Dzirkstele.lv ARHĪVS

Arbūzus šovasar audzē gan lielie, gan mazie

Arbūzus šovasar audzē gan lielie, gan mazie

Aldersonu ģimene no Rankas atceras, ka pirms astoņiem gadiem eksperimentālā kārtā iesēja pirmās arbūzu sēklas, bet toreiz diemžēl lielākais prieks par izaugušajām ogām esot bijis pelēm. Un tikai pērn kopā ar dēlu Kārli nolēmuši, ka jāmēģina vēlreiz.

Pūles vainagojās panākumiem, un šogad Kārlis nolēma turpināt pētīt, kā šī oga izaug Latvijas apstākļos. Viņa aprūpēti un uzraudzīti, šogad izaugušie arbūzi pārsteidza gan pašus, gan tos, kuri Kārli sastapa pagājušajā sestdienā “Lācītēs”. Tur burtiski piecpadsmit minūtēs mazais rancēnietis pārdeva veselu ķerru saldo un sulīgo arbūzu.

Pirmā pārdošanas pieredze

Kārļa mamma Linda Kukare-Aldersone stāsta, ka pirmās arbūzu sēklas šogad jau tika iegādātas janvārī. “Tās kaut kā mums pazuda, un martā Kārlis nopirka vēl. Kad vajadzēja jau iesēt, atradās pazudušās. Tā nu mums bija jāiesēj visas. Sākumā, skatoties uz to, kā attīstās stādiņi, piemēram, ķirbji, likās, ka šogad nekas īpašs nebūs arī ar arbūziem. Bija vien pāris ogas un tukšie ziedi. Tikai mazliet vēlāk sāka augt un attīstījās pat vairākas ogas dienā. Sākām izgriezt atvasītes un tad ogas kļuva arvien lielākas,” atceras Linda.
Kārlis stāsta, ka stādiņi sākumā izauga siltumnīcā, bet, kad ārā kļuva siltāks, tika izstādīti. “Es tos katru dienu apskatīju, kā arī ravēju un laistīju. Vēl svarīgi tos neizstādīt vietā, kur kāda mežacūka vai stirna var apēst. Šī vasara bija gana silta, lai arbūzus varētu audzēt ārā turpat, kur auga ķirbji un kabači,” stāsta Kārlis.
Pirmais arbūzs tika nogaršots brīdī, kad tas vēl nebija nogatavojies, un Kārlis saka, ka garša ir bijusi kā parastajam gurķim. Tomēr arbūziem vajadzīga kāda pusvasara, lai nogatavotos. Nolasīti tie piepildīja gandrīz divas ķerras. Viena ķerra arbūzu tika apēsta ģimenes lokā, bet par otru radās pārliecība, ka ir jāpadalās. Tā nu sestdienas rītā Kārlis devās ar paša izaudzētajiem arbūziem uz “Lācītēm”.
“Kad aizbraucām pie “Lācītēm”, pirmā pircēja bija viena meitene, tad ātri uzradās citi, un īsā laikā visu pārdevu. Piebrauca viena mašīna un nopirka sešus. Citi pircēji bija tie, kas bija atbraukuši vienkārši paēst uz “Lācītēm”. Šī man bija pirmā šāda pieredze, kad beidzot es pārdevu savas lietas. Nākamgad es mēģināšu iestādīt arī dzelteno arbūzu,” priecīgi stāsta Kārlis, kurš šogad uzsāks mācības Rankas pamatskolas 2.klasē. Viņu jau uzrunājuši interesenti no Neretas, kā arī vairāki “feisbuka” lietotāji par iespēju saņemt Kārļa konsultāciju, kā pareizi izaudzēt un aprūpēt arbūzus.
Smaržoja visa māja
Laba arbūzu un meloņu raža šovasar bijusi arī Sanitai Tabūnei no Tirzas. Viņa stāsta, ka, kārtējo reizi pasūtot pavasarī sēklas no “Mārupes sēklām”, īpaši acīs iekritušas arbūza un melones sēklas. Viņa nolēmusi pamēģināt. “Lai arī man pašai melones nekad tā īpaši nav garšojušas, manas melones izrādījās ļoti oranžas un smaržīgas. Svarā katra izauga nedaudz pāri vienam kilogramam, bet, pārgriežot uz pusēm, smaržoja pilnīgi visa māja,” stāsta Sanita.
Tieši smarža nosakot to, vai melone ir gatava. Sanita smejas, ka tā arī tupus un rāpus pļaviņā, kur augušas melones, pārbaudījusi to gatavību. Melones tūlīt visas būšot apēstas, vēl arbūzu raža gaida novākšanu.
“Sākumā sēklas iesēju podiņos, saliku siltumnīcā un vēlāk iznesu ārā vietā, kur bija piesaulīte un biju sastādījusi arī ķirbjus. Mana vienīgā kļūda bija, ka uzreiz neuzliku agroplēvi. Sākumā viņi nedaudz panīka, lai arī bija karstums, uz brīdi pārstāja augt, bet, kad uzliku agroplēvi, stādiņi saņēmās. Vēl trīs stādiņus es iegādājos Rēzeknē no viena onkuļa. Tie arī skaisti ir izauguši, ogas ir tumšāk zaļas, vēl neesmu novākusi. Zinu, ka citi jau savas ražas ir novākuši. Domāju, ja mums arī augusts būtu bijis tāds, kā jūlijs, viss būtu izaudzis vēl lielāks. Procesā es kniebu stādiņiem nost galotnītes, arī padusītes un atstāju četrus auglīšus, lai briest. Kā es sapratu gan no onkulīša Rēzeknē, gan no interneta resursiem, pašplūsmā nevajag atstāt, vajag rūpēties. Es vēl tikai mācos no instrukcijām, jau zinu, ko nākamgad darīšu citādāk, un esmu jau vietu noskatījusi, kur būs vēl lielāka saulīte un aizvējš,” stāsta Sanita.
Melone nokļūst TV kadrā
Šovasar Sanitas izaudzētā melone nokļuvusi arī TV24 Roberto Meloni vadītā šova “La Dolce Vita” Zelta recepšu čempionātā. Sanitai draudzība ar šova vadītāju jau ilgst vairāku gadu garumā. Viņas receptes iekļautas arī Roberto izdotajās recepšu grāmatās.
“Šobrīd mēģinu piedalīties šajā Zelta čempionātā. Visu šo nedēļu skatāmi ir šie raidījumi, tad nedēļas beigās būs balsošana. Man bija iespēja piedalīties trešdienas pārraidē. Kā dāvanu Roberto aizvedu izaudzēto meloni, un viņš, kā jau vienmēr, par to ļoti priecājās. Un tiešraidē arī to pārgriezām uz pusēm,” gandarīta ir Sanita.
Viņu priecē raidījuma laikā izteiktais novērtējums viņas gatavotajam ēdienam. Caur “Zoom” to vērtēja profesionāls pavārs. “Viņš gan vairāk, protams, vērtēja procesu un ēdiena vizuālo izskatu. Par viņa atzinumu esmu ļoti gandarīta, jo es jau esmu tikai parasta Lizuma vidusskolas pavāre, bet viņš – šefpavārs. Vai tikšu šovā tālāk, to izlems skatītāji nedēļas beigās ar savu balsojumu. Īpaši esmu priecīga, ka man šoreiz izdevās gatavot recepti, kuru gribēju jau parādīt pirmajā viesošanās raidījumā pie Roberto. Es gatavoju “irbītes”. Man šis ēdiens liekas ļoti svarīgs, jo jau no seniem laikiem tas visos svētku galdos ir bijis kā pati pilnība. Man šī ir pārveidotā recepte, es to gatavoju tā, kā man patīk. Man svarīgi, lai būtu gan ērti to pagatavot, gan lai “irbītes” izdotos pēc iespējas gardākas un sulīgākas. Stundas pilnīgi pietika, lai šo recepti parādītu skatītāju priekšā. Ar Roberto jau, protams, laiks paiet nemanot arī sarunās,” stāsta S.Tabūne.