Raža – mazāka, graudi – dārgāki

2021. gada 10. augusts 00:00

1417

Labības novākšana karstā laika dēļ sākusies ievērojami agrāk nekā parasti, bet raža samazinājusies par 15-20 procentiem. Gulbenes novada saimniecībās ir novākta apmēram puse graudaugu.

Karstums izkaltē labību

“Gan graudi, gan rapsis ir nokulti vairāk par pusi. Protams, raža ir krietni mazāka. Tiesa, ja salīdzina ar 2017. un 2018.gadu, kad bija jūtama lietavu, pat plūdu, un sausuma ietekme, tad tik traki nav. Tiesa, divi pagājušie gadi bija ļoti labi – tika iegūtas graudu rekordražas. Tas nozīmē, ka šis nav labākais gads, tomēr nav arī sliktākais,” secina Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņakalns” īpašnieks Andris Gargurnis.

Viņš atzīst, ka ir jūtamas atšķirības dažādu graudaugu šķirņu iekūlumā, jo starp tām ir tādas, kas labāk panes karstumu. Lai gan ilgstoši bijušas karstas dienas bez nokrišņiem, pēc lietus graudi un rapsis ir jākaltē. “Nav nekāda ieguvuma, ja graudi ir mazāk jākaltē. Ir labāk, ja tie būtu normāla izmēra un labākas kvalitātes. Kvalitātes rādītāji atbilst pārtikas graudu kvalitātei, izņemot sīko graudu tilpummasu, kas dažkārt ir nepietiekama,” atzīst A.Gargurnis.

Vasaras sākumā ražas prognozes bija ļoti labas, bet laika apstākļi ieviesa savas korekcijas, atsevišķās vietās graudi un rapsis uz lauka būtībā nenogatavojās, bet vienkārši nokalta. “Karstums jūlijā sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas labībai ir par daudz. 25 grādu temperatūrā graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet lielajā karstumā labība izkalta. Graudi nesasniedza vajadzīgo izmēru, tie ir tievāki un mazāki,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Viņš uzsver, ka karstuma dēļ kulšanu sāka par divām nedēļām agrāk nekā vajadzētu, tādēļ ir mazāka raža. Par vasarāju sējumiem datu vēl nav pietiekami, tomēr ir skaidrs, ka arī vasarāji ir nogatavojušies agrāk un sējumi jau nokalst.
Ziemāju raža mazāka
par ceturtdaļu
Stāmerienas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Priednieki” īpašnieks Mārtiņš Upāns uzsver, ka laika apstākļi vienmēr ietekmē ražu. “Ziemāji slikti pārziemoja, apmēram 20 procentus rudzu vajadzēja pārsēt. Savukārt uz pārsēto labību savu ietekmi vēl atstāja sausums un karstums. Neteiksim, ka raža nav nekāda, taču ir krietni mazāka nekā iepriekš,” vērtē zemnieks. Viņš neuzskata, ka lielāko ietekmi uz ražu atstāj sīkie graudi, jo bioloģiski audzētie nekad nav sevišķi lieli. “Vēl grūti spriest, par cik samazināsies raža, bet domāju, ka apmēram par ceturto daļu tā būs mazāka. Tiesa, ir svarīgi, ar ko salīdzina – labu ražas gadu ar šo vai vērtē ilgākā laika posmā,” spriež M.Upāns. Līdz pagājušajai piektdienai nebija vēl nokulta puse saimniecības bioloģisko graudu, tiesa – ziemāji ir novākti.
AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils informē, ka paredzēts pieņemt 350 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem 15 procenti būs bioloģiski audzēti graudi. “Īpaši aicinām uz sadarbību bioloģiskos lauksaimniekus. Pieņemam bioloģiski audzētus kviešus, miežus, rudzus, auzas, griķus un zirņus. Tā kā Gulbenē graudu pieņemšanu un uzglabāšanu varam nodrošināt tikai konvenciāli audzētiem graudiem, lūdzam sazināties ar mūsu speciālistiem, lai organizētu bio graudu transportēšanu uz Dobeli, kur ir izveidota bioloģisko produktu infrastruktūra,” skaidro K.Amsils.
M.Upāns atzīst, ka, protams, tuvāk mājām vienmēr ir izdevīgāk piegādāt graudus. Tomēr pagaidām viņš nav uzsācis sadarbību ar “Dobeles dzirnavnieku”.

Graudi, milti un maize būs dārgāki
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes struktūrvienības vadītāja Vita Jonase uzsver, ka graudu piegādes šogad sākušās neierasti agri. Jau 19.jūlijā pilnā sparā ritēja graudu kravu pieņemšana. “Graudu kvalitāte ir dažāda, bet vairums ir pārtikas graudi. Tiesa, graudu tilpummasa ir mazāka, bet tā ir atkarīga no graudaugu šķirnes un arī audzēšanas tehnoloģijām. Ja augs bijis veselīgs un paēdis, tad tilpummasa neietekmē kvalitāti,” skaidro V.Jonase.
Viņa bažījas, ka turpmāk graudu kvalitāti var ietekmēt lietus. Paredzams, ka šogad graudu apjoms būs par 20-30 procentiem mazāks nekā pērn. Šobrīd no prognozētā daudzuma ir pieņemta apmēram puse graudu. “Mūsu reģionā ziemājiem ir zemākas ražas ne tikai karstuma dēļ. Tās ietekmēja sniega pelējums pavasarī, kura dēļ daudzi augi izsuta, izkrita, tāpēc neizveidojās pietiekami daudz produktīvu stiebru. Bija jau skaidrs, ka ražas potenciāls ir samazinājies,” norāda V.Jonase. Pagaidām grūti prognozēt, kādas būs vasarāju ražas un graudu kvalitāte. Protams, arī to raža būs krietni mazāka.
Tā kā graudu iepirkuma cenas ir augstākas, tā daļēji kompensēs zemniekiem ražas zudumus. Protams, būs dārgāki arī milti un maize, kuras izmaksas vēl palielinās pieaugusī elektrības, gāzes un mīklai pievienoto produktu cenas. “No maizes un arī citu pārtikas preču sadārdzinājuma mums neizvairīties,” atzīst V.Jonase.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Raža – mazāka, graudi – dārgāki

Kategorijas