Kora dziesmu dižgaru pasaule skan

2021. gada 17. augusts 00:00

657

Ar dziesmu vakaru “BrāliBrāli” Mežaparka Lielajā estrādē tika godināti kormūzikas dižgari Imants un Gido Kokari abu simtajā jubilejā. Katrs dzimis savā dienā, taču visu mūžu viņus vienoja mīlestība pret dziesmu. Šīs mīlestības spēku atkal varēja sajust Gulbenes novadā, jo Vecgulbenes muižas parkā notika koncertieraksts. Tālu skanēja brāļiem Kokariem tuvu kompozīciju ieraksta translācija, kas tika raidīta uz ekrāniem pilsētā. Tā lika atcerēties un izjust mūzikas enerģētiku, kas paliek Visumā, mūžībā.

“Mums ir ļoti paveicies. Iedomājieties, kas būtu, ja visa enerģija, kas bija brāļos Kokaros, virmotu vienā cilvēkā! Mums tika dots divtik, lai katram sanāk pa gabaliņam viņu spozmes, mīlestības, izturības, vieduma, mērķtiecības, strādīguma, smalkuma, siltuma. Man viņi vienmēr bijuši un būs kā virsotne, uz kuru tiekties,” atzina pazīstamais kordiriģents Ints Teterovskis, ievadot koncertierakstu Vecgulbenes muižas parkā.

Atklāj Kokaru koru mākslas telpu

Imanta Kokara dēls diriģents Uldis Kokars secina, ka kopējā iecere par koncertu “Spārnu vēziena spēks” Gulbenē un kordiriģentiem veltītās ekspozīcijas apmeklējums Ozolkalnā izdevās, kā bija iecerēts. ”Šajos laikos, kad ir noteikti ierobežojumi, mums viss izdevās izcili. Protams, ir žēl, ka šo koncertu nevarēja dzirdēt vairāk cilvēku. Nezinu, kad atkal varēsim atvest uz Gulbeni tādas kvalitātes korus. Diemžēl ir jāpieņem situācija tāda, kāda tā ir,” saka U.Kokars.

Viņš uzsver, ka koristiem bija liels prieks tikties pēc ilgāka laika. Turklāt Rīgā notika pirmais lielais koncerts Mežaparka estrādē, kurā bijām klāt. “Tā ir laimes sajūta, ka atkal varam sākt dziedāt,” atzīst U.Kokars. Tiesa, pirms diviem gadiem tika spriests, ka Gulbenē pulcēsies apmēram 2500 dziedātāji. Tā vietā vajadzēja izveidot koru diriģentu kori, lai dziedātu šajos svētkos. Tika uzrunāti ne tikai Gulbenes, bet arī Balvu, Alūksnes, Garkalnes, Babītes un Rīgas koru diriģenti, kas ieradās ar vakcinētiem dziedātājiem. Viņi bija priecīgi par iespēju dziedāt. U.Kokars atzīst, ka pēc šādiem lieliem pasākumiem nākamajā dienā ir tukšuma sajūta un rodas jautājums, ko darīt tālāk. Pēc tam rodas jaunas idejas.

Mežaparka estrādē tika atklāta īpaša Kokaru koru mākslas telpa. “Ir pasaulē ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuru veikums tiek novērtēts stipri vēlu pēc nāves, piemēram, Mocarts un Bēthovens. Brāļi Kokari ir izdarījuši tik daudz, ka tas tika novērtēts jau viņu dzīves laikā. Viņu bareljefa atklāšana Dziesmu svētku estrādē paliek uz mūžu. Gadsimtiem,” vērtē U.Kokars.

Diriģentu roku vēzienā ir neizprotams spēks

Koncerta rīkotāju komandā bija Edīte Siļķēna. “Man kā režisorei ir jānorij daudz rūgtuma, jo pirms diviem gadiem, kad kopā ar Gulbenes novada koru virsdiriģentu U.Kokaru un Latvijas Nacionālo kultūras centru sākām plānot mūsu izcilo novadnieku brāļu Kokaru simtgades svinības, bija ļoti skaistas ieceres. Protams, Covid-19 pandēmija ar ierobežojumiem visu pārvērta. Ir prieks, ka Mežaparka estrādes iekšpusē ir atklāta Kokaru koru mākslas telpa, kurā pie sienas ir mākslinieces Ilgas Šilovas veidots bareljefs brāļiem. Tā sevī iemieso kaut ko tādu, kas Latvijas diriģentiem liek turpināt viņu ieviestās tradīcijas, mācību, spējas saprasties ar koristiem, lai sasniegtu tīrāko un skaistāko dziesmu skanējumu. Daudzi mūsu izcilie diriģenti kā Māris Sirmais, Ints Teterovskis ir mācījušies Mūzikas akadēmijā pie viena vai otra brāļa. Tas nozīmē, ka ir turpinājums. Esam lepni, ka Vecgulbenes muižas parkā bija Latvijas diriģentu koris, kamerkora “Ave Sol” dziedātāji, koristi no Gulbenes, Alūksnes, Balviem, Rīgas. Viņi visi glabā diriģentu Kokaru roku žestu unikālo valodu, kas aizkustina sirdis. Mana pirmā tikšanās ar brāļiem Kokariem bija Rīgā, kad dziedāju korī un, protams, piedalījos Dziesmu svētkos. Tad uz viņiem skatījos kā uz izciliem kopkora diriģentiem, kas līdzinās elkiem. Kad jau strādāju kultūras jomā Gulbenē, vairākos pasākumos piedalījās brāļi Kokari. Tad viņi kļuva tuvāki un saprotamāki. Īpaša bija tikšanās ar brāļiem Kokariem, kad gatavojāmies Gulbenes 90.jubilejas svinēšanai. Tad veidojās arī cilvēciskākas atklāsmes. Kad iepazinu viņus kā cilvēkus, pārsteidza brāļu iekšējais spēks un gara gaišums, humors un pozitīvisms. Apbrīnoju, kā viņi runāja par koru attīstības stratēģiju un mūsu koru perspektīvu, sniedzot padomus. Diemžēl Imants Kokars drīz pēc tam aizgāja mūžībā. Ar Gido Kokaru sadarbība turpinājās. Tika veidota ekspozīcija Ozolkalna skolas ēkā, sagaidot brāļu Kokaru 95. dzimšanas dienu. Tajā Gido diriģēja savu mīļāko dziesmu “Jau ziediem rotātas pļavas”. Spilgti atceros, kā viņš savā viedumā un ģenialitātē lika vairākkārt atkārtot dziesmu, skaidrojot, kā tai jāskan kopā ar orķestri. Un pēkšņi dziesma, paklausot viņa roku vēzieniem, ieguva tādu kā Visuma elpu. Dziesma glāstīja mūsu dvēseli un garu. Vienmēr esmu domājusi, cik ļoti dziesmas skanējums ir atkarīgs no diriģenta. Diriģentā ir ielikts neizprotams spēks, ko dāvājis Dievs un paša mācība. To nevar izteikt vārdos, cik talantīgi bija abi brāļi Kokari!” viņa saka.

Novadam dāvā pašu dārgāko – dēlu

Donāts Veikšāns stāsta, ka 1972,gadā, kad viņš beidza Konservatoriju, abi ar Austru stāvēja vestibilā, kur garām gāja Imants un Gido Kokari.
“Viņi teica, ka tagad ir absolvēta augstskola, tāpēc novēlēja doties uz viņu dzimto pusi, lai tur veicinātu mūzikas un kora mākslas attīstību. Viņu aicinājums un uzticēšanās ir pavadījusi mūs visus darba gadus. Brāļu Kokaru teiktais it kā uzlika lielāku atbildību. Vēlākajos gados mūsu attiecības ar brāļiem Kokariem pārauga, kļuva tuvākas starp ģimenēm. Imants mums bija vedējtēvs kāzās. Viņš ir daudz darījis Gulbenes koru attīstībā, kopā ar Austru un Uldi Kokaru braukāja pa rajonu, lai izveidotu skolotāju kori. Kad vadīju Kultūras nodaļu, aicināju Uldi Kokaru uzņemties rajona koru virsvadību. Arī toreiz teiktie Imanta Kokara vārdi man palikuši atmiņā: “Labi, Donāt, darīsim tā, lai Uldis ir gan skolotāju kora, gan visu rajona koru diriģents. Bet atceries, ka es tev atdodu pašu dārgāko!” Tāpēc centos palīdzēt Uldim, kopā īstenojām projektus. Domājot par brāļu Kokaru piemiņas saglabāšanu, varu teikt vienu – nekad nebūs darīts par daudz. Ir jāturpina. Kad kopā ar Austru uzsākām sadarbību ar brāļiem Kokariem, mēs viņus atgriezām Gulbenē. Senāk abus dēvēja par Cēsu zēniem, jo viņi tur vadīja korus un strādāja. Mums izdevās viņus atkal pievērst Gulbenei.
Kordiriģentu ekspozīciju digitalizēs un vizualizēs
Ozolkalna kultūras un sporta centra “Zīļuks”vadītājs Jānis Skopans ir atbildīgs par ekspozīciju kordiriģentiem Imantam un Gido Kokariem. Viņš dalās atmiņās: -”Manas izjūtas par brāļiem Kokariem saistās ar ļoti lielu cilvēcību un sirsnību. Viņi prata novērtēt cilvēkus, kuri dara. Ar Imantu mazāk, bet ar Gido vairāk ir iznācis tikties kopējos pasākumos. Kad tika atklāta kordiriģentu ekspozīcija Ozolkalnā, Gido to ļoti novērtēja. Viņš bija ļoti tiešs, varbūt kādreiz pateica arī kādu skarbāku vārdu, bet vienmēr bija patiess. Ja kāds bija izdarījis labu darbu, viņš tam personīgi pateicās. Spilgti atmiņā palicis, ka katru gadu brāļu Kokaru jubilejas reizēs Irita Augule cepa torti. Tā tika nolikta pie ekspozīcijas ieejas, un Gido teica, ka neviens pasākuma apmeklētājs neaizies mājās, līdz nebūs nobaudījis dzimšanas dienas kūku un sarokojies ar gaviļnieku. Viņš sēdēja pie ekspozīcijas durvīm, dalīja kūku un ar katru aprunājās. Pagaidām ekspozīcija nav mainījusies, bet ir daudz ieceru, kā to pilnveidot un popularizēt. Ir paredzēts paplašināt ekspozīciju ēkas otrajā stāvā, kur savulaik bija kāzu muzejs. Tiek domāts par tās digitalizāciju un vizualizāciju. Šis darbs ir dienaskārtībā. Ar novada pašvaldības finansiālu atbalstu tiks veikts telpu remonts. Pirmā stāva ekspozīcija paliks nemainīga, bet otrajā stāvā būs interaktīva ekspozīcija.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kora dziesmu dižgaru pasaule skan

Kategorijas