Dabas mīļotājiem skaista meža taka

2021. gada 13. augusts 00:00

142

Dabas taka tapusi Lejasciema pagastā, un par to ir parūpējusies lejasciemiete Inga Nagle, kurai vienmēr tuva tēma ir bijusi mežs un dzīvnieki. Ingai nekad netrūkst jaunu ideju un ieceru, atliek vien realizēt.
Ingu vienmēr ir uzrunājusi daba. Viņa jau no bērnības stundām ilgi varēja klīst pa mežiem, pa Tirzas un Gaujas malu. “Es vienkārši eju pa mežu un redzu – skaists celms, līks koks vai dabiski salīkuši krūmi, un jau ir vīzija, kā to papildināt un iekļaut kopējā ainavā,” saka Inga.
Pateicīga vietējiem par atsaucību
Arī mežs, kas atrodas netālu no Ingas mājas, raisījis vīziju, kā to varētu apdzīvot zaķi, eži, dzērves, peles un gliemeži. “Mežs, kur esmu izveidojusi dabas taku, nepieder man vai manai ģimenei, tas pieder Imantam Cīrulim. Esmu tiešām no sirds ļoti pateicīga Cīruļu ģimenei, kura ļāva man te izpausties. Viņi dzīvo Rīgā, bet te viņiem ir īpašums. Aizpagājušajā ziemā, kad nebija sniega, staigāju un atklāju šo vietu, kas ir fantastiska. Ģimene, draugi, kaimiņi palīdzēja attīrīt, un tā te viss radās. Man jau liekas, ka pie mums Lejasciemā vispār ir ļoti atsaucīgi cilvēki,” priecājas Inga.
Dabas taku brīvi var apskatīt ikviens. “Katru rītu, pastaigājoties ar suni, nāku te un apskatos, vai nav kaut kas nomests zemē – pudeles vai papīri, bet liels paldies cilvēkiem, jo patiešām nemēslo,” saka Inga.
Rokas sāp, bet tas nekas
Materiāli, ar ko darbojas Inga, veidojot dažādus dabas objektus, ir korintes, papardes un sausi egļu zari. “Strādāju ar visu, ko var dabā ieraudzīt, bet jāzina, kādā laikā vākt, piemēram, papardes var vākt vēlu rudenī. Arī ar egļu zariem var strādāt tikai, kad tie ir mitri. Kad tie izžūst, ar tiem nevar strādāt. Korintes aug kā nezāle, bet tas man ir ļoti labs izejmateriāls, jo tā ir vienīgā klūga, ko var liekt visu gadu, un tā nekad nepaliek trausla. Lai pītu un veidotu, vajag ļoti daudz materiāla un spēcīgas rokas. Rokas sāp, bet pēc tam pāriet, un atkal gribas darīt. Pavasaros un arī rudeņos, kad nobirst lapas, tad ir vislabākā strādāšana,” stāsta Inga.
Dabas taka, ko veidojusi Inga, nav ļoti gara, bet tā ir piesātināta. “Vecāki var te apsēsties, un bērni var skraidīt,” saka Inga.
Dabas taka sniedz iespēju paplašināt savu redzesloku, izzināt un izpētīt dabā sastopamo nepiespiestā veidā, tā gūstot prieku un gandarījumu. Daba daudz ko izdara arī pati, par ko mēs varam tikai priecāties. “Ieraudzīju, ka no ievām var sapīt arku. Dabiski paši ap to vijas apiņi. Apaug, un man nekas nav jādekorē. Arī kad pie pirtiņas man vējš nogāza ievu, tai bija ļoti skaists stumbrs. Teicu savējiem: nemetiet ārā. Atnesām to te, pieslējām, sapinu no korintēm bumbas, un sanāca vides objekts,” stāsta Inga.
Dabas takā kokos spēlējas mērkaķīši, pastaigājas dzērves, rāpo gliemeži. “Bija arī trīs pelītes, bet tās gan laikam kādam patika, jo divas ir paņemtas. Es neturu ļaunu, ja tik ļoti patika, es tak varu uztaisīt vēl,” smaidot saka Inga.
Dabas taka vijas gar brīnišķīgu avotiņu, kam blakus sēž buda. “Biju veikalā Valmierā, un viņš tik nelaimīgs sēdēja veikala plauktā starp rūķiem un vārnām. Tas pilnīgi lūdzās – nu, paņem mani no turienes projām. Es arī viņu atvedu te, lai viņš iedvesmo avotiņu. Te viņš sāka smaidīt,” saka Inga.
Dabas taku papildina arī gulbenieša Pētera Borodkina darinātie koka krēsli. “Man ļoti patīk, kā viņš strādā. Manai dabas takai viņa darinātie krēsli ir ideāli piemēroti,” priecājas Inga, kura nolēmusi šo dabas taku vēl pilnveidot un papildināt ar citiem jauniem dabas objektiem.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dabas mīļotājiem skaista meža taka

Kategorijas