Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prot radīt svētkos pasaku tēlus

Prot radīt svētkos pasaku tēlus

Jau daudzus gadus Solvita Kārkliņa no Stāmerienas līdzās skolotājas palīdzes darbam Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādē “Auseklītis” savu enerģiju iegulda kādā īpašā vaļaspriekā. Viņa no papjēmašē prot radīt īpašu noskaņu visos nozīmīgākajos svētkos. Par to īpaši priecājas kolēģi, bērni un viņu vecāki. Mājvieta radītajiem lielformāta pasaku tēliem un svētku atribūtiem atrasta Solvitas piemājas pirtiņā un garāžā.

Talants atklājas bērnudārzā

Pēc profesijas Solvita ir sieviešu virsdrēbju drēbniece, tomēr dzīves ceļš viņu aizvedis līdz otrajam sirdsdarbam – pirmsskolas bērnu audzināšanai kā skolotājas palīdzei. Gandrīz desmit gadi caurvīti arī ar radošajiem eksperimentiem dažādu svētku noformējumu gatavošanā. Sākotnēji veidotas sienas figūras, bet, meklējot radošumā izaugsmi, apgūti citi interesanti paņēmieni, kā pat parastāko telpu pārvērst par brīnumainu pasaku tēlu satikšanās vietu.

Solvita atzīst, ka iemaņas lielākoties apgūtas, visu mēģinot pašai un eksperimentējot. Iedvesma darbā ar papjēmašē gūta internetā. Garāžā skatam paveras iespaidīga kolekcija – lielformāta zīmuļi, burti, cipari, Ziemassvētku konfektes, kamīns, šokolāde un saldējums, stirniņas un rūķi.

“Ja es nestrādātu bērnudārzā, droši vien nebūtu radusies vajadzība pēc šādiem dekorējumiem. Viss toreiz sākās ar zaķiem. Tos es arī nokrāsoju pati. Tomēr, kad uztaisīju vāveri un ozolzīli no “Ledus laikmeta” multfilmas, sapratu, ka figūra izdevusies labi, bet krāsošana jāuztic kādam profesionālākam māksliniekam. Tā man izveidojās brīnišķīga sadarbība ar mākslinieci Kristīni Dīsneri. Viņa arī palīdzēja aizvadīto Ziemassvētku projektā, kad tapa stirnas. Viņas māksliniecisko veikumu uzreiz var pamanīt,” novērtē Solvita.

Viņa neslēpj, ka skatās daudz multfilmu, jo grib saprast, kas ir aktuāls bērniem. Idejas par pasaku tēliem, ko varētu gatavot, atnāk spontāni tuvojošos svētku kontekstā. Tā tapis arī varens Latvijas ozols. “Nāca valsts svētki, gribējās noformējumam izmantot ozolu, sapratu, ka nevedīšu taču dzīvu koku. Sāku taisīt. Zariem formu veidoju no ieliktās drāts un folijas un tad pa virsu papīru.”

Izplatītākais priekšstats par šo tehniku ir, ka pamatā ir tikai samalta papīra masa, tomēr ir arī otrs variants, kurā papīrs tiek kārtots viens virs otra, talkā ņemot gan līmlenti, gan līmi. Lai nebūtu tik daudz papīra jāizmanto, formas ieguvei Solvita ņem, piemēram, plastmasas pudeles fragmentus. “Es vispirms izdomāju, ko likšu kā pamatu, tad es to sāku aplīmēt. Piemēram, pudeli es aplīmēju ar papīru, no tā veidojot vēlamo formu. Figūrā iekšā var likt “viskautko”, arī plēves, jo tad viss ir droši un nesaplīst, nokrītot zemē.”

Izaugsmei būs turpinājums

Nupat Kalnienā aizvadītā izstāde Solvitai atnesusi lielu gandarījumu, jo cilvēku interese par viņas veikumiem ir bijusi liela. Viņa atzīst, ka apsver domu apkopot tos arī kādā mājaslapā. Vaļasprieks vienmēr aizņēmis visu brīvo laiku, tāpēc nav bijis laika padomāt, piemēram, par nomas iespēju citiem interesentiem, lai arī tematisko veikumu gadu laikā ir sakrājies gana daudz.

Šogad ir apgūta ziedu gatavošanas tehnika, izmantojot foamirānu un izolonu. Līdzīgus ziedus var gatavot arī no kreppapīra, tomēr tas pakļauts ātrākai izbalēšanai un to nevar ilglaicīgi izstādīt ārā. Kreppapīrs arī neiztur mitrumu. “Man vienkārši žēl palika ieguldīt tik daudz laika, lai pēc tam zieds izbālētu. Izmantojot šo jauno tehniku, ziediem nekas nenotiek ārā. Šobrīd, ja vien man materiāls atļauj, es gatavoju tā, lai 90 procenti būtu tuvu īstenībai. Skatos arī tīri botāniski, kā veidots vidiņš, kādi ir ziedputekšņi, un tad arī, kad esmu izpētījusi, taisu. Maliņas ietonēju ar vaska krītiņiem. Visu laiku meklēju ko jaunu, es varu izmantot to pašu tehniku, bet radīt ko atšķirīgu, patīk, ka varu “atkost” pati ko jaunu, nebraucot uz kādiem kursiem, bet atrodot internetā,” stāsta Solvita.
Šobrīd viņa domā arī par kādām svaigām idejām, ko realizēt uz bērnudārza jaunās sezonas atklāšanu.