Dzirkstele.lv ARHĪVS

2. ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1237 eiro mēnesī

Dzirkstele.lv

2021. gada 30. augusts 18:14

80
2. ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1237 eiro mēnesī

2021. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 237 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 115 eiro jeb 10,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 4,6 % (no 8,20 līdz 8,57 eiro).

2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,6 %, savukārt stundas samaksa – par 8,4 %.


Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 914 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 914 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,4 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 7,9 %.


Mēneša darba samaksas mediāna 960 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021. gada 2. ceturksnī bija 960 eiro. Salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni (882 eiro), tā pieauga par 8,9 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 713 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.


Sabiedriskajā sektorā gada pieaugums straujāks

2021. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 215 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,0 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 75 eiro lielāka (1 291 eiro) nekā privātajā, un tās gada pieauguma temps bija straujāks (13,4 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 268 eiro jeb par 14,8 %.

Salīdzinot ar 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7 %, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – attiecīgi par 6,6 % un 7,4 %.


Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

(eiro)

20210830-1853-tab.jpg
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Samazinoties COVID-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā 2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni pieauga par 28,6 tūkst. jeb 4,1 %. Samazinājums bija vērojams tikai transporta un uzglabāšanas nozarē (-1,9 %), izglītības (-1,7 %), enerģētikas (-1,0 %), finanšu un apdrošināšanas (-0,9 %), kā arī mākslas izklaides un atpūtas (-0,2 %) nozarēs.

Savukārt darba samaksas fonds gada laikā pieauga visās nozarēs, kas valstī kopumā radīja tā kāpumu par 14,7 % jeb 349,7 milj. eiro.


Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un vidējās mēneša bruto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

20210830-1836-darbasamaksas.jpg

Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī

2021. gada 2. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

Gada laikā vidējais atalgojums visstraujāk audzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1 158 līdz 1 564 eiro jeb par 35,1 %, izglītībā – par 12,4 % un tirdzniecībā – par 11,7 %.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (738 eiro), citu pakalpojumu nozarē (956) un mākslas, izklaides un atpūtas (982 eiro) nozarēs.


Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs

20210830-1837-2-tabula.jpgLatgalē vidējā mēneša alga par 36 % zemāka nekā Rīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē – par 12,9 %. Zemākais pieaugums bija Pierīgā – 9,3 %. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 382 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (887 eiro), kas ir par 36 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.


Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos

20210830-1837-3-tabula.jpgDarba samaksa nostrādātā stundā – 8,57 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021. gada 2. ceturksnī bija 8,57 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,6 % (2020. gada 2. ceturksnī – 8,20 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,31 līdz 10,71 eiro jeb par 3,8 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,9 % un 9,7 % gada laikā.


Lielākā vidējā darba samaksa un straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2021. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 566 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 538 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1 237 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga visstraujāk – par 12,0 %, Latvijā – par 10,2 %, savukārt Igaunijā – par 7,3 %.


Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.


Metodoloģiskā informācija

**Dati precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus pēc papildu vai precizētas informācijas saņemšanas no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.