Esi gudrāks par telefonkrāpniekiem!

2021. gada 6. augusts 00:00

Lai gan nepārtraukti tiek brīdināts un aicināts uzmanīties no krāpniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Pēdējā laikā uzskatāmi ir parādījusies shēma, kad krāpnieki zvana iedzīvotājiem un uzdodas par banku darbiniekiem. Valsts policija, bankas un Finanšu nozares asociācija izstrādājusi vienkāršus padomus, kā krāpniekus atpazīt un pasargāt savus personas datus.

“Krāpnieki telefonsarunas laikā informē par it kā aizdomīgām darbībām personas bankas kontā, pieprasa nekavējoties sadarboties un nosaukt personīga rakstura informāciju, piemēram, bankas kartes numuru, CSV kodu, kas atrodas bankas kartes aizmugurē, un citu,” vēstī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Krista Andersone. Policija skaidro, ka lielākoties visi krāpnieki darbojas pēc līdzīgas shēmas.

“Zvanītājs uzdodas par bankas pārstāvi un informē par kādu konstatētu problēmu bankas kontā, piemēram, ka ir veikts aizdomīgs pārskaitījums vai pirkums. Izteikti un ar lielu entuziasmu vēlas palīdzēt, tādā veidā mēģinot iegūt personas labvēlību un uzticēšanos. Tā komunicējot krāpnieks cenšas iegūt dažāda rakstura personīgu informāciju un reizēm piedāvā pāriet uz it kā drošāku saziņu lietotnē “WhatsApp”, “Viber” vai citā. Savukārt, ja persona tomēr atsakās sadarboties, tad krāpnieks sāk pat draudēt un iebiedēt,” stāsta policijas pārstāve.

Policija iesaka – ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā esiet piesardzīgi un neizpaudiet personīgo informāciju. “Ja telefonkrāpnieki steidzina jūs pieņemt ātrus, nepārdomātus lēmumus, tad vienkārši pārtrauciet sarunu. Īpaši gadījumos, ja neesat pārliecināts, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas,” iesaka Valsts policijas pārstāve.

Neizpaudiet bankas paroli un “Smart-ID” kodus,
lai cik uzstājīgi tos arī prasītu. Neievadiet kodus, ja vien pats neesat uzsācis darbību, kuras apstiprināšanai tie ir nepieciešami. Šī informācija sargā jūsu naudu un identitāti digitālajā vidē!

Vienmēr apstipriniet ar “Smart-ID” kodu tikai tās darbības, kuras pats esat ierosinājis.
Piemēram, uzsākot ikvienu darbību internetbankas vai lietotnes izmantošanai, “Smart-ID” lietotnē tiek parādīts atsevišķs papildu logs. Tajā jūs varat redzēt savu darījumu detaļas, piemēram, ka ar “Smart-ID” koda ievadīšanu jūs plānojat pieslēgties mobilajai lietotnei vai ienākt internetbankā, veikt maksājumu, reģistrēt jaunā ierīcē mobilo lietotni vai “Smart-ID” kontu. Tās ir jāpārbauda, jāapstiprina un tikai pēc tam jāievada savs PIN kods. Nekad nevajag vadīt “Smart-ID” kodus, ja pats neesat uzsācis darbības, kuru apstiprināšanai “Smart-ID” kods tiek pieprasīts. Tas var liecināt, ka krāpnieki ir ieguvuši jūsu datus un, jums nezinot, rīkojas jūsu vietā.

Nepakļaujieties steigai, agresijai un citiem krāpnieku psiholoģiskajiem paņēmieniem!
Šādos gadījumos nekavējoties pārtrauciet sarunu. Vienmēr esiet uzmanīgi, atbildot uz nezināmu zvanītāju zvaniem.
Ja saruna vai piedāvājums izklausās aizdomīgi, pārtrauciet sarunu
un zvaniet savai bankai uz tās oficiālo tālruņa numuru. Izskaidrojiet situāciju bankas darbiniekam, un viņš pateiks, vai zvans bija krāpšanas mēģinājums, un paskaidros, kā rīkoties. Piemēram, viens no aizdomīgiem rādītājiem ir, ka zvanītājs nerunā latviski, lai gan stādās priekšā kā Latvijā pārstāvētas organizācijas vai iestādes darbinieks.

Ja saņemat negaidītu e-pastu, pārliecinieties, kurš ir tā patiesais sūtītājs.
Nereti sākotnēji rādās, ka ziņa ir no bankas, taču pārliecinoties tā izrādās viltota. Bieži izmantota krāpnieku ēsma ir aicinājums atjaunot savus datus. Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti ir veidoti tā, lai radītu iespaidu, ka sūtīti no iestādes, kurai uzticaties (bankas, Valsts ieņēmumu dienesta u.c). Tāpēc vienmēr jāpārbauda, vai sūtītāja e-pasta adrese atbilst iestādei, no kuras šķietami sūtīta vēstule, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts.

Izpētiet pievienoto interneta saiti, pirms uz tās klikšķiniet.
Nespiediet uz e-pastā vai īsziņā norādītās interneta saites, ja neuzticaties sūtītājam! Atcerieties, ka banka nekad nesūtīs internetbankas saiti SMS veidā. Tāpat, ievadot pieejas kodus internetbankā, jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei. Ja tā nav jūsu bankas oficiālā mājaslapas adrese, šādā lapā pieejas kodus ievadīt nedrīkst!

Ja piedāvā investīcijas ar 0 risku un milzu peļņu, tā ir krāpnieku ēsma.
Ne velti saka – par brīvu ir tikai siers peļu slazdā.
Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki ir iespējamie zaudējumi. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par piedāvājuma patiesumu, ir meklēt informāciju “Google”
par attiecīgo uzņēmumu un investīcijām.

Regulāri pārbaudiet izejošos maksājumus no sava konta!
Uzstādiet ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudiet konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus. Tā jūs nevarēs pārsteigt ar maldinošām ziņām par darbībām kontā, jo būsiet labi informēts.

Neatsaucieties aicinājumiem instalēt programmatūru savās viedierīcēs.
Banku vai investīciju uzņēmumu darbinieki nekad neaicinās instalēt papildu programmatūru jūsu viedierīcēs, lai palīdzētu veikt ieguldījumus. Ar tām krāpnieki iegūst piekļuvi ierīcei
un izkrāpj naudu. Un tomēr, ja gadās pakļauties spiedienam un pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus krāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā, kā arī ziņojiet policijai.

Avots: “Swedbank”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Esi gudrāks par telefonkrāpniekiem!

Kategorijas