Deputātiem liek apzināties Gulbenes vietu Latvijas kartē

2021. gada 31. augusts 00:00

915

Deputātiem liek apzināties Gulbenes vietu Latvijas kartē

Trešdien, 25.augustā, Gulbenes novadā viesojās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš dienas izskaņā tikās ar novada deputātiem. Pirms tam viņš ar novada vadības gādību tika vizināts pa novada autoceļiem, lai redzētu to stāvokli.

Tā kā ministru arī interesē, lai pēc iespējas vairāk vietējo uzņēmēju iesaistītos dzelzceļa iekšzemes kravu pārvadājumos, viņš apmeklēja SIA “Latgran”, kas šajā ziņā ir flagmanis. Taču galvenā ministra interese bija turpināt sarunas par iespēju atsvabināt valsti no atsevišķiem vietējās nozīmes ceļa posmiem, kurus savā pārziņā varētu pārņemt novada pašvaldība. Jau pēc tikšanās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” pauda viedokli – pašvaldībā būšot pamatīgi jāizanalizē un jāsaprot, kāds būs valsts līdzi dotais finansējums un ko varēs ar to paveikt, ja kāds ceļš tiks pārņemts. Vispirms šī informācija tikšot pētīta autoceļu (ielu) fonda komisijā un pēc tam savu vārdu teiks arī novada deputāti. Tas nebūšot ātrs, bet ilgs process. Atsevišķus mazos ceļu posmus, ko piedāvā ministrija, pašvaldība, visticamāk, noteikti pārņemšot, bet par lielākiem posmiem tā uzreiz pateikt nevarēs. Pašvaldībai jau esot rūgta pieredze par Gulbenes Brīvības ielas pārņemšanu savā pārziņā. Pēc A.Caunīša domām, novadā ir ceļi, kurus apsaimniekošanā no valsts varētu pārņemt akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” vai Aizsardzības ministrija, jo tur ir posmi, kas viņiem svarīgi.

Vai būs Rīgas vilciena pietura Jaungulbenē?

Pasažieru vilcienam Rīga-Gulbene, kas no 1.jūnija kursē trīs reizes nedēļā, ir sezonāls raksturs, un ziemas periodā tiek plānots, ka šis vilciens kursēs vairs tikai reizi nedēļā – sestdienās, deputātus informēja ministrs, piebilzdams, ka līdz galam tas vēl izlemts nav. A.Caunītis informēja – Jaungulbenes iedzīvotāji vēlas rosināt, ka vilciena pieturvieta būtu arī viņu pagastā. Tikšot vākti paraksti. T.Linkaits to sadzirdēja, tomēr pagaidām neko nesolīja. Viņš uzsvēra – katrai papildu pieturai ir jābūt ar motivāciju, bet šis vilciens kursē tā saucamajā “tūrisma maršrutā”. Turklāt vilcienam kursēšanas ātruma ziņā ir jāspēj konkurēt ar satiksmes autobusiem. SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” valdes loceklis Aldis Kreislers teica – Rīgas vilciens ir šajā vasarā veicinājis vēl nebijušu pasažieru/tūristu pieplūdumu bānītim. Kursējuši pat 3 vilcieni uz Alūksni. Ministrs apliecināja – bānītis saņems valsts dotāciju kā līdz šim.
Vietējiem deputātiem T.Linkaits teica – līdz 2023.gadam (iespējama gan esot laika nobīde viena gada ietvaros) plānots sakārtot autoceļus virzienā Smiltene-Gulbene, Madona-Gulbene, Rēzekne-Gulbene, “lai visi ceļu posmi būtu cilvēciski izbraucami”. Šajā sakarā vietām būšot nepieciešama pārbūve, vietām – tikai asfaltbetona seguma atjaunošana. Tiekot veidots labojamo ceļu posmu saraksts. Esot jau zināms “pieejamais naudas apjoms”, taču nevarot prognozēt, kādas būs būvdarbu veikšanas cenas. Runājot par vietējās nozīmes ceļiem, T.Linkaits pauda: “Ko varam izdarīt ar budžeta finansējumu – tas ir sakārtot labā un teicamā stāvoklī tos ceļus, kas ved no pagastu centriem līdz tuvākajam asfaltētajam reģionālajam ceļam. Esam parēķinājuši, cik tas var maksāt, un arī ir iezīmēti tie ceļu posmi, kas būtu svarīgākie attiecībā pret citiem vietējiem ceļiem.” Šim uzdevumam ieplānoti seši gadi.
Valsts grib atsvabināties no vietējiem ceļiem
Tālāk ministrs pievērsās tēmai par valsts ceļiem, kurus ministrija gribētu nodot pašvaldību pārziņā. “Tas nav nekas jauns. Par to jau iepriekšējais ministrs runāja,” sacīja T.Linkaits. Taču par atbildības pārņemšu vēl ir jāvienojas ar pašvaldībām. “Būs grozījumi Autoceļu likumā, kas noteiks nodošanas-pieņemšanas procesu katra ceļa īpašuma vai lietošanas tiesībām. Noteiks, ka līdzi tiek dots mērķdotācijas apjoms uz pieciem gadiem,” sacīja ministrs. Piedāvājums esot par viena ceļa kilometra uzturēšanu gadā maksāt 1560 eiro. T.Linkaits uzsvēra, ka šis ir tikai piedāvājums pašvaldībām, bet teikts, ka tām jāpārņem savā pārziņā pilnīgi visi ministrijas piedāvātie valsts ceļi. Ministrs atstāja A.Caunītim sarakstu ar tiem valsts ceļiem, kuri Gulbenes novadā varētu pāriet pašvaldības pārziņā. Tālāk jau deputāti ar savu diskusiju ilustrēja to, cik ļoti sasāpējis ir valsts pārziņa esošo vietējo celu stāvoklis. Pats A.Caunītis pieminēja, ka bijis gadījums, kad grūti izbraucamo ceļa apstākļu dēļ produktu piegādātāji atsakās pievest klāt pasūtījumu uz Līgo pagastā esošo sociālās aprūpes centru “Siltais”. Deputāts Gunārs Ciglis runāja par Litenes ceļiem, sāpīgo “melno punktu” (pagrieziens uz Alūksni) un to, ka risku pastiprina esošā kārtība, kad viena un tā paša ceļa dažādiem posmiem ir atšķirīgi apsaimniekotāji – SIA “Latvijas valsts ceļi” Alūksnes un Balvu reģionālā nodaļa. A.Caunītis vaicāja ministram – ja pašvaldība pārņems kādus valsts ceļus savā pārziņā un to sakārtošanai nolems papildus aizņemties naudu, vai būs ļauts mērķdotāciju izmantot kredītprocentu maksājumiem? Uz to T.Linkaits atbildēja: “Valsts mērķdotācija ir domāta ceļu sakārtošanai, nevis kredītprocentu maksājumiem.” Tajā pašā laikā viņš uzsvēra – infrastruktūras attīstība ir jāplāno un ir jābūt redzējumam.
Ministrs: papildu naudas Brīvības ielai nebūs
Deputāts Ivars Kupčs atgādināja, ka iedzīvotāji bija savākuši vairākus tūkstošus parakstu par to, lai tiktu atjaunots asfalta segums posmā no Gulbenes līdz Stāķiem, ko arī apsolīts darīt. Viņš aktualizēja nepieciešamību sakārtot ceļu cauri Rankas pagastam, kur tas ir izpalicis, kaut ceļš uz Vecpiebalgu ir kārtība. T.Linkaits apliecināja, ka ceļu uz Stāķiem – apmēram līdz 12 kilometriem – ir plānots sakārtot 2022.-2023.gadā. Šā ceļa rekonstrukcijas projekts tiks saskaņots ar novada pašvaldību. Rankas pagastā autoceļa sakārtošana būšot jāplāno, sacīja T.Linkaits. Deputāts Normunds Audzišs vērsa uzmanību sakarā ar nepietiekamo finansējumu Gulbenes Brīvības ielas uzturēšanā. Ministrs sacīja: “Pašvaldību vajadzības saistībā ar tranzītielām ir ļoti lielas. Taču tranzītielu definīcijas ir dažādas. Mums ir jāizšķiras, vai kaut kas steidzami ir jāremontē, piemēram, uz Iecavas tranzīta ielas, kas ir “Via Baltic” šoseja, vai tranzītiela Līvānos, kas ir uz Baltkrieviju vedoša šoseja. Tas ir samērojams ar Gulbenes vajadzību, ar Madonu, kura arī ir iesniegusi pieteikumu sava apvedceļa sakārtošanai.” Ministrs pauda, ka viņš cenšas nesodīt to, ko nevar izdarīt “pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros”. A.Caunītis teica – rezultātā attiecīgā brīdī var nākties slēgt Brīvības ielu smagā transporta kustībai.

Fakti

* Satiksmes ministrija plāno nodot pašvaldības pārziņā šādus vietējās nozīmes autoceļus, kurus šobrīd aprūpē valsts:

- V388 Alūksnes-Kalniena-Gulbeneno no 25,800. kilometra līdz 32,900. kilometram (8,504 kilometri);

- V413 Sinole-Tirzas stacija (8,976 kilometri);

- V414 Sinole-Mālmuiža (7,670 kilometri);

- V415 Lejasciems-Māli (5,830 kilometri);

- V416 Ozolkalns-Lejasciems (7 kilometri);

- V418 Ozolkalns-Galgauska (12,140 kilometri);

- V419 pievedceļš Letēm (4,200 kilometri);

- V420 Stāmeriena-Pļavnieki-Zeltaleja no 8. kilometra līdz 19,060.kilometram (11,060 kilometri);

- V421 Stāmeriena-Lāčauss (0,800 kilometri);

- V422 pievedceļš Litenei (3,920 kilometri);

- V423 pievedceļš Litenes stacijai (1,130 kilometri);

- V425 pievedceļš Stāķiem (1,100 kilometri);

- V426 pievedceļš Stariem (0,700 kilometri);

- V427 Anķupene-Daukste-Līgo (22,720 kilometri);

- V428 Dzeņi-Galgauska (10,140 kilometri);

- V429 Rimstavas-Ušuri no 9,400. kilometra līdz 14,360. kilometram (4,960 kilometri);

- V431 pievedceļš Stāķu skolai (1,500 kilometri);

- V435 pievedceļš Lizuma stacijai (0,500 kilometri);

- V440 Ranka-Gatves (2,200 kilometri);

- V441 pievedceļš Birzes stacijai (5 kilometri);

- V442 Velēna-Rīdūži (2 kilometri);

- V444 pievedceļš Kalnienas stacijai (0,400 kilometri);

- V445 pievedceļš Uriekstes stacijai (2,600 kilometri);

- V446 pievedceļš Kamaldas stacijai (1,200 kilometri);

- V447 Vecaduliena-Kaipi (8,820 kilometri).

* Kopumā Satiksmes ministrija Gulbenes novada pašvaldībai tās pārziņā plāno nodot 135,070 kilometrus vietējās nozīmes ceļu posmu, kuri pagaidām vēl ir valsts autoceļi.

* Gulbenes novada teritorijā pavisam ir 422,096 kilometri valsts vietējās nozīmes ceļu posmu.

Avots: Satiksmes ministrija

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputātiem liek apzināties Gulbenes vietu Latvijas kartē

Kategorijas