“Zinu, ka man viss vēl ir priekšā”

2021. gada 24. augusts 00:00

641

Šogad gulbenietei Annijai Iļjenko (14) – pieci starptautiski sasniegumi flautas spēlē. Ar neiztrūkstošu ģimenes atbalstu un plecu pie pleca kopā ar Gulbenes mūzikas skolas skolotāju Ingu Driķi viņa kopš agras bērnības tuvojusies savam pirmajam lielajam mērķim – iestāties Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Tas nu ir paveikts. Jau septembrī Annija savu talantu turpinās slīpēt Rīgā.

Uz Parīzi kaut tūlīt

Skolotāja Inga ir līdzās Annijai no pirmās dienas mūzikas skolā. “Ja dara darbu, tad progress ir manāms visu laiku. Un ar tādu darbu, ko iegulda Annija, nemaz citādāk nevarētu būt. Viņa šobrīd spēlē programmu, kura ir Parīzes konservatorijas iestājeksāmenos. Tas no malas var likties kā kosmoss, bet viņas talants un milzīgās darbaspējas to visu padara par iespējamu. Annija uztver mūziku, kas ir jau domāta lieliem māksliniekiem un izpildītājiem. Kolēģi, kad Annija spēlēja baroku, atzina, ka patiesībā bērns savā būtībā nevar uztvert šo mūziku. Acīmredzot dievs ielicis Annijā visu nepieciešamo, lai viņa to var uztvert jau tagad. Apvienojot to ar darbu, var mierīgi iestāties Parīzes konservatorijā,” gandarījumu neslēpj skolotāja Inga.

Savā ilgajā pedagoģes pieredzē, skolotāja uzsver, ka panākumu atslēga ir arī tajā, kā darbojas tā saucamais “trīsstūris” – bērns, skolotājs un ģimene. “Annijai tas ir. Visi viņu atbalsta un rūpējas. Uz koncertiem brauc radinieki, vecmamma un vectēvs. Mūzikas skolā ir tikai šis viens kriksītis no tā darba, jo tās minūtes tik ātri paskrien nodarbībās. Bērnam ir pašam jāstrādā mājās, lai kaut ko sasniegtu,” norāda skolotāja.

Spēlējot nenogurstu

Izvēle par flautu kā apgūstamo instrumentu bija skaidra no paša sākuma. Arī panākumi un dalība dažādos konkursos šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi. Pati Annija gan saka, ka galvenā balva par ieguldīto darbu un lielo vēlmi viņai ir pats mūzikas instruments – flauta. Viss, kas līdz šim sasniegts, ir paveikts uz vecmāmiņas Valentīnas nopirktās flautas pēc iestāšanās mūzikas skolā. “Viņa bija tik ļoti priecīga par to, ko gribu darīt. Arī šodien vecmāmiņa man ir viens no lielākajiem atbalstītājiem. Viņa priecājas, ka mūzika turpina dzīvot ģimenē. Vecvectēvs Vincents, kurš spēlēja daudz instrumentus, tālāk savu mīlestību nodeva manam tētim, kurš to dod tālāk man,” stāsta jaunā talantīgā meitene. Flauta mājās tiek glabāta uz augstākajiem plauktiem līdzās diplomiem un kausiem, lai mājas mīlulis kaķis tai netiktu klāt. Annija saka, ka nav jutusi brīžus, kad pārlieku nogurtu no muzicēšanas. Atpūtas brīžos viņai vislabāk patīk lasīt grāmatas. To pamanījuši arī apkārtējie. Līdzās mūzikas talantam Annija paspējusi arī Gulbenes vārdu iznest plašāk Skaļās lasīšanas sacensībās Latvijā, kur ieguva 1.vietu. “Ļoti patīk lasīt. Protams, atpūtas brīžos ir vairāk laika ģimenei un draugiem. Tad es daru visu to, ko nepagūstu, kamēr spēlēju flautu. Tomēr, ja atpūta ieilgst, sāku izjust, ka kaut kā pietrūkst. Un tā ir mūzika.”
Ne mirkli nenožēloju
Arī skolotāja Inga neslēpj, ka visu mūžu dara to, kas sirdij vistuvākais. “Man šis darbs ir kā hobijs, par ko vēl man maksā. Atceros, ka gatavojos skolas laikā krievu filoloģijai. Manī pēkšņi notika negaidīts pavērsiens. Sapratu, ka gribu tikai un vienīgi flautu. Man toreiz netraucēja tas, ka biju pabeigusi tikai 3. klasi bērnu mūzikas skolā. Palikuši vēl bija divi gadi. Nākamā gada laikā es pabeidzu Gulbenes mūzikas skolā divas klases un 19 gados 1981. gadā devos uz mūzikas vidusskolu Rēzeknē. Nevienu dienu es to neesmu nožēlojusi. Toreiz bija grūti iestāties konservatorijā. Es aizbraucu uz Ļeņingradu, iestājos Kultūras akadēmijā pūtēju nodaļā, un tad tikai 2000.gadu sākumā es mācījos akadēmijā Latvijā,” savu ceļu ieskicē Inga. Starp viņas audzēkņiem ir vairāki gulbeniešu vārdi: Aiva Elsiņa, Vita Breda un Liene Markava. Megija Smilteniece, Paula Milakne, skolotājai prieks par pirmo audzēkni, kas šobrīd vairāk pazīstama ar vārdu Vita Lase.
Bija jāiemācās “zāģēt”
Vaicāta, kā Annija vērtē šo atskaites punktu, kurā atrodas šobrīd, viņa pieticīgi atzīst – “esmu savas nākotnes sākuma punktā un zinu, ka viss vēl man ir priekšā.” Kamēr citiem šis pandēmijas laiks bijis pieklusinātāks, jaunajiem talantiem jau bijušas neskaitāmas attālinātās satikšanās reizes, kurās apliecināt savu ieguldīto darbu. Kā īpašāko šīgada sasniegumu Annija nosauc iegūto “Grand Prix” Starptautiskajā armēņu mūzikas konkursā “Amicitia Sonans”. Īsā laikā bija jāapgūst grūtais Arama Hačaturjana skaņdarbs “Zobendeja”. Skolotāja Inga atceras, ka grūtākais bija šo skaņdarbu iemācīties Annijai kā maigai un sapņainai būtnei. “Daudz strādājām, lai dabūtu ārā no Annijas šo “zāģēšanu”, tā tur bija nepieciešama. Sūtījām viņu skatīties gan baleta ierakstus, gan daudz runājām, beigās teicām – nav variantu, ved šurp sarkanu kleitu un spēlējam,” dalās Inga.
Skolotāja uzsver, ka, viņasprāt, līdz šim nozīmīgākais sasniegums ir pirms diviem gadiem izcīnītā 1.vieta Latvijas valsts konkursā. “Toreiz tika pacelta augsta latiņa. Iegūstot 1. vietu, Annija kļuva par labāko Latvijas flautisti savā vecuma grupā.” Gan skolotāja Inga, gan Annija atzīst, ka gadu gaitā liela vienotība ir ar koncertmeistari Ritu Bogdanovu no Alūksnes. “Mēs visas trīs esam komanda,” saka skolotāja. Annija piebilst, ka, neskatoties uz to, kāds ir konkurss, viņai pats svarīgākais ir nospēlēt skaņdarbu tā, lai pašai ir prieks par to. “Man ļoti palīdz, kad eju uz skatuves ar smaidu. Tad liekas, ka arī pats instruments smaida pretī.”
Tieši tāpat kā izpildītājam ir savs raksturs, tāds esot arī flautai – vienam no pasaulē senākajiem mūzikas instrumentiem. “Ir dienas, ka liekas, ka tas instruments ir dusmīgs uz tevi, jo viņam ir apnicis, ka dari kaut ko ne tā. Tad ir jāsaprot tas. Citreiz flauta smaida tev pretī,” dalās Annija.
Būt mūzikā
Daudzi Anniju uztver kā spēcīgu cilvēku. Viņa sapratusi, ka šīm īpašībām jābūt līdzsvarā ar viņā esošo mieru un mērķtiecību. Ar tādu apziņu viņa virzās uz mērķi – dzīvē būt mūzikas jomā.
“Visu pasaules naudu gan tu ar mūziku nenopelnīsi. Bet talantīgiem cilvēkiem nav nemaz citas iespējas, ir jāiet mūzikā. Mēs ļoti priecājamies, ka Annija turpina savu ceļu,” saka skolotāja.
“Tieši dzīvā mūzika ir kaut kas tik skaists, un es gribētu saglabāt un to attīstīt nākotnē,” apņēmīgi saka jaunā māksliniece.

Annijas sasniegumi 2021.gadā:
3. vieta Starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā Daugavpilī “Viva la musica”;
2. vieta XXV Starptautiskajā jauno mūziķu konkursā Siguldā;
Grand prix Starptautiskajā armēņu mūzikas konkursā Kauņā “Amicitia sonans”;
1. vieta Starptautiskajā konkursā “Talantu aprite” Kazaņā, Tatarstānā;
Grand Prix II Starptautiskajā vokāli instrumentālajā mūzikas konkursā “Adagio” Kazahijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Zinu, ka man viss vēl ir priekšā”

Kategorijas