām nenotiek

Kategorijas