Bijušais premjers dažas lietas darītu atšķirīgi

2021. gada 6. augusts 00:00

385

Bijušais premjers dažas lietas darītu atšķirīgi

-Aptuveni mēnesi dzīvojam jaunajās administratīvajās teritorijās, kā vērtējat reformu? Daudzi pagastu iedzīvotāji bažījas, ka, izveidojot lielus novadus, viņu pagasts tiks aizmirsts. Vai šādām bažām varētu būt pamats?
– Reforma tagad tikai ir sākusies, un šobrīd viss ir jauno pašvaldību domju rokās – kā viņi spēs novērst cilvēku bažas, konstruēt, pārvaldīt pašvaldības teritoriju. Ja zīmējam negatīvāko scenāriju – protams, daudz kas var pazust. Kaut vai kultūras centri, pagasta svētki, kur pulcējas vietējie cilvēki. Tajā pašā laikā skaidrs, ka vietas, kur aiznest iesniegumus, paliks.
Bet, lai nebūtu pesimisti, ir arī pozitīvi priekšnoteikumi – tie “saraksti”, kas pārsvarā uzvarēja vēlēšanās, ir nodrošinājuši deputātu pārstāvniecību, kas aptver visu reģionu, arī ārpus reģionu centriem. Līdz ar to šajās vietās var izveidot pārvaldes sistēmu, lai sliktās bažas nepiepildās. Daudzviet jau pie tā tiek strādāts. Varu pieminēt savu dzimto Valmieru, kur pie tā tiek strādāts un kur ir deputāti no visa reģiona. Kur nav laimējies ar priekšsēdētāju – kur ir kompromisa figūra vai “lielais nezināmais” – , tur jāskatās, kā būs, un jāņem piemērs no labajiem paraugiem.
– Kāpēc, jūsuprāt, pašvaldību vēlēšanās bija tik zema iedzīvotāju aktivitāte?
– Tas ir komplekss jautājums – dažādu iemeslu kopums, kas rezultējies tajos rādītājos, kādi nu ir. Covid-19 situācija – cilvēkiem objektīvi ir apnicis, ka kāds norāda, kur iet un ko darīt. Tāpat zināma neizpratne un nepietiekama publicitāte par jaunajiem novadiem, par jauno novadu vēlēšanām – kur jāvēlē, par ko. Bija zināms informācijas trūkums par vēlēšanām.
Iespaidu atstāja Saeimas vēlēšanas – cilvēki gāja vēlēt kaut ko jaunu, bet saprata, ka neko jaunu ievēlējuši nav, tikai vēl dīvainākus cilvēkus. Līdz ar to daļā vēlētāju ir radusies apātija. Vieni domā – nav ko eksperimentēt, ir labi, kā ir. Otri – mēs tāpat neko nevaram izmainīt.
Konkrētie iemesli jānoskaidro. Valdībai jāveic detalizēts pētījums, jo mēs nedrīkstam pēc četriem gadiem šo atkārtot. Jāstrādā, lai novērstu šādu situāciju, jo normālai aktivitātei jāsākas vismaz ar 40 procentiem vēlētāju, kuri piedalās vēlēšanās.
– Ir noslēgušās pašvaldību vēlēšanas, ir zināmi jauno domju vadītāji. Vai ir kādas tendences, kas iezīmējas, un vai varam teikt, ka jaunie vadītāji būs veiksmīgi reformas virzītāji?
– Tie “mēri”, kuri bija sevi pierādījuši, kopumā izturēja eksāmenu un arī turpina darboties. Būtībā ir labāk nekā Saeimas vēlēšanās, kur pienāca klāt ļoti daudz jaunu, nepieredzējušu cilvēku. Jaunajiem ir jāspēj parādīt, ko viņi sasnieguši iepriekš dzīvē, un tad jāizmanto iespējas parādīt sevi politikā.
Piemēram, Gulbene ir izaicinājums. Es biju cerējis, ka Normunds Audzišs (iepriekšējais Gulbenes novada domes vadītājs – red.) varēs turpināt, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi privātajā biznesā. Domāju, būtu bijis vairāk laika, viņš vairāk paspētu izdarīt un parādīt.
Bet kopumā uz Latviju skatos optimistiski. Ja ne “mēra” amatā, tad, turpat blakus esot un strādājot, iepriekšējo pieredzi bijušie vadītāji varēs izmantot un dot tālāk.
– Neapšaubāmi, viena no aktuālākajām problēmām valstī jau otro gadu ir Covid-19 situācija. Vai valdība ir tikusi un tiek ar šo krīzi galā? Ko jūs kā premjers šobrīd darītu un ko būtu darījis citādi?
– Droši vien varēja novērst haosu ar pretrunīgiem lēmumiem un informatīvās telpas nepiepildīšanu ar savu lēmumu pamatojumu.
Arī ekspertu padome, kas skatījās visu kopīgo laukumu, tika radīta salīdzinoši vēlu, un arī tas atstāja iespaidu.
Tas viss kopā ir radījis negatīvu iespaidu, mazinoties sabiedrības uzticībai valdībai. Tās vārdos vairs neieklausās kā autoritātē, kad tā aicina vakcinēties.
Bet pie noteikta rezultāta esam tikuši, tāpat kā visas citas Eiropas valstis. Covid-19 jau nav tikai Latvijā, tas ir visur pasaulē, un visi dara to pašu, ko mēs. Process un rīcība mūsu valstī ir ļoti kritiski vērtējama, bet ar visu stresu un neizpratni tomēr neesam pilnīgā neveiksmju lauciņā.
– No1.jūlija ir stājušās spēkā dažādas izmaiņas, vienas no tām ir Finanšu ministrijas virzītās nodokļu izmaiņas. Kā jūs tās vērtējat?
– Šis brīdis, kad pārsvarā visas sarunas sākas un beidzas ar Covid-19, nav laiks, kad taisīt pārmaiņas, kas var izraisīt nesapratni un problēmas. Pārmaiņas, īpaši nodokļu jomā, būtu jāatstāj uz laiku, kad ir citi apstākļi. Es joprojām šo uzskatu par stipri nepārdomātu soli.
Jau 2015.gadā bija šādi plāni, tikai toreiz man nešķita, ka ir pienācis laiks to realizēt. Toreiz, pat balansējot uz valdības krišanas robežas, es iniciēju šādas reformas noraidīšanu. Mērķis jau nav slikts – katram jābūt sociāli apdrošinātam, ar pienācīgu pensiju, bet joprojām nav atbildēti tie paši jautājumi, kas toreiz.
Mēs nezinām, kas būs ar cilvēkiem, kas divās trijās darbavietās tikai piestrādā. Ja darba devējam nevajag vairāk kā trīs četras stundas viņa darba, tagad darba devējam būs jāmaksā nodokļi par pilna laika darbu. Un nevar teikt, ka visi nepilna laika darbinieki šmaucas – strādā astoņas stundas, bet uzrāda divas. Tad ķersim tos, kas šmaucas, bet visi jau to nedara.
Tāpat ir cilvēki, kuri saņem autoratlīdzības, radošo industriju pārstāvji. Viņi varbūt vienā koncertā nopelna tūkstošus, bet pēc tam četrus mēnešus nepelna neko.
Es aicinu valdību apstāties, nolikt šo kaut uz gadu malā, notestēt šo jautājumu uz galda, pirms realizēt.
– Jūs bijāt premjers, kurš Tieslietu ministrijai uzdeva partiju finansēšanas modeļa izstrādi. Tagad, skatoties ar laika distanci, vai šis modelis ir attaisnojies?
– Jā, toreiz es šo uzdevumu devu, bet nebija domas, ka vienkārši visiem kā no gaisa nokritīs nauda. Runa bija, ka pakāpeniski, ilgstošā periodā mazināt partiju atkarību no sponsoriem un to ietekmes. Es, protams, ļoti labi zinu, ka sponsori cenšas panākt ietekmi, bet es nevarēju iedomāties, ka pēkšņi ar vienu lēmumu var 600 000 eiro nobērt priekšā vienai partijai, kas ir gandrīz izjukusi. Jā, šis ir piemērs, kur politika dominēja pār veselo saprātu.
Mērķis jau nebija slikts, bet atkal nebija atrunātas detaļas. Redzam, kas notiek ar kādreizējo Artusa Kaimiņa partiju (bija “KPV LV” līderis – red.) – šo budžeta naudu varēja izmantot citām, svarīgākām, vajadzībām.
– Jūs vadāt ļoti nozīmīgo Nacionālās drošības komisiju. Šobrīd kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā situācija ir ļoti saspringta. Vai tas var kā tieši ietekmēt arī Latvijas drošību?
– Attiecībā uz mūsu drošību gribu nomierināt, ka nekas īpašs un būtiski nav mainījies. Krievijā notiek viss tas pats.
Baltkrievijā situācija ir mainījusies. Iepriekš Baltkrievija bija zināma alternatīva Krievijai. Baltkrievija “koķetēja” ar Eiropas Savienību, nostājās Ukrainas pusē, kad Krievija okupēja daļu Ukrainas teritorijas. Bet pēc pēdējām vēlēšanām viss mainījās. Baltkrievija tagad ir daudz ciešākos Krievijas apskāvienos, jo citu aizstāvju režīmam nav, mēs arī nebūsim.
Arī bēgļu straume vairāk iet caur Lietuvu, jo bēgļi jau nepaliks ne Lietuvā, ne Latvijā, viņi meklē tuvāko ceļu tālāk uz Eiropu, un caur Lietuvu ceļš ir tuvāks.
Tas, ko redzam, ir aktivizējušies uzbrukumi caur datoriem, tāpēc jāpievērš īpaša uzmanība kiberdrošībai.
Es domāju, ka kopumā mūsu dienesti šobrīd tiek galā un situācija tiek kontrolēta. Kā parlamenta komisijas vadītājam man nav bažu, ka drošības iestādes situāciju nekontrolētu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bijušais premjers dažas lietas darītu atšķirīgi

Kategorijas