Kā Krievija un Baltkrievija propagandā izmanto krīzi uz robežas
Baltkrievija ne vien radījusi migrācijas krīzi uz kaimiņvalstu robežām, bet notiekošo arī aktīvi izmanto propagandai. Maldinoši video materiāli un apsūdzības bez pierādījumiem par Lietuvas robežsardzes it kā vardarbīgo izturēšanos pret bēgļiem izmantotas, lai sauktu Lietuvu par fašistisku valsti. Stāstījumus pēc tam aktīvi pavairo Krievijas mediji. Lietuvas eksperti uzsver – tā ir neatņemama daļa no hibrīdkara paņēmieniem, un valstij jāspēj aizstāvēties, dokumentējot notiekošo un skaidrojot to sabiedrībai.
Augusta vidū Baltkrievijas robežsargi sociālajā medijā Telegram publicēja video, kurā it kā redzams, ka Lietuvas robežsargi uz Baltkrievijas teritoriju velk bezsamaņā esošu grūtnieci un tur viņu pamet. Apgalvots, ka Lietuva rīkojusies “pretēji visiem likumiem un cilvēciskajām vērtībām”. Savukārt Baltkrievijas robežsargi esot viņai snieguši pirmo palīdzību un aizveduši uz slimnīcu. “Viņas stāvoklis novērtēts kā smags,” norādīts ziņā Telegram. Vēlāk šo notikumu aktīvi apsprieda Baltkrievijas režīma telekanālos. Piemēram, kanāla Baltkrievija 1 sižetā teikts: “Tagad, vienkārši nespējot tikt galā ar pieplūdumu, viņi met ārā bezsamaņā esošus cilvēkus, uzrīda viņiem suņus un tad taisnojas, ka to nav darījuši. Viņi var piekaut cilvēku, atņemt viņam naudu un izmest ārā. Fašisms un šovinisms tā spilgtākajā izpausmē.” Vēlāk ziņu pavairoja arī Krievijas valsts mediji, piemēram, Sputnik un ziņu aģentūra Ria Novosti.
Taču Lietuvas Valsts robežsardzes dienests sociālajos medijos šo ziņu atspēkoja, publicējot video, kas uzņemts ar videonovērošanas kameru. Tajā redzams, ka it kā noģībusī grūtniece pēc mirkļa strauji pieceļas, apģērbjas un aiziet uz Baltkrievijas pusi. “Šādi tiek radīti meli,” rakstīja Lietuvas robežsardzes dienests.
Kreisajā pusē – Lietuvas robežsardzes video, labajā – Baltkrievijas izplatītais video.
Cilvēktiesību organizācijas kritizējušas Latviju un Lietuvu par to, ka migrantu piespiedu atgriešana Baltkrievijā varētu apgrūtināt patvēruma pieprasījumus no cilvēkiem, kam tas tiešām nepieciešams. Tāpat norādīts, ka netiek sniegta pietiekama palīdzība cilvēkiem, kas netiek valstī un tad paliek pierobežā bez pajumtes. Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts Latvijas Radio gan uzsvēra, ka migrantiem no Latvijas puses nodrošina veselības stāvokļa apskati, ūdeni un pārtiku.
Taču Baltkrievijas varas iestādes jau kopš jūlija vidus izplata apgalvojumus, ka Lietuvas robežsargi pret migrantiem izturas vardarbīgi, piemēram, sit un spiež liecināt, ka Baltkrievijas robežsargi no viņiem ņem kukuļus. “Mēs nekomentējam viltus ziņas,” jūlijā Radio Brīvība (Radio Svoboda) paziņoja Lietuvas robežsargi.
Drīz taktiku nācās mainīt, jo Baltkrievijas medijos un oficiālajos paziņojumos parādījās jaunas, arvien skaļākas apsūdzības, piemēram, ka līdz nāvei piekauts kāds irākietis. To noliegusi Lietuva un arī Baltkrievijas bijušie drošības struktūru darbinieki. Tagad Lietuvas robežsardze savā Facebook lapā uz Baltkrievijas propagandu reaģē regulāri (piemēram, te, te un te). Robežsardze interviju Re:Check atteica, jo nevarot stāstīt par savu taktiku.
Lietuvā dibinātā dezinformācijas analītikas centra DebunkEU.org pārstāve Milda Koļesņikovaite Re:Check norādīja, ka šāda gadījuma un mirušas personas, visdrīzāk, nemaz nav, par to nav ziņojis neviens uzticams avots.
Pēc viņas vārdiem, Baltkrievijas medijos fiksēti arī citi līdzīgi stāsti. Vairākkārt apgalvots, ka migrantus atpakaļ pāri Baltkrievijas robežai it kā dzen, uz viņiem šaujot vai uzrīdot suņus. Vēl mediji ziņojuši, ka pierobežā migrantu bērni sazāļoti ar nezināmas izcelsmes tabletēm. Nevienu no šiem stāstiem nav izdevies apstiprināt, uzsver Koļesņikovaite.
Organizācija vēl veic pētījumu, lai noskaidrotu, cik daudzus cilvēkus šī dezinformācija sasniegusi.
Kāpēc tas notiek?
Jau maija beigās Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko draudēja, ka, reaģējot uz Eiropas sankcijām, varētu applūdināt Eiropu ar migrantiem un kontrabandu. “Viņš izpildīja to, ko paziņoja, un tā ir būtiska mācība mūsu reģionam,” intervijā Re:Check saka Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieks Nerijus Maļukevičs.
Lietuvas robežu no Baltkrievijas šogad jau šķērsojuši vairāk nekā 4100 migrantu, apmēram 50 reizes vairāk nekā pērn. Migranti pārsvarā ienāk no Irākas, raksta Lietuvas sabiedrisko mediju portāls Lrt.lt. Latvijā atturēti teju 500 cilvēki.
Lietuvas sabiedriskais medijis arī izpētījis, kā migranti nonāk līdz Lietuvai. Irākiešiem solītas Baltkrievijas tūrisma vīzas, kas it kā ļautu legāli iekļūt un pārvietoties arī Eiropā. Ceļš no Bagdādes līdz Lietuvai izmaksā ap 10 tūkstošiem dolāru. Baltkrievijas lidostā migrantus sagaida transports, ar ko pēc pāris dienu uzturēšanās smalkā viesnīcā cilvēki tiek nogādāti pierobežā. Viņiem sola, ka otrajā pusē sagaidīs auto. Taču Latvijas, Lietuvas un ES robežsardzes aģentūras Frontex videomateriāli parāda, kas notiek pēc tam – militarizētu vienību pavadībā migrantus aizved un reizēm pat dzen līdz robežai. Centrs Dossier un vācu laikraksts Der Spiegel atklājis, ka migrantu plūsmu koordinē Baltkrievijas valstij piederoša ceļojumu aģentūra Centrkurort.
Jāspēj atspēkot
Maļukevičs norādīja, ka propagandas vilnis bijis paredzams: “Tā ir hibrīdkara stratēģijas būtība – kā ieroci izmanto ne tikai migrāciju, iesaistot administratīvās iestādes, tūrisma lidojumus, naktsmītnes, bet tam vēl klāt ir informācijas sadaļa.” Eksperts norāda, ka Baltkrievija imitē Krievijas propagandas vēstījumus, savukārt Krievijas mediji šoreiz to palīdz pavairot. “Divas autoritātas sistēmas strādā roku rokā,” viņš sacīja.
Arī domnīcas Atlantic Council dezinformācijas analītikas centra DFRLab asociētais direktors Luks Andrjukaitis Re:Check uzsvēra: “Hibrīdkarš ar Baltkrieviju notiek jau kādu laiku, it īpaši kopš pagājušā gada, kad Lietuva ieņēma ļoti atbalstošu lomu pret Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem.” Krievijas medijos Lietuva jau gadiem atspoguļota kā valsts uz sabrukšanas robežas, apgalvots, ka Baltijas valstis ir rusofobiskas un tādēļ piedzīvo krīzi, savukārt ES un NATO nepalīdzēs. “Šī ir tikai jauna situācija, ko izmanto tiem pašiem naratīviem,” saka Andrjukaitis. Atsevišķos gadījumos stāstījumi var būt pat pretrunīgi, pētnieks saka. Lietuva vienlaicīgi parādīta kā fašistiska valsts, kas brutāli izturas pret bēgļiem, bet tajā pašā laikā ir bezpalīdzīga un netiek ar notiekošo galā.
Maļukevičs uzskata, ka vēstījumi galvenokārt paredzēti vietējai baltkrievu auditorijai, lai palīdzētu uzturēt stāstu par Baltkrieviju kā cietoksni, kuru aplenkuši naidīgi, fašistiski režīmi. Taču jāņem vērā, ka stāsti var izplatīties tālāk, it īpaši starp Lietuvas vai Latvijas iedzīvotājiem pierobežā, viņš norādīja.
Savukārt Koļesņikovaite uzsver, ka svarīgs mērķis ir arī Lietuvā dzīvojošie krievvalodīgie. Ar dezinformāciju mēģina mazināt ticību Lietuvas politiskajai vadībai.
Turklāt informācija sasniedz arī cilvēkus rietumvalstīs, kam mēģina parādīt, ka Lietuva ir liekulīga – norāda uz citu valstu cilvēktiesību pārkāpumiem, bet tās it kā pārkāpj pati.
Maļukevičs uzsvēra, ka notiekošais jāņem vērā arī Latvijai: “Ir ļoti būtiski parādīt un skaidrot to, ka migrācija tiek izmantota kā ierocis un cilvēkus izmanto par labu Lukašenko režīmam. Jādomā ne tikai par robežas fizisku stiprināšanu, bet arī pārkāpumu dokumentēšanu pierobežā. Filmēt, publiskot un skaidrot ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet ar sociālo mediju palīdzību arī baltkrieviem un starptautiskajai sabiedrībai.”
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"