Eksperti iesaka jauniešus iesaistīt aktīvajos pensiju plānos
Jaunu cilvēku otrā pensiju līmeņa ieguldījumi būtu jāpiesaista aktīvajiem pensiju plāniem, lai nodrošinātu lielāku uzkrājumu, sasniedzot pensijas vecumu, pirmdien atzina Finanšu nozares asociācijas organizētās diskusijas "Kāda būtu ideālā pensiju sistēma Latvijā?" dalībnieki.
Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, "SEB Life and Pension Baltic SE" valdes locekle Kristīne Lomanovska stāstīja, ka patlaban jauni cilvēki, sākot dalību otrajā pensiju līmenī, automātiski tiek novirzīti uz konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuri nesniedz pietiekami lielu atdevi.
Lomanovska teica, ka, sākot darba gaitas, pirmos vismaz 20 gadus iemaksām otrajā pensiju līmenī būtu jānonāk aktīvajos plānos, kuri tiek ieguldīti akciju tirgos, tādā veidā garantējot straujāku uzkrājumu veidošanos.
Patlaban aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājums otrajā pensiju līmenī ir mazāks par 1000 eiro, jo bieži vien iemaksas tiek veiktas tikai no minimālās algas, kas tiek oficiāli saņemta. Vidējais uzkrājuma apjoms ir 4500 eiro, aptuveni trešdaļai otrā līmeņa dalībnieku uzkrājums ir lielāks par vidējo.
Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers uzsvēra, ka cilvēki 20 gadu vecumā visbiežāk nav gatavi sākt kaut ko aktīvi darīt, lai nodrošinātu savas vecumdienas. Tāpat pastāv iekšējais konflikts - vai baudīt dzīvi tūlīt, vai arī kaut ko atlikt nākotnei. Šajā konfliktā biežāk uzvar pirmais variants, teica Austers.
Viņaprāt, būtu jāievieš automātiskās izvēles, bet ar iespēju no tām atteikties. Piemēram, pēc noklusējuma jauniešu iemaksas otrajā pensiju līmenī nonāk aktīvajos pensiju plānos, taču tiek dota iespēja atteikties no šiem plāniem un pāriet uz konservatīvajiem ieguldījumiem.
Finanšu un investīciju eksperts Kaspars Peisenieks pastāstīja, ka, sasniedzot pensijas vecumu, atšķirība starp uzkrājumu apmēru aktīvajā un konservatīvajā plānā, veicot vienādas iemaksas, var būt divas un vairāk reizes.
"Būtu jāmaina šīs noklusējuma izvēlnes, lai sākotnēji ieguldījumi uzņemtos augstāku risku un augstāku ienesīgumu. Lai kaut ko nopelnītu, vajag riskēt un investīciju pusē naudai jāliek strādāt," sacīja Peisenieks.
Savukārt Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks uzsvēra, ka jāmēģina darīt visu iespējamo, lai katrā no pensiju līmeņiem augtu to dalībnieku ienākumi. Alliks bija atturīgs par ideju ar likumu noteikt sākotnējo otrā pensiju līmeņa iemaksu novirzīšanu uz riskantākiem ieguldījumu plāniem.
Kā iepriekš atzīmēja Finanšu nozares asociācijā, Latvijai ir izdevies izveidot pasaulē konkurētspējīgu un novērtētu pensiju sistēmas modeli, tomēr negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku. Vienlaikus asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka izaicinājumi, kas pensiju jomā piemeklē Latviju, nav unikāli - ar tiem saskaras lielākā daļa pasaules valstu. Tāpēc jau šobrīd tiek meklēti dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā.
Asociācijā atsaucās uz makroekonomiskajiem aprēķiniem, kas liecina - katram otrajam Latvijas iedzīvotājam vecumdienās draud risks dzīvot zem nabadzības sliekšņa. Šādas skarbas prognozes, pēc asociācijā vēstītā, sekmējis tas, ka aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas. "Ja Latvijā nebūtu pensiju otrais līmenis kā integrālas pensiju sistēmas daļa, šo nabadzīgo iedzīvotāju apjoms pieaugtu par vismaz 10%-15%," pauda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji.
Savukārt, pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, sabiedrības novecošanās un citu faktoru ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks un 2050.-2060.gadā varētu noslīdēt līdz nepilnai ceturtdaļai no minimālās algas. Par zemiem pensiju ienākumiem nākotnē brīdina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD un Eiropas Komisija.
Latvijas Bankas prognozes rāda, ka līdz ar to pensionēšanas vecuma palielināšana ir neizbēgama, savukārt spēcīga valsts fondēto pensiju shēmas darbība nodrošinās pensiju sistēmas sociālo ilgtspēju jeb cieņpilnu pensijas apmēru.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"