Tirzmalieši pagasta svētkos godina dižgarus

2021. gada 6. augusts 00:00

1200

Tirzmalieši pagasta svētkos godina dižgarus

Nav vienkārši sarīkot pagasta svētkus, ievērojot Covid-19 noteiktos ierobežojumus. Tomēr ir izdevies rast iespējas, kā tiekoties radīt prieku. Par to liecina daudzveidīgie svētku pasākumi Tirzā, ko ievadīja glezniecības plenērs. Tas bija veltīts novadnieku gleznotāja-scenogrāfa Ludolfa Liberta un operdziedātāja Marisa Vētras jubilejām.

Sveic jaundzimušos
Kā ierasts, tika sveikti jaunie tirzmalieši. Pagājušajā gadā dzimuši seši bērni: Tomass Jānis Botckis, Sandis Toms Gibala, Aleksandra Isidorova, Ruslans Markovs, Jēkabs Ziediņš un Edgars Virziņš. Viņi tiek uzņemti pagasta iedzīvotāju saimē. Daudziem bija prieks vizināties svētku vilcieniņā.
Tradicionālas svētkos ir sportiskas aktivitātes un tirdziņš, bet pirmo reizi notika fotoorientēšanās. “Izvēlējāmies objektus, kas ir saistīti ar pagasta svētku norises vietām: tautas namu, sporta laukumu, Tirzasleju, novadnieku istabu, skolu... Tā bija iespēja gan pagasta iedzīvotājiem, gan ciemiņiem vairāk uzzināt un iepazīt Tirzu. Manuprāt, pirmajai reizei atsaucība bija liela,” stāsta sacensību organizatore Anete Ziepniece. Viņa secina, ka radoša izdoma bija gan komandu nosaukumu izvēlē, gan arī orientēšanās objektu atspoguļojumā. “Viena komanda bija ne tikai nofotografējusies pie atrastajiem objektiem, bet arī izveidojusi video ar atbildēm, kurās atklājās dziļāki pētījumi par pagasta vēsturi. Tāds bija uzdevums – ne tikai atrast un nofotografēties, bet arī pastāstīt par izraudzītajiem objektiem,” skaidro A.Ziepniece.
Lapenē pie tautas nama tika prezentēta Laimas Kotas grāmata “Cilvēks ar zilo putnu” par Anšlavu Eglīti. Atbraukusi no Turcijas un tiekoties ar savējiem – tirzmaliešiem, viņa uzsvēra, ka latviešu rakstnieka, dramaturga un gleznotāja A.Eglīša māte nāk no Cesvaines, tēvs – no Sarkaņiem, turklāt A.Eglītis savās atmiņās ļoti skaisti apraksta ciemošanos pie mātes un tēva radiem. Tas pamudināja L.Kotu grāmatā par viņu ievīt novadniekus, ar kuriem A.Eglītis tikās trimdas laikā Vācijā: komponistu Jēkabu Poruku, rakstnieci Aidu Niedru, ar dzejnieci Zinaidu Lazdu.
Neparasti krāsainas izjūtas baudīja svētku dalībnieki, kad pie tautas nama muzicēja saksofonists Arnis Graps, turklāt varēja vērot uguns šovu.
Glezno izcilo novadnieku piemiņai
Ludolfs Liberts un Mariss Vētra ir laikabiedri, kuriem šogad aprit 126 un 120 gadi. Atceroties viņus, Tirzā notika glezniecības plenērs “Māja, sēta, pavards”.
“Bija ļoti patīkami atkal pēc ilgāka laika pievērsties gleznošanai dzimtajā pagastā. Esmu piedalījusies arī pirmajā plenērā pirms pieciem gadiem, tāpēc nebija šaubu – jāglezno jubilāru atcerei. Plenēra atklāšana notika L.Liberta vectēva mājās “Valdiņi”. Dalība plenērā bija aizkustinoša, es vēl joprojām jūtos saviļņota no pagājušās nedēļas nogales norisēm,” iespaidos dalās tirzmaliete Sintija Ingaglio, kas atgriezusies no ASV.
Jau iepriekš viņa ir domājusi par vecām mājām un to stāstiem, kas būtu jāsaglabā. Sintija uzskata, ka ir ļoti labi vecās mājas attēlot gleznās, kuru klāstu var arvien papildināt. “Plenēra tēma liek domāt par Tirzu un atcerēties savus senčus. Pirms kāda laika es zīmēju savas mammas māju, jo to vairs nevar glābt no sagrūšanas. Gleznoju atceroties šīs mājas stāstu un tās iemītniekus,” akcentē S.Ingaglio. Plenērā viņa gleznoja “Skošķu” jeb “Skostu” māju.
Mākslinieka sirdī – ceriņi un dzimtās mājas
Tirzā L.Liberts dzīvoja astoņus bērnības gadus. Lai gan dzimis Tirzas muižā, par savām mājām Ludolfs uzskatīja vectēva “Valdiņus”. Gatavojoties plenēram, pagasta tautas nama vadītāja Alda Alberte gādāja, lai pie mājas tiktu iestādīti astoņi ceriņi – katram te nodzīvotajam gadam pa vienam. “Ceriņi ir bijuši Liberta mīļākie ziedi. Viņš teicis: “Tie ir mani ziedi, tie mani vienmēr satrauc. Un kas tā par māju manā dzimtenē, kur nav klāt ceriņu!”,” citējot mākslinieku, uzsver A.Alberte.
“Protams, jāatceras mūsu dižgari, bet ir svarīgi viņus saistīt ar pagasta talantīgajiem cilvēkiem. Tādas ir mūsu Inese un Sintija, viena mācījusies Maskavā, otra – Ņujorkā, bet tagad viņas glezno te,” atzīst A.Alberte. Vairāk iedziļinoties informācijā par māksliniekiem, viņa atradusi, ka vienā no saviem pēdējiem manuskriptiem L.Liberts ir paudis neizpratni, kāpēc neuzzīmē vecās mājas, ļaujot tām sabrukt un aiziet nebūtībā. “Sākumā bija iecere plenērā gleznot vecās autentiskās mājas, pie kurām zied flokši. Tādu ir daudz! Tāpēc nākamajā plenērā ir iecere turpināt gleznot vecās mājas ar stāstiem, kā arī nofotografēt tās, lai varētu salīdzināt ar gleznotāju redzējumu.
“Kā man gribētos uzgleznot savu dzimto māju Tirzā! Uzgleznot tā, lai jūt, ka tur sirds guļ. Tur pa labi ir kūts, pa kreisi – rija, tur olnīca ar kļavām. Gleznai ir jābūt reizē mistiskai un reālai kā latviešu sētai. Mistika ir caur to, ka varbūt es gribētu zīmēt krēslā, novakarē. Bet kādā tonī? Varbūt siltā, varbūt ne. Katrā ziņā tā ir viela pārdomām, jo tur ir jābūt dvēselei iekšā. Dvēsele man ir, bet kā man to parādīt?” tā rakstījis L.Liberts.
Izjūt katras mājas īpašo noskaņu
Māju gleznas paliks Tirzas pagastam. Jau ir uzgleznotas mājas: “Valdiņi”, “Vēveri”, “Brūveri”, “Krustiņi”, “Skošķi”, “Jaunjosti”, “Vārpas”, “Vēverbranti”, “Lieldakari”, “Jaunrijas” un “Lazdiņas”. Tās plenērā gleznoja Solveiga Kļaviņa, Kristīne Diesnere, Līga Lāce, kas ir attāla radiniece L.Libertam, Signe Vanadziņa, Juta Treija ar meitu Emīliju, Sandra Treija ar meitām Hildu un Martu, Ingemāra Treija, Sintija Ingaglio (Rakule), Inese Manguse, Mārīte Lore, Tatjana Ābeltiņa un Edvards Treijs.
“Tas bija izaicinājums, jo līdz šim ēkas gandrīz neesmu gleznojusi. Kad pirmajā plenēra dienā skatījāmies mājas, man bija pārsteigums, ka Tirzā ir tik daudz vecu, turklāt lielu māju. Es tās vienkārši apbrīnoju, jo manā Beļavā tādu gandrīz nav. Tik grandiozas mājas liecina, ka tajās dzīvojušas lielas latviešu ģimenes,” spriež Solveiga Kļaviņa. Viņa atzīst, ka ir svarīgi saskatīt vajadzību tās iemūžināt gleznās, jo “tā ir Tirzas vērtība”. Solveiga izvēlējusies gleznot arī A.Albertes māju “Lazdiņas”, kurai ir neparasti skaists logs. “Pirmo reizi tādu redzēju, turklāt tas ir saglabājies labā kvalitātē. Neparasti, ka pie mājas ir divas stārķu ligzdas,” akcentē S.Kļaviņa. Inese Manguse atzīst, ka ir ļoti jauki, ja pagasta tautas nama vadītāja Alda Alberte regulāri un aizrautīgi ceļ godā izcilos novadniekus, šoreiz – Ludoflu Libertu un viņa vēstījumu, cik labi būtu uzgleznot vecās mājas tā, “lai redz to dvēseli”. “Es paspēju uzgleznot dažas mājas muižas apkārtnē, seno zirgu manēžu un moderniekmāju. Katra vecā māja ir nedaudz “Straumēni” un glabā aizraujošus stāstus, kas var būt iedvesmas avots simtiem gleznu,” secina I.Manguse.
Vēlas saglabāt seno māju stāstus
Plenēra organizatore un vadītāja Juta Treija atklāj, ka pagājušajā gadā, kad bija mākslinieku jubilejas, Covid-19 ierobežojumu dēļ nebija iespējams tikties Tirzā, lai gleznotu. “Tagad viss laimīgi izdevās. Plenēra izvēlētā tēma ir jāattīsta un jāturpina. Lai saglabātu vecās mājas, tās ir jādokumentē vizuāli nākamajām paaudzēm. Ir tādas, kas tiek labi uzturētas, bet ir arī, kas var aiziet nebūtībā. Katrs redz kaut ko citu lauku sētā un mājā, bet tas paliks vēsturei, kā Liberts ir gribējis,” norāda J.Treija. Viņas gleznā ir “Brūveri”, jo šķita svarīgi iemūžināt šo māju ar skaisto dārzu, kurā zied flokši.
M.Vētras dzimtās mājas “Dārtiņas” nav saglabājušās, to vietā ir piemiņas akmens izcilajam novadniekam. Pie tā pulcējās Tirzas amatierteātra aktieri, kuri muzicēja kopā ar Vētru dzimtas pārstāvi – aktieri Vari Vētru. Aktieris izteicies, ka viņa vectēvam pat bijusi labāka balss nekā brālim Marisam, bet tas kļuvis dakteris. Plenēra noslēguma pasākumā bija ieradies Agris Radovičs, kurš atlasījis un komentējis M.Vētras grāmatā “Atbalsis. Raksti un vēstules” iekļautos tekstus laika posmā no 1921. līdz 1946.gadam. A.Radoviča sagatavotajā izdevumā pirmo reizi apkopoti Nacionālās operas un citu Eiropas operteātru solista raksti presē, kā arī vēstules latviešu kultūras darbiniekiem un draugiem. Lieliskais latviešu tenors un spožais memuārists savā mūžā ir sarakstījis patiesi daudz, izdotas piecas autobiogrāfiskas grāmatas, kurās ietverta tālaika vēsture izcilā dziedātāja skatījumā un pārdzīvojumā. Dažādos preses izdevumos publicēti vairāk nekā 1000 viņa rakstu.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tirzmalieši pagasta svētkos godina dižgarus

Kategorijas