Melleņu raža – pieticīga, cerības uz labu sēņu gadu

2021. gada 13. augusts 00:00

Daži meži no sēnēm ir kā izslaucīti, bet citviet tās atkal aug griezdamās. Kurp doties sēņot, lai mājās nebūtu jāatgriežas ar tukšiem groziem, Latvijas Nacionālā Dabas muzeja botāniķe Egita Zviedre “Dzirkstelei” saka, ka nav viennozīmīgas atbildes uzreiz visai Latvijas teritorijai.

“Ļoti atšķiras, kur ir bijis lietus un kur ne. Ir sausi meži un ir arī mitrāki, ēnaināki meži, kaut kur upju ielejās, kur ir avoti, kur zemei bija iespēja palikt mitrai, tur sēnes varētu būt. Sēnēm noteikti vajag ūdeni. Tagad jau līst un, ja līs, tad tās atgūsies un būs. Ja vien arvien vairāk būs lietus, tad varam cerēt, ka būs labs sēņu gads. Viss tiešām ir atkarīgs no ūdens, bet tam vajag laiku, jo micēlijs ir izkaltis. Tagad sēnes var meklēt mitrākās vietās, kur micēlijs nav izkaltis. Jau ir baravikas, apšu bekas,” stāsta E.Zviedre un atgādina sēņu cienītājiem zelta likumu: “Ēst drīkst tikai un vienīgi pazīstamas sēnes!”

Saindēties var ne tikai ar indīgām sēnēm

Arī mediķi atgādina, ka mežā jālasa tikai tās sēnes, ko pazīst. Arī pērkot sēnes tirgū vai veikalā, jāizvēlas sēnes, kas ir labi zināmas. Ja piedāvātās sēnes nepazīst, nevajag paļauties tikai uz pārdevēja ieteikumiem. Uzturā nedrīkst lietot vecas, pāraugušas un bojātas sēnes. Saindēšanās var notikt ne tikai ar indīgām sēnēm, bet arī ar ēdamām sēnēm, kas ir sabojājušās vai nepareizi sagatavotas. Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo alkohols pastiprina toksisko vielu iedarbību. Savukārt, ja ieēsta indīga sēne, pirmie saindēšanās simptomi var parādīties vienas līdz divu stundu laikā, bet dažreiz arī vēlāk. Ļoti bieži ir vemšana, vājums, svīšana un sāpes vēderā. Ja ir aizdomas, ka notikusi saindēšanās ar sēnēm, nekavējoties jāzvana 113, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Melleņu raža – pieticīga

Ja sēņu sezona šobrīd ir sākumā, tad melleņu sezona jau iet uz beigām. Ilgstošā sausuma dēļ mellenes šogad ir nelielas un raža pat ļoti pieticīga. “Kur meži ir sausi, tās izkalta, jo nebija ūdens, lai tās labi izaugtu. Jā, mellenes šogad ir sīkas un smalkas, bet tajā pašā laikā gar purva malām ir laba raža. Arī brūklenes sārtojas, un mitrākos mežos tās būs, jo salnas jau nebija. Lielākais ienaidnieks ir salnas, bet pavasaris bija ļoti mierīgs. Bet šogad, protams, sausums, kas bija ļoti ietekmēja ražu,” saka E.Zviedre.

Vienā no ogu un sēņu uzpirkšanas punktiem Gulbenē “Dzirkstelei” pastāstīja, ka melleņu raža ir ļoti slikta. Ogas ir mazas, un to ir maz. Pie vainas ir sausums. Lai arī cena par vienu kilogramu melleņu tagad ir trīs eiro, ogotāji nenākot, jo nav mežā, ko lasīt. “Cena laba, bet nav jau, ko salasīt. Šodien mums nodeva trīs kilogramus melleņu,” saka uzpirkšanas punktā. Šādu situāciju, ka ir tik bēdīgi ar melleņu ražu, viņi neatminas. Arī gailenes nodot nes ļoti maz.

Līdzīga situācija ir vēl kādā meža velšu uzpirkšanas punktā pilsētā. “Strauji auga cena, jo nav melleņu. Tagad cena ir trīs eiro par kilogramu. Neatceros, ka tāda cena vispār ir bijusi, lai arī meža veltes iepērkam jau desmito gadu. Ogu lasītāji arī atzīst, ka cena ir pievilcīga, bet ogas mežā nevar dabūt. Tur, kur pērn ogas ir bijušas, šogad ir tukšums. Lielie ogotāji, kuri citos gados ļoti labi pelnīja, šogad teica, ka nav, ko lasīt. Ogas ir tik sīkas, ka birst cauri kombainam. Jā, ir bijuši sliktāki melleņu ražas gadi, bet ne šāds. Ir arī bijuši gadi, kad gāza riņķī ar mellenēm un nebija, kur tās bērt. Arī pagājušais gads bija normāls ogu gads, bet tādu kā šogad neatceros. Mellenes tagad jau šķīst, kā jau tas notiek, kad sezona iet uz beigām, bet, ja ogotāji ogas atrod un salasa, tad ir vinnētāji, jo cena ir ļoti laba. Ogotāji saka, ka arī brūkleņu raža nebūs diža. Brūklenes ir, bet tās ir sīkas. Sēnes tādā sausumā arī neauga. Pirmās gailenes iepirkām par pieciem eiro, un šāda cena bija ilgi. Ja arī kāds atnesa nodot gailenes, tās visas bija ar tādām apkaltušām malām, jo laiks bija karsts un sauss. Tagad gan sāk parādīties gailenes un maksā četrus eiro kilogramā,” stāsta uzpirkšanas punktā.

Sēņotāju pieredzes stāsti

Ilze Seipule no Gulbenes:
“Man ļoti patīk sēņot, bet ogot – ne visai. Sēnēs šogad biju trīs reizes. Sēnes parasti lasu Litenes silā blakus nometnei. Biju šogad arī Kaļņa ezera silos, bet tur tukšums, aiz Tirzas tilta, tur arī nebija nekā. Pārsvarā ir bērzlapes. Tārpaino sēņu gan ir diezgan. Kas dīvaini, pat indīgo sēņu šogad redz ļoti maz. Vajadzētu vēl lietu, tad būtu labi. Kad dodos sēņot, priekšroku dodu savam zināmajam Litenes silam. Šogad gan pirmo reizi braucu uz svešu, nezināmu mežu, bet viena noteikti nebrauktu, Tā kā bija, ar ko kopā doties, tad intereses pēc aizbraucu, lai var salīdzināt.”

Iveta Kusiņa no Tirzas:
“Mežā, kas atrodas pie mūsu mājas, šogad ir diezgan tukšs. Jau vairākus gadus ar sēnēm un ogām ir diezgan trūcīgi, bet tas noteikti ir tādēļ, ka Latvijas Valsts meži ir diezgan pamatīgi izgriezuši kokus. Bet sēņu mērcei ir sanācis salasīt. Pārējos apkārtnes mežos neesmu bijusi, tāpēc nemācēšu izstāstīt, kāda tur situācija ar sēnēm.”

Linda Hamfrīsa no Druvienas puses:
“Man ļoti patīk sēņot, būt mežā. Jau bērnība tēvs ņēma līdzi uz mežu, zināju visas ēdamās sēnes. Šovasar biju vienu reizi, un tas bija pirms nedēļas. Pusgroziņu gaileņu un bērzlapju pa stundu pielasīju, bet tā kā ne vīram, ne bērniem īsti negaršo sēnes, nācās vienai pašai pilnu pannu iztukšot, nu ir gana kādam laikam. Man sēņošana asociējas ar dzīvi – eju pa mežu, runāju ar mežu kā dzīvu būtni, pateicos par katru atrasto sēni, smejos. Kādam vērotājam liktos, ka kaut kāda jukusī pa mežu staigā.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Melleņu raža – pieticīga, cerības uz labu sēņu gadu

Kategorijas