Suntažu muižā dzīve virmo

2021. gada 24. augusts 00:00

Kad ierodamies Ogres novada Suntažu muižā, mūs sagaida vietējā gide Ilze, kura šeit strādā par vēstures skolotāju. “No ārpuses muiža ir ļoti skaista, bet iekšā ir skola. Ja jūs man prasīsiet, kur barons ēdis, gulējis, es jums to nevarēšu pastāstīt. Mums no dizaina lietām nekas nav saglabājies,” saka Ilze.

Viņa stāsta, ka muižas kompleksā no muižas laikiem ir saglabājusies Blaumaņa māja, kurā dzīvojis dārznieks. “Ēka ir vecāka nekā šobrīd redzamā muižas ēka, jo šādā formātā tā ir uzbūvēta tikai 1912.gadā, bet sarkanā ķieģeļu māja ir apmēram 1870.gadu, kā arī pelēkā māja, kurā bija vistu kūts, pīles, zosis - vēl saglabājušies šo putnu dīķi,” saka Ilze.

“Vieta ļoti sena, viena no senākajām, kas minēta Indriķa hronikā. Tam iemesls ir tas, ka mēs ģeogrāfiski atrodamies tuvu Rīgai, tuvu Ikšķilei. Arī vārds Suntaži saistīts ar krusta kariem un bīskapu Albertu. Tieši bīskaps Alberts 1223.gadā Mazās Juglas ielokā liek šeit uzbūvēt pirmo ēku un baznīcu. Interesanti, ka vēsturiski visas pilis ir būvētas tieši šajā vietā. Pagrabos labi redzams, kur mijas vēsture. Nosaukums Suntaži nozīmē - “sūnu tāši”. Šīs divas izejvielas vietējie iedzīvotāji ievāc pils būvniecībai Rīgai, tāpēc vietējos sāk saukt par “sūnu tāšiem”. Dzīve te virmo, garām iet ļoti svarīgs tirdzniecības ceļš, tāpēc apdzīvotība bijusi liela. Runājot par pili, tā septiņas reizes postīta, dedzināta. Tas, kas redzams tagad, sākās 19.gadsimtā, kad ienāk Hānenfeldu dzimta. Tā nav veca dzimta, tikai Pētera I laikā iegūst titulu. Tad nopelna naudu un iegādājas Latvijā pilis. Šai dzimtai vienlaikus pieder četras pilis. Tad tā pārdod Dikļu pili un visu iegulda Suntažu pils atjaunošanā. Vienstāvīgajai muižas ēkai tiek piebūvēti divi tornīši neogotikas modernajā Tjūdoru stilā. Tobrīd īpašnieks Pauls Hānenfelds, kuram sieva ir no Rihteru dzimtas, kura ir daudz bagātāka un ar iespaidīgu pili. Diemžēl 1905.gadā pilis tiek nodedzinātas. Viņam jāizšķiras, ko tālāk darīt. Uz vecajiem pamatiem tiek atjaunota pils. Tiek pasaukts itāļu arhitekts. Pils tiek veidota itāļu villu neogotikas stilā, tikai klasicisma. Latvijā tādas ir tikai trīs. Pils ir Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības programmā. 1909.gadā muižai uzbūvē otro stāvu un piebūvē astoņu stūru galviņas. Būvniecība rit ilgi, pils netiek pabeigta, jo sākas 1. pasaules karš. Līdz ar to nav saglabājušies nekādi pils iekštelpu izvietojuma plāni, jo tie karalaikā iet bojā,” stāsta gide.

1917.gadā Hānenfeldi pili pamet, 1919.gadā ienāk bēgļi un pilī tiek veidoti dzīvokļi. 1920.gadā pirmajā stāvā ierīko pamatskolu, 1952.gadā tā pārtapusi par vidusskolu. 1984.gadā uzcelta piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli.

Laukums ēkas priekšā ir saglabājies kopš muižas laikiem. Vienīgi ir uzbūvēti jauni tilti, jo viens sabombardēts kara laikā, bet otrs tikai piecus gadus vecs.

Par to, kā pils izskatījās viduslaikos, liecības nav saglabājušās, taču, kad rakta jaunās skolas siltumtrase, tika atrakti vecās pils pamati. Muižas ēkā atrodas arī muzejs, kas sastāv no vairākām telpām, arī pagrabtelpas un torņa. Līdz 1984.gadam skolotāji dzīvoja skolas telpās, arī pagrabtelpās un tornītī. Tagad pagrabtelpās izvietojusies mākslas skola.

Par skaistajiem tornīšiem leģenda stāsta, ka pēdējais barons torņus cēlis tik augstus, lai sieva varētu redzēt savu vecāku pili Sidgundā, taču tad, kad uzcelti tornīši, Sidgundas pils jau vairs nav pastāvējusi.

No muižas laikiem saglabājusies ļoti skaista baltu podiņu krāsns zālē. Pavisam saglabājušās četras podiņu krāsnis, bet pārējās ir ļoti vienkāršas, brūnas. Visas krāsnis darbojas un katru gadu tiek iekurinātas. Vairākās vietās skolā saglabājušies arī oriģinālie durvju ietvari. Vēl ir saglabājies balkons ar kaltām margām, taču drošības pēc uz tā vairs uziet nevar. Interesanti, ka pils pagrabiem ir logi (tādi Latvijā ir tikai piecām pilīm). Dažas telpas kalpojušas kā ledusskapji ar nemainīgu temperatūru.

Ēkas bijušas apjoztas ar laukakmens mūri, bijušas pazemes ejas. Saglabājušies skolēnu stāsti, ka esot līduši ejās. 60.gados drošības dēļ ejas aizmūrētas. Runā arī, ka esot citas ejas, kurās noslēpts barona zelts.

Mūsdienās vecajā muižas ēkā ir skola, muzejs, mākslas un mūzikas skola, kā arī vidusskolas bibliotēka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Suntažu muižā dzīve virmo

Kategorijas